Ukraina starp dzirnakmeņiem 0
Brīdī, kad Kijevas Neatkarības laukumā viens pie otra plīvoja Ukrainas un Eiropas Savienības karogi un, pūļa gāzts un āmuru dauzīts, sašķīda Ļeņina piemineklis, pasaules ziņu telpā ieplūda ziņas no Eiropas Savienības (ES) galvaspilsētām ar vēstījumiem nostāties Ukrainas opozīcijas pusē.
Eštones klātbūtne neaptur policiju
Franču mediji vēstīja, ka Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss ir gatavs tikties ar Ukrainas opozīciju Parīzē, kur privātā sarunā pieņems Ukrainas boksa čempionu un opozīcijas līderi Vitāliju Kļičko. Intervijā Francijas telekanāliem Fabiuss uzsvēra, ka Francija personiski vēlas, lai Ukraina parakstītu asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību, taču, tā kā Ukrainas prezidents to negrib, tad tagad viss ir valsts rokās. Savukārt vāciski rakstošais izdevums “Der Spiegel” ziņoja, ka arī Vācijas kanclere Angela Merkele un vēl citas labējās Eiropas partijas gatavo atbalstu V. Kļičko, kas varētu būt arī kā fiziska parādīšanās viņa akcijās.
Nedēļas vidū uz Ukrainu devās arī ES augstā pārstāve ārlietās Ketrīna Eštone, lai runātu ar Ukrainas varas iestādēm un tādējādi novērstu vardarbīgu vēršanos pret savas valsts pilsoņiem. Viņa personiski apmeklēja arī protestu epicentru Kijevas Neatkarības laukumā, tādējādi demonstrējot ES atbalstu Ukrainas opozīcijai. Taču arī K. Eštones vizīte Ukrainas policijai netraucēja tās pašas dienas vakarā ar varu noārdīt barikādes, ko protestētāji bija sacēluši, bloķējot ieeju Neatkarības laukumā, vairākus cilvēkus ievainot un arestēt.
“Varas iestādēm nav jārīkojas nakts aizsegā, lietojot spēku pret sabiedrību,” tā nosodošā paziņojumā, vēl būdama Kijevā, pēc notikušā vēstīja K. Eštone, minot, ka dialogs ar politiskajiem spēkiem un sabiedrību, lietojot vārdiskus argumentus, allaž ir labāks par spēka argumentiem.
Savukārt ES delegācija Ukrainā paziņoja, ka cenšas sazināties ar kompetentiem un atbildīgiem cilvēkiem tiesībsargājošās iestādēs, lai izbeigtu vardarbību pret vienkāršajiem iedzīvotājiem.
Asi notiekošo Ukrainā un ES spēju iejaukties procesos šonedēļ kritizēja un vētīja Eiropas Parlamenta sesijā Strasbūrā, kur vairums eiroparlamentāriešu debatēs izteica viedokli, ka ES ir jāatbalsta Ukrainas demonstranti. Vairāki deputāti norādīja, ka Ukrainas varas lēmums neparakstīt asociācijas līgumu ar ES ir uzskatāms par Briseles ārpolitikas neveiksmi un Krievijas uzvaru. “Ir grūti saprast, kā līdz pat pēdējam brīdim neviens neparedzēja, ka Ukrainas prezidents varētu aizcirst durvis,” sacīja Eiropas Tautas partijas (EPP) deputāts no Spānijas Ignacio Salafranka Sančezs-Neira, piebilstot, ka Ukrainas gadījums nepaliks atmiņā kā spožākais ES ārpolitikas notikums. “Austrumu partnerība ir apkaunojoša neveiksme. Krievija uzvarēja, Eiropas Savienība zaudēja,” vēl asāks savos spriedumos bija Eiropas konservatīvo un reformistu deputāts no Polijas Rišards Legutko.
“Mums būtu jāpalīdz Ukrainas tautai, kas skaidri parādījusi, ka vēlas doties Eiropas Savienības virzienā, ka tā pieņem Rietumu kultūras vērtības, par kurām savienība iestājas. Tas ir mūsu morālais pienākums,” šādi savukārt pauda čehu deputāts no sociāldemokrātiem Libors Roučeks. “Eiropas uzdevums ir stāties pretī šai vardarbībai, lai novērstu tās saasināšanos, un panākt, ka tiek uzsāktas sarunas,” sacīja zaļo deputāte no Vācijas Rebeka Harmsa. Vairāki parlamentārieši pauda viedokli, ka īpaši Ukrainas jaunatnei no Briseles puses ir jāraida skaidrs signāls, ka Eiropas Savienības durvis tai ir atvērtas.
Gāzes kara iespējas nav izslēgtas
Jau 2009. gada bargajā ziemā Krievija nodemonstrēja enerģijas kā ieroča spēku, pārtraucot gāzes piegādi Ukrainas cauruļvadiem, apgalvojot, ka Ukraina ir zagusi Krievijas gāzi un nav maksājusi parādus. Tas radīja milzu problēmas vairākās ES dalībvalstīs, kuras līdz šim bija saņēmušas Krievijas gāzi pa Ukrainas cauruļvadiem. Vismaz divas nedēļas bez siltuma palika Austrijas, Čehijas, Rumānijas un Slovākijas iedzīvotāji. Arī tagad Krievija kā vienu no saviem galvenajiem ieročiem cīņā par ietekmi Ukrainā izmanto gāzi, norāda aptaujātie EP deputāti un neizslēdz – ja Kijeva mainītu domas un pievērstos ES, Krievija varētu “iedarbināt” jau pieredzēto gāzes kara taktiku.
“Visi notikumi Ukrainā ir ārkārtīgi svarīga mācība un mudinājums, ka mums ir jāatbrīvojas no Krievijas gāzes monopola. Krievija ar cenu politiku spiež Ukrainas valdību uz ceļiem. Tas, ka gāze un gāzes cenu politika ir Krievijas ārējās politikas ierocis, ir pilnīgi skaidrs, un tas ir viens no iemesliem, kādēļ Ukrainas prezidents pēkšņi mainīja politikas kursu attiecībās ar ES. Kā tas attīstīsies tālāk, šobrīd absolūti nav skaidrs,” tā EP deputāts Krišjānis Kariņš (“Vienotība”). Par to, ka gāzes kara iespējas izslēgt nevar, norāda arī EP deputāts Roberts Zīle (“TB”/LNNK): ” Viss var gadīties. Ukrainas gadījums ir klasisks piemērs tam, ka ar lielu cenu atlaidi var panākt lielu ietekmi.”
Viedokļi
Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas priekšsēdētājs no Eiropas Tautas partijas Elmars Broks (Vācija): “Prezidentam Janukovičam ir jāieklausās jauniešos. Maskavas spiediens uz Ukrainu tirdzniecības jomā ir starptautisko tiesību aktu pārkāpums.”
Eiropas kaimiņattiecību politikas komisārs Štefans Fīle: “Finanšu krīzes laikā Ukraina nedrīkst pieļaut saspīlējuma un sašķeltības palielināšanos. Liela sabiedrības daļa ir izlēmusi, kurā virzienā Ukrainai jādodas.”
Eiropas Parlamenta Liberāldemokrātu un reformu grupas vadītājs Greiems Vatsons (Lielbritānija): “Cilvēki ir pierādījuši nepārprotamu tieksmi uz Eiropas nākotni, es vēlētos redzētu šādu tieksmi Eiropas Savienības iedzīvotāju vidū, kas bieži nenovērtē viņiem sniegto aizsardzību.”
Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts: “Mēs ar lielām bažām sekojam līdzi notikumiem Maidanā (Kijevas Neatkarības laukums). Represijas nav Ukrainas ceļš uz priekšu, ir jāseko reformām.”
