Ukraina tuvinās ES. Intervija ar ārlietu ministru Leonīdu Kožaru pirms vizītes Rīgā 0
Šodien oficiālā vizītē Rīgā ierodas Ukrainas ārlietu ministrs Leonīds Kožara. Pirms tam ministrs sniedza interviju “Latvijas Avīzei”.
– Kādu attīstības dinamiku, ministra kungs, jūs redzat Latvijas un Ukrainas attiecībās, it īpaši pēc martā notikušās prezidenta Andra Bērziņa vizītes Kijevā un Odesā un pēc tikšanās ar prezidentu Viktoru Janukoviču?
L. Kožara: – Mūsu valstu savstarpējās attiecības dinamiski attīstījušās jau kopš diplomātisko saišu iedibināšanas 1992. gada februārī. Notikušas vizītes dažādos līmeņos, ir radīti stabili līgumtiesiskie pamati. Par jūsu minētās vizītes galveno rezultātu es uzskatu divpusējās sadarbības kursa noteikšanu politiskā, ekonomiskā, humānā jomā un citās sfērās, bet panāktie nolīgumi sekmē abām pusēm izdevīgas sadarbības padziļināšanu uz eiropeisku vērtību pamatiem un valstu efektīvu līdzdalību integrācijas procesos.
2013. gads Ukrainai jo īpaši svarīgs kā valstij ar priekšsēdētājas funkcijām EDSO. Tas ir nopietns starptautiskās sabiedrības uzticības apliecinājums. Bet šis gads nozīmīgs arī cita iemesla dēļ – šoruden plānota Ukrainas un Eiropas Savienības asociācijas līguma parakstīšana, kas kļūs par sākumu jaunam posmam mūsu un Eiropas Kopienas attiecībās. Man ļoti patīkami atzīmēt, ka Latvija arvien atbalstījusi Ukrainas eirointegrācijas centienus un uzsvērusi gatavību turpināt kopējo iniciatīvu, projektu realizāciju.
Kā liecina latviešu pieredze, ceļā uz eirointegrācijas reformām jāpieņem atbildīgi, tālredzīgi un tālejoši lēmumi. Nereti tie ir smagi, īstermiņa, nepopulāri. Tomēr nepieciešami, lai ukraiņu tauta un valsts stātos uz noturīgas izaugsmes ceļa. Un te ir tā noderīgā pieredzes apmaiņa, Latvijas atbalsts ar praktiskiem padomiem, ko jūsu valsts sniedz, Ukrainai soli pa solim ejot šai ceļā.
Prezidenta Bērziņa vizītes laikā abi valstu vadītāji bija vienisprātis – Ukrainas un Latvijas saiknei ir liels potenciāls. Viena no nozarēm, kur mūsu sadarbības potenciāls varētu izpausties visiespaidīgāk, ir transporta koridors, savienojot Baltijas un Melno jūru. Vizītes laikā Ukrainas un Latvijas pārstāvji parakstīja nodomu protokolu, lai paplašinātu un intensificētu konteinervilciena “ZUBR” projektu. Vēlāk līdzīgu protokolu Latvija parakstīja arī ar Turciju.
– Vai varat minēt konkrētus sadarbības projektus – ekonomikā, tūrismā, kultūrā u. c.?
– Ukrainas valdība piešķir lielu nozīmi saimniecisko saišu uzturēšanai ar Latviju. Sestā vieta – tik augstu Latvija ierindojusies starp citām Eiropas valstīm pēc divpusējās tirdzniecības apjoma ar Ukrainu. Tātad esat nozīmīgi mūsu tirdzniecības partneri. Piedevām – kā savdabīgi vārti uz Baltijas un Skandināvijas valstīm un uz kopējo Eiropas tirgu. Šajā ziņā konteinervilciens “ZUBR”, protams, būs svarīgs gan kā tranzīta koridors, gan kā ekonomiskās attiecības tālāk veicinošs faktors.
Līdztekus virszemes satiksmei aktivizēti citi transporta savienojumi. Tuvākajā laikā trīs ukraiņu aviokompānijas plāno dalību Latvijas aviotirgū. Virkne mūsu dzelzceļa kompāniju apkalpos pasažierus maršrutos no Simferopoles un Kijevas uz Rīgu, un tas būtiski veicinās tūrisma plūsmu abos virzienos. Ukrainu gadā apmeklē vairāk nekā 20 miljoni tūristu. Eksperti novērtējuši, ka mūsu viesu lielāko interesi kā tūrisma reģioni saista Ivanofrankovskas, Ļvovas, Odesas, Aizkarpatu apgabali, un šajā sfērā nodarbināti ne mazāk kā 30% darbspējīgo iedzīvotāju.
Par Krimu nemaz nerunāsim – pussalu, kur dzīvo mazliet pāri par diviem miljoniem iedzīvotāju, gadā apmeklē trīskārt lielāks Krimas viesu daudzums! Interesanti, ka no Krimas vien eksports uz Latviju ir apmēram par 700 tūkstošiem ASV dolāru. Pieaudzis arī latviešu tūristu skaits – par 5,2%, salīdzinot ar iepriekšējo pirmo pusgadu.
Pabūt Ukrainā ir ne tikai interesanti, bet arī lietderīgi. Ārstnieciskās dūņas un minerālūdeņi, kalnu gaiss palīdz uzlabot veselību. Esmu pārliecināts, ka pēc mūsu valstu arodbiedrību apvienību vadītāju panāktās vienošanās projekta “Krimas samtainā sezona – veselības sezona” ietvaros konstatēsim vēl ievērojamāku tūristu skaita pieaugumu.
Krimas Autonomās republikas kūrortu un tūrisma ministrija ik gadu piedalās starptautiskajā izstādē “Balttour” Rīgā, bet šogad tika atvērts Krimas tūrisma informācijas birojs. Nākamgad tiks rīkotas Latvijas Republikas dienas Krimas Autonomajā republikā, un aktīvi kontaktējas sadraudzības pilsētas Alušta un Jūrmala.
Sekmējas arī mūsu sadarbība lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes sfērā. Ukrainas produkcijas eksports šajā jomā 2013. gada septiņos mēnešos uz Latviju bija par 21,7 miljoniem dolāru, bet preču apgrozījums 2012. gadā par 61,9 miljoniem dolāru. Esam pārliecināti, ka pozitīvs iespaids Ukrainas ārēji ekonomiskajā sadarbībā ar citām valstīm būs visaptverošā brīvās tirdzniecības zona Ukraina – Eiropas Savienība. Tās izveidošana paredz ne tikai preču tirdzniecības ierobežojumu atcelšanu, bet liberalizē arī tādas sfēras kā pakalpojumu tirgu, tiešo ārvalstu investīciju režīmu un valsts iepirkumu.
Mēs ceram uz Ukrainas un ES asociācijas līguma parakstīšanu novembrī Viļņas Austrumu partnerības samitā.
– Vai tā būs ģeopolitiska izšķiršanās? Ko ukraiņiem nozīmēs paraksts zem šī līguma?
– Integrācija Eiropā ir nemainīga prioritāte mūsu valstiskajā attīstībā un ārpolitikas kursā. Šodien Ukraina un ES ir soli no šī vēsturiskā dokumenta – asociācijas līguma – parakstīšanas.
Mēs Eiropas Savienību uztveram kā civilizētu izvēli, optimālo mūsu valsts, mūsu saimniecības un sabiedrisko institūtu attīstības modeli, bet perspektīvā – kā mūsu kopējās mājas. Bet svarīgi saprast, ka līgums būs izdevīgs ne tikai Ukrainai, bet arī ES.
Ukrainai tā ir noteikta reformu programma, proti, pārvērtības uz eiropeisko standartu un principu pamatiem, bet ES – iespēja grūtos apstākļos parādīt pārmaiņu spēka iedarbīgumu, savas ārpolitikas efektivitāti Austrumu partnerības telpā.
Līgums cels mūsu attiecības kvalitatīvi jaunā līmenī – no partnerības un sadarbības uz politisko asociāciju un ekonomisku integrāciju. Tieši eirointegrācijas mērķu sasniegšanai mēs strādājam pie kompleksām, nereti sarežģītām reformām dažādās jomās. Šajā nebūt ne vienkāršajā gājumā izjūtam mūsu eiropiešu draugu, tostarp Latvijas atbalstu, par ko esam no sirds pateicīgi.
Pēc asociācijas līguma noslēgšanas jāiedarbina tā vissvarīgākais elements – visaptveroša brīvās tirdzniecības zona starp ES un Ukrainu. Šajā sakarā man jāpiebilst, ka tā būs pirmā šāda veida zona, ko Eiropas Savienība atver ar trešo valsti, un galvenā atšķirība būs brīvās tirdzniecības režīma attiecināšana uz pakalpojumu sektoru un (daļēji) uz darbaspēka pārvietošanās liberalizāciju.
Tiek noteikta plaša programma Ukrainas sektorālās un ekonomiskās likumdošanas adaptācijai, piemērojoties ES normām un standartiem, kura pavērs brīvu ceļu ukraiņu eksportam uz savienības iekšējo tirgu.
– Kā jūs raksturotu pašreizējās Ukrainas un Krievijas attiecības? Kā tās varētu tikt būvētas nākotnē?
– Divpusējas Ukrainas un Krievijas attiecības ir stratēģiska rakstura. Mūsu partnerību noteic ģeogrāfisks tuvums, dziļi sakņotie sociālie un kultūras sakari, neskaitāmie abpusējie ierindas pilsoņu kontakti, kā arī efektīva sadarbība vai visās ekonomikas sfērās. Krievija ir ceturtajā vietā, investējot Ukrainas ekonomikā. Šie ieguldījumi galvenokārt nonāk rūpniecībā, finanšu sektorā, kā arī transporta un sakaru nozarē. Ukraina savukārt ir piektais lielākais Krievijas ārējās tirdzniecības partneris pēc Ķīnas, Nīderlandes, Vācijas un Itālijas. Nav šaubu, ka Ukrainas un Krievijas attiecībās prioritārā ir saimnieciskā sastāvdaļa.
Vienlaikus Ukrainai un Krievijai kā divām suverēnām valstīm mēdz būt dažādi uzskati, un tas skar arī civilizētās izvēles jautājumus.
