Ukrainas parlaments.
Ukrainas parlaments.
Foto – AFP/LETA

Ukrainai trūkst naudas 4

Ukrainas austrumos, kas tradicionāli bijis valsts rūpniecības centrs, plosoties aktīvai karadarbībai starp valsts bruņotajiem spēkiem un Krievijas atbalstītiem teroristiskiem grupējumiem, starptautiskie eksperti brīdina, ka Ukrainas ekonomiku gaida grūtas dienas. Finanšu nozares apskatnieki atzīst, ka Ukrainai būs nepieciešama aizvien lielāka starptautiskā palīdzība, lai izvairītos no pilnīga ekonomiskā sabrukuma.

Reklāma
Reklāma

Ukrainai vajag vēl 10 miljardus dolāru

Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

“Ukraina atrodas uz finanšu sistēmas sabrukuma robežas,” savā interneta blogā secinājis Pētersona institūta starptautiskās ekonomikas analītiķis Anderss Aslunds. “Domājams, tas atgādinās Krievijas finanšu krahu 1998. gada augustā – ar neizpildītām saistībām, augstu inflāciju, iesaldētu banku sistēmu, sarūkošu ražošanu un paniku.” Starptautisko finanšu institūts, kas nodarbojas ar banku, apdrošināšanas kompāniju, pensiju fondu un citu finanšu iestāžu darbības analīzi, publicējis ziņojumu, kurā norāda, ka Ukrainas ekonomikai nepietiks ar Starptautiskā valūtas fonda pavasarī piešķirto 17 miljardu dolāru aizdevumu. Visticamākais, Ukrainas ekonomikas dzīvotspējai nākamajā pusgadā būs nepieciešami vēl papildus desmit miljardi dolāru. “Finanšu sistēmas sabrukuma iespēja krietni palielināsies, ja Ukrainai nebūs pieejams papildu finansējums,” teikts Starptautisko finanšu institūta sagatavotajā ziņojumā, kura autori ir divi ekonomisti – Ļubomirs Mitovs un Ondrejs Šneiders.

Tiesa, Aslunds rak­sta, ka Ukrainas ekonomikas sabrukumu vēl ir iespējams novērst. Viņš aicina Ukrainas valdību un parlamentu, kura jaunais sastāvs vakar deva amata zvērestu, rīkoties “ātri un izlēmīgi”. “Kijevai jālūdz starptautiskajiem aizdevējiem iespēja pagarināt parāda atdošanas termiņus. Valdībai ir jāsamazina valsts tēriņi par desmit procentiem no iekšzemes kopprodukta, kā to 2009. gadā izdarīja Baltija valstu valdības, lai glābtu valsti un pārliecinātu ārvalstu aizdevējus, ka tā ir spējīga pārvaldīt valsts finanses,” spriež Zviedrijas ekonomists.

Izjauc četru “tautas republiku” veidošanu

CITI ŠOBRĪD LASA

Tikmēr Ukrainas Drošības dienests (UDD) atklājis, ka tam izdevies izjaukt Krievijas specdienestu plānu izveidot vēl vismaz četras “tautas republikas” – tādas pašas kā Doņeckā un Luhanskā. UDD pārstāve Jeļena Hitļanska Ukrainas ziņu vietnei “Unian.net” norādīja, ka Krievijas specdienesti bija iecerējuši izveidot Odesas, Harkovas, Kijevas un Aizkarpatu “tautas republikas”. Pēc Kremļa plāniem, diversantu grupām, kas būtu uzdevušās par zemessardzi, tiktu dots uzdevums sagrābt vietējo pašvaldību ēkas, armijas noliktavas un citus stratēģiskos objektus. Tiesa, UDD esot izdevies izjaukt šos Krievijas specdienestu plānus.

Trešdienas pievakarē Ukrainas prezidentam Petro Porošenko bijusi aptuveni pusotru stundu gara saruna ar Krievijas valsts galvu Vladimiru Putinu. Kaut arī iepriekš izskanēja ziņas, ka Putins esot piedraudējis Porošenko sākt pret Ukrainu pilnapmēra karu, gan Porošenko administrācija, gan Kremlis šo informāciju noraidījis. Taču ne viena, ne otra puse sīkāku informāciju par sarunu nesniedza.

Vakar Eiropas Savienība iekļāvusi “melnajā sarakstā” 18 ar Austrum­ukrainas kaujiniekiem saistītas personas un organizācijas. Sarakstā iekļauti piecu kaujinieku grupējumi un 13 personas par to lomu šomēnes kaujinieku rīkotajās “vēlēšanās”. ES vēstnieku paziņojumā skaidrots, ka šis lēmums ir “atbilde uz separātistu balsojumu, kas grāva Min­skas protokola ieviešanu”.

Vācijas kanclere Angela Merkele tikmēr noraidoši komentējusi Porošenko izteikumus, ka Ukrainā varētu notikt referendums par valsts iestāšanos NATO. “Ukrainas dalība militārajā aliansē Merkelei nav apspriežama,” sarunā ar ziņu aģentūru “Bloomberg” sacījusi kāda vārdā neminēta Vācijas amatpersona. Tiesa, Merkele ieņem aizvien stingrāku nostāju attiecībās ar Maskavu. Pirms dažām dienām viņa norādīja, ka Eiropas Savienība varētu noteikt jaunas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, ja tās agresija pret Ukrainu nerimsies. “Ņemot vērā, ka Krievija dara ļoti maz vai nedara neko, lai pārvarētu šo krīzi, mums ir vajadzīgas ekonomiskās sankcijas. No tām nav iespējams izvairīties, lai arī es zinu, ka tās ietekmēs Vācijas un Eiropas valstu ekonomikas,” uzsvēra Merkele.