Foto – Dainis Bušmanis

Atjauno kārtību, bet nesamierināsies ar Krimas aneksiju. Saruna ar Ukrainas vēstnieku Latvijā 1

Pēdējā pusgada laikā Ukraina nonākusi visas pasaules redzeslokā – ar ukraiņu  vēlmi pēc Eiropas attīstības ceļa, protestiem Maidanā, Krievijas veikto Krimas aneksiju un izvērstajām propagandas aktivitātēm, kā arī teroristu darbību Ukrainas austrumos, kas rada traģēdijas un traucējumus mierīgajiem iedzīvotājiem un likumīgās varas pārstāvjiem. Lai uzzinātu, kā Ukrainas jaunā vara vērtē notikumus savā valstī un kādus risinājumus tā redz stabilitātes nodrošināšanai, uz interviju “LA” redakcijā ielūdzām Ukrainas vēstnieku Latvijā Anatoliju 
Oļeiniku. Ar viņu sarunājās Voldemārs Krustiņš 
un Ģirts Vikmanis.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Notriektā tautumeita 7
Veselam
Zinātnieki atklājuši iemeslu, kas varētu izskaidrot gados jaunu cilvēku biežo saslimstību ar vēzi 57
Lasīt citas ziņas

V. Krustiņš: – Kā Ukrainas oficiālā vara vērtē stāvokli valstī un ko tā darīs, lai ieviestu kārtību valstī?


A. Oļeiniks: – Pašlaik Ukrainai galvenais datums ir šā gada 7. jūnijs, kad notiks jaunā prezidenta Petro Porošenko inaugurācijas ceremonija Kijevā. Ar viņu mūsu sabiedrība saista lielas cerības konflikta novēršanā Ukrainas austrumos, labu valsts ekonomisko nākotni un stabilitāti. Visi iedzīvotāji cer, ka ar viņa nākšanu pie varas Ukrainā sāksies stabilitātes laiki. Daudzi iestājas, lai stabilitāte atnāktu ātrāk. Jūs zināt, ka pretterorisma operācijas Ukrainā tiek veiktas mērķtiecīgi, izlases kārtībā un ātri. Prezidentam iesaka pretterorisma operāciju pārsaukt citā vārdā – izsludināt valstī karastāvokli. Speciālistiem ir atbildes, kāpēc tas nepieciešams, jo ir argumenti. Viņi vēlas paātrināt cīņu ar organizētajiem bandītu grupējumiem, lai attīrītu Doņeckas un Lugan­skas apgabalus no nešķīstības, kas Ukrainas teritorijā ieradusies kopā ar agresiju no vienas konkrētas valsts puses. Cilvēki sākuši saprast, kas stāv aiz šiem teroristiem, kas piesavinājušies tiesības noteikt cilvēku dzīvi pēc nedemokrātiskiem noteikumiem. Vai viņus kāds ievēlēja? Uz kāda pamata viņi ir sagrābuši varu? Pēc inerces, kuru izraisīja Krimas aneksija. Tomēr cilvēki teroristu pārņemtajās vietās sākuši viņus padzīt no saviem īpašumiem, jo šie spēki viņus izmanto kā dzīvu vairogu cīņā pret likumīgajiem Ukrainas spēkiem. Teroristi slēpjas aiz sieviešu, bērnu un vecu cilvēku mugurām, kad uzbrūk mūsu tiesībsargājošiem iestāžu pārstāvjiem. Teroristi saprot, ka zeme zem viņu kājām zūd un ka šādiem bandītiskiem grupējumiem nav nākotnes. Tagad viņi mēģina pasaulei un vietējiem uzspiest melus, ka pret viņiem tiek vērsta atriebības operācija no varas puses. Taču tā nav taisnība. Organizēts un disciplinēts uzbrukums pret teroristiem šajos reģionos ir vienīgais veids, kā ieviest kārtību. Karš ir briesmīgs pārbaudījums tautai. Pretterorisma operācija turpināsies un mēs vēlamies, lai pretteroristiskie spēki savus pienākumus veic ar juveliera precizitāti, tas ir, lai netiktu nodarīts kaitējums mierīgajiem iedzīvotājiem, viņu īpašumiem un viņi paši nekļūtu par bandītisma upuriem. Mierīgo iedzīvotāju drošība ir mūsu augstākā vērtība. Šajā procesā ir spēki, kas sagroza faktus un cenšas pasniegt izkropļotu notiekošā ainu, pierakstot Ukrainas antiteroristiskajiem spēkiem lietas, ko viņi nedara. Faktu sagrozīšana ir daļa no kampaņas, lai attaisnotu bandītiskās darbības, tā ir viena no pieejām karadarbībai un pašlaik teroristi izmanto psiholoģiskā kara metodes, mēģinot ietekmēt sabiedrības noskaņojumu. Mēs izsakām nosodījumu Krievijas veiktajiem Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas saistību un principu pārkāpumiem, kas turpinās, atbalstot teroristiskos grupējumus Ukrainas austrumu reģionos. Mēs izsakām dziļu satraukumu saistībā ar vardarbības pieaugumu, cilvēku upuriem un ievainotajiem, kā arī par daudzkārtējiem mēģinājumiem Ukrainas teritorijā nelikumīgi iekļūt bruņotām personām un ieroču krājumiem no Krievijas, arī par neseno teroristu veikto EDSO īpašās novērošanas misijas Ukrainā sagrābšanu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ģ. Vikmanis: – Doņeckā viņi bija sagrābuši savā varā televīzijas centru. Tā pārraidēs tika iestarpināti teroristu paziņojumi…


– Televīzijas staciju ieņemšana ir viena no teroristu izmantotajām metodēm, lai īstenotu informatīvo karu. Kad televīzijas vai radiotranslācijas infrastruktūra nonāk teroristu rokās, viņi uzreiz atslēdz Ukrainas centrālās televīzijas un radiostaciju raidīšanu, lai apmuļķotu iedzīvotājus. Televīzijas un radiostacijas pāriet no vienām rokām citās. Tomēr mēs cenšamies dot patiesu informāciju par valdības patiesajiem mērķiem situācijas stabilizācijai reģionā.

V. Krustiņš: – Esmu ievērojis, ka Rīgas grāmatnīcās, kurās tirgo galvenokārt grāmatas krievu valodā, lielā apjomā parādījušās grāmatas, kuras ir vērstas pret Ukrainas valsti un tās nāciju. Tas izskatās pēc mērķtiecīga un nopietna ideoloģiskā uzbrukuma Ukrainai. Kādas ir jūsu domas par šo tēmu?


– Jūs runājat patiesību. Tās grāmatas, ļaujiet man teikt, ir izdotas uz tualetes papīra un atkārto Krievijas prezidenta Vladimira Putina nepamatotos paziņojumus. Tajās viņi ne tikai sagroza šodienas faktus par Ukrainu, bet cenšas ielīst vēstures dziļumos un izmainīt noskaņojumu. Tas ir bīstami, jo šāda domāšana satricina drošības sistēmu, kuras Eiropas nācijas veidojušas ļoti rūpīgi, kur augstākā vērtība šajā smalkajā sistēmā ir savstarpēji uzticamas attiecības. Šie autori izpilda Putina propagandistiskos pasūtījumus.

– Grāmatnīcās redzēju kādas desmit grāmatas par Ukrainas neatkarības cīnītāju Stepanu Banderu, kuram veltīti visniknākie uzbrukumi. Kāpēc Maskavas autori necieš šo vēsturisko personību?


– Tāpēc, ka viņš savulaik pasludināja neatkarīgu Ukrainu, radīja vienu no tās pirmajām valdībām un veda tautu neatkarīgas Ukrainas valsts virzienā. Ukrainas neatkarība šiem autoriem ir kas slikts, tādēļ viņi lieto subjektīvo terminu banderovieši, un viņi runā no vienas konkrētas valsts pozīcijām. Dažādu starptautisko organizāciju ziņojumi par cilvēktiesībām Ukrainā vēsta, ka pie mums nav nekādas diskriminācijas pēc nacionālā vai valodu principa. “Autori”, kas runā par nepieciešamību aizsargāt krievu valodu, saka nepatiesību. Viņi nav spējīgi izdomāt jaunas definīcijas un izmanto tik nolietotas kā banderovieši. Kāpēc viņi savās grāmatās neapskata vlasoviešus un citus formējumus, kas darbojās Otrā pasaules kara laikā? Tiek izmantotas vecas birkas, ko mēģina uzlikt mūsdienu jaunajai Ukrainai, jo šie autori nevar samierināties, ka tā ir neatkarīga un suverēna valsts. Viņi izmanto to, ka ukraiņi ticēja – Krievija ir brālīga valsts. Sabiedriskās domas aptaujas Ukrainā liecina – neviens negaidīja, ka Krievija veiks agresijas aktus, okupēs un anektēs Krimu. Tā savulaik šķita doma, kas nav savienojama ar saprātu. Kā tagad var veidot nākotni uz tādām plūstošām smiltīm attiecībās ar Krieviju? Kā var runāt par Helsinku Nobeiguma aktu, kas savulaik bija viens no Eiropas drošības garantiem, kad tiek īstenota darbība pret to? Visa Eiropas drošības sistēma ir uzspridzināta. Viss, kas Eiropā drošības ziņā bija izstrādāts, ir pārvērties pīšļos. Mums jāatceras, ka bez savstarpējas uzticības nevar izveidot nākotni.

Reklāma
Reklāma

Ģ. Vikmanis: – Jūs pieminējāt, ka Ukrainā nav problēmu ar etniskajām attiecībām. Tātad būtiska ir piederība valsts un nācijas vērtībām neatkarīgi no valstī dzīvojošo nacionalitātes?


– Maidana cīņas ir lielisks piemērs, kas nav jāaizmirst un jāatceras uz mūžiem. Tur nebija pretrunu par to, vai kāds runā ukraiņu vai krievu valodā. Protests pret toreizējo varu bija viengabalains – pret korupciju, par nācijas nākotni, kuru apdraudēja ciešākas ES integrācijas dokumentu neparakstīšana, kas atņēma nācijai ekonomiskās un sociālās perspektīvas. Maidanā neviens nešķēlās krievos un ukraiņos, bija arī baltkrievi un citas mūsu valstī dzīvojošās tautas. Tā bija nācijas cīņa pret krāpšanu un korupciju. Tāpēc, domāju, ka arī Latvijā ir citu nacionalitāšu pārstāvji, kam tuvas tās vērtības, un sauc sevi par latviešiem. Mana sieva ir krieviete un jau 42 gadus lieliski sadzīvojam. Ukrainā starp dažādu tautību cilvēkiem ir lieliskas attiecības.

V. Krustiņš: – Ukrainas krievu jautājums izskan kontekstā ar to, ka vietējo prokrievisko autoritāte Tatjana Ždanoka savus piekritējus bija “izglītojusi”, ka Putins uz Latviju neatnākšot, jo latvieši viņu negaidot, nevēlas dzīvot Krievijā. 


– Mēs nerēķinājāmies ar tādu Putina uzvedību attiecībā uz Krimu. Lūk, kā sagaidījām! Cieš arī Krimas pamatiedzīvotāji tatāri. Labi, ka mums ir starptautiskā kopiena, kas palīdz šo brūci un ciešanas pārciest.

VISU INTERVIJU LASIET ŠEIT

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.