Uncategorized

Ukraina no Rīgas samita sagaida lēmumu par ES asociācijas līguma ieviešanu 16


Ukraine’s Foreign Minister Pavlo Klimkin.
Ukraine’s Foreign Minister Pavlo Klimkin.
Foto: LETA/AFP

Ukraina sagaida, ka Eiropas Savienības (ES) Austrumu partnerības programmas samitā Rīgā tiks pieņemts lēmums par Ukrainas un ES asociācijas līguma ieviešanu, pēc tikšanās ar Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču sestdien Kijevā paziņoja Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Kļimkins.

“Mums ir lielas gaidas no Austrumu partnerības samita Rīgā,” viņš teica kopīgā preses brīfingā.

Kļimkins sacīja, ka šajā samitā Ukrainas puse plāno iegūt redzējumu par to, kā notiks Ukrainas un ES līguma ieviešana, tostarp “konkrēti lēmumu, kā mēs to darīsim”.

Turklāt Ukrainai ir lielas gaidas par vīzu režīma liberalizāciju ar aliansi, kā arī “jaunas kvalitātes savstarpējas sadarbības starp Ukrainu un ES, un tām Austrumu partnerības valstīm, kurām ir eirointegrācijas centieni, panākšanu”, piebilda Ukrainas ārlietu ministrs.

Savukārt Rinkēvičs solīja, ka Austrumu partnerības samitā Rīgā tiks noteikti konkrēti soļi Ukrainas un Gruzijas integrācijai ES.

“Es ļoti ceru, ka Rīgas samitā mēs varēsim noformulēt konkrētu redzējumu par to, kas jādara un pa kādu ceļu jādodas Ukrainai un Gruzijai. Un Ukrainas prezidents [Petro Porošenko] man apliecināja, ka viņš atbalstīs tādu simetrisku pieeju. Man šķiet, ka tas ir pareizais ceļš,” sacīja Latvijas ārlietu ministrs.

Abu valstu ārlietu ministri runāja arī par to, ka Ukraina nav mainījusi savu pozīciju par stingru Minskas vienošanos izpildi.

“Esmu pateicīgs par nepārtraukti aktīvu un patiešām partejisku atbalstu prezidenta Porošenko miera plānam, nepieciešamo atbalstu iniciatīvām un Minskas vienošanos izpildei,” teica Kļimkins.

Viņš norādīja uz to, ka Latvijas ārlietu ministrs pēc valsts kļūšanas par ES prezidējošo valsti pirmajā vizītē devies tieši uz Ukrainu.

Ukrainas ārlietu ministrs stāstīja, ka tikšanās laikā ar savu Latvijas kolēģi ir apspriesti visi jautājumi, kas saistīti ar saspīlējuma mazināšanu Ukrainas austrumos, uzmanību pievēršot ārkārtīgi svarīgajai pilnīgas kontroles iegūšanai pār Ukrainas un Krievijas robežu, pastāvīgas uguns pārtraukšanas panākšanu, reālu progresu gūstekņu atbrīvošanā, kā arī normālas dzīves atgriešanu tiem, “kas cieš Donbasā”.

ES Austrumu partnerības programmas samits Rīgā paredzēts maijā, kā viens no Latvijas prezidentūras ES Padomē centrālajiem pasākumiem.

Ukrainas Augstākā rada (parlaments) un Eiropas Parlaments pagājušā gada 16.septembrī ratificēja asociācijas līgumu, kas ietver plašu brīvās tirdzniecības līgumu.

Austrumu partnerības samita laikā Viļņā 2013.gada novembrī Ukrainai bija jāparaksta asociācijas līgums ar ES, bet Ukrainas tā laika prezidents Viktors Janukovičs Krievijas spiediena dēļ to neizdarīja, kas izraisīja protestus Ukrainā.

Austrumu partnerība ir ES programma, kuras mērķis ir ciešāki sakari ar sešām valstīm Austrumeiropā un Dienvidkaukāzā. Programmas mērķa valstis ir Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Moldova un Ukraina .

LA.lv