Mobilā versija
+0.5°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
30. augusts, 2013
Drukāt

Ukraina vēlas attīstību – Krievijas viedoklis nebaida


Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

“Jebkurš spiediens no ārpuses uz Ukrainu, kas vēlas parakstīt asociācijas nolīgumu ar Eiropas Savienību, nav pieņemams,” pēc tikšanās ar Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes vadītāju Andreju Kļujevu šonedēļ paziņojis ES paplašināšanās komisārs Štefans Fīle. 



Draudi nevietā

Sadarbības līgumu ar ES Ukraina plāno parak-stīt Viļņā šā gada novembrī. Neapmierināta ar šo vēlmi ir Krievija, kuras prezidents Vladimirs Putins draudējis ieviest papildu muitas pārbaudes visām no Ukrainas ienākošajām kravām. “Tirdzniecības nolīgumu ar trešo pusi – ES – nedrīkst izmantot kā argumentu, lai ieviestu stingrākas muitas procedūras. Arī pēc šā līguma parakstīšanas Ukrainai neviens neliegs attīstīt konstruktīvu sadarbību ar Eirāzijas muitas savienību, kamēr tā atbildīs Pasaules tirdzniecības organizācijas nosacījumiem un nebūs pretrunā ar šo asociācijas nolīgumu,” uzsvēris Š. Fīle.

Tikmēr Vladimirs Putins uzsvēris, ka līgums par brīvo tirdzniecību starp Ukrainu un ES var mazināt Krievijas preču eksportu. Tādēļ Eirāzijas muitas ūnijai, kas apvieno Krieviju, Baltkrieviju un Kazahstānu, varot nākties īstenot “aizsardzības pasākumus”.

Tikmēr Ukrainas premjers Nikolajs Azarovs norādījis, ka vienošanās ar muitas ūniju nekādi nevar ierobežot Ukrainu no starptautisko tiesību viedokļa. “Šīs vienošanās ir papildinājums nacionālajai likumdošanai un tādējādi nevar būt šķērslis Ukrainas saistību izpildē attiecībā ar Pasaules tirdzniecības organizāciju un visaptverošas Ukrainas – Eiropas Savienības brīvās tirdzniecības zonas radīšanā. Tieši tādēļ Ukrainas eirointegrācija var un tai ir jānotiek vienlaikus ar stratēģiskās partnerības attīstību ar Krieviju un citām Muitas savienības valstīm,” tā Nikolajs 
Azarovs.

Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs nesenajā uzrunā valsts Neatkarības dienā demonstratīvi ignorēja Putina izteikumus. Viņš uzsvēra, ka Ukraina turpinās padziļināt attiecības ar Krieviju un pārējām Eirāzijas muitas ūnijas dalībvalstīm. “Saistīšanās ar ES Ukrainai kļūs par svarīgu stimulu modernas eiropeiskas valsts veidošanā,” uzsvēra Janukovičs. “Tajā pašā laikā mums jāsaglabā un jāturpina padziļināt mūsu attiecības un integrācijas procesu ar Krieviju, Eir-āzijas kopienas valstīm, citiem pasaules līderiem un ekonomiskās attīstības jaunajiem centriem.”

 

Ukraiņi ES atbalsta

Ukrainas vēstniecības Latvijā trešais sekretārs ekonomikas jautājumos Andrejs Kozlovs norāda – valsts virzību uz lielāku integrāciju ES atbalsta lielākā daļa politisko spēku un sabiedrības. “Tādēļ nepastāv jautājums par to, vai izvēlēties Austrumus vai Rietumus,” norāda viņš. A. Kozlovs uzsver – lielākais ieguvums no šīs vienošanās būs pakāpeniskas izmaiņas ukraiņu sabiedrības apziņā.

Andrejs Kozlovs: “Es domāju, ka tas palīdzēs pārvarēt padomju laikā radušos paternālismu jeb valsts aizbildnieciskumu, kad indivīds pats nedarīja neko, mazinās bezatbildību par savu nākotni. Vārda un pārvietošanās brīvība, cilvēktiesību pārākums pār valsti – tas viss nostiprinās personības lomu sabiedrībā, paaugstinot arī ukraiņu sociālo kultūru un uzvedību.”

Viņš min arī galvenos ekonomiskos ieguvumus no šīs vienošanās, kas neaprobežošoties tikai ar visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu starp Eiropas Savienību un Ukrainu. “Tas ļaus ieviest Ukrainā caurspīdīgus, vienkāršotus ekonomisko attiecību noteikumus, ukraiņu ekonomikas ražīguma pieaugumu, kā arī straujāku modernizāciju, ko diktēs konkurenti Eiropas tirgū,” uzsver A. Kozlovs.

Izvēli par labu virzībai uz Eiropas Savienību Ukraina pieņēma vēl 1993. gadā un kopš tā laika cenšas padziļināt attiecības ar ES. Jaunā vienošanās paredz nopietnas reformas visās Ukrainas politiskās un sociālekonomiskās dzīves jomās, lai pietuvotos Eiropas standartiem, kas pierādījuši savu dzīvotspēju, skaidro Ukrainas vēstniecība.

Tomēr publiskajā telpā analītiķi pauduši arī bažas, ka, neraugoties uz Kijevas pēdējā laika apņēmību, nebūt neesot garantēts, ka Viļņā tiešām tiks parakstīts ES un Ukrainas sadarbības līgums, jo daudzas ES dalībvalstis ir neapmierinātas ar demokrātisko reformu gauso tempu, kopš 2010. gadā pie varas nācis Janukovičs.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+