Nadija Savčenko
Nadija Savčenko
Foto – AFP/LETA

Juris Lorencs: “Ukrainas Cerība” – Krievijas spiedze? 11

Pirms diviem gadiem, 2016. gada 21. martā, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece savā “Twitter” kontā ierakstīja: “Brīvību #Savchenko! Aicinām Krieviju nekavējoties atbrīvot Nadeždu Savčenko!” Ukrainas bruņoto spēku kapteine, kara lidotāja Nadežda Savčenko atradās Krievijas cietumā un bija pieteikusi badastreiku. Tolaik viņu dažkārt dēvēja par “Ukrainas Cerību”, tā apspēlējot vārdu Nadežda jeb Nadja, kas ukraiņu valodā nozīmē “cerība”. Divus mēnešus vēlāk, daļēji pateicoties starptautiskās sabiedrības spiedienam, Savčenko atbrīvoja un kā nacionālo varoni sagaidīja Kijevā. “Latvijas Avīze” tajās dienās publicēja komentāru “Neērtā Savčenko”, paredzot, ka viņa būs “piektais ritenis tiem Ukrainas politiķiem, kuri tikai runā par reformām, par “atgriešanos Eiropā”, bet patiesībā, slēpjoties aiz patriotiskiem lozungiem, kārto rebes un pilda savas kabatas”.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Lasīt citas ziņas

Tā arī izrādījās. Savčenko atkal sēž cietumā, tikai šoreiz jau Ukrainā. Valstī, par kuru viņa bija gatava atdot dzīvību gan kaujas laukā, cīnoties ar Donbasa separātistiem, gan ieslodzījumā Krievijā. 22. martā Ukrainas parlaments uzklausīja ģenerālprokurora Jurija Lucenko lūgumu atļaut saukt Savčenko pie kriminālatbildības un balsojot atņēma savai kolēģei deputāta neaizskaramības statusu. Savčenko tika aizturēta parlamenta sēžu zālē. Apvainojumi ir nopietni – kopā ar citiem sazvērniekiem Savčenko esot plānojusi ar mīnmetējiem (kas tikšot paslēpti uz Dņepras upē novietotām baržām) apšaudīt valdības kvartālu, sagraut parlamenta ēkas kupolu un aprakt zem tā deputātus, iemest granātas parlamenta sēžu zālē, nošaut prezidentu Petro Porošenko un iekšlietu ministru Arsēnu Avakovu, sadarbībā ar Krievijas specdienestiem bruņotā apvērsumā sagrābt varu Ukrainā utt. Atklāti sakot, šīs absurdās un neticamās apsūdzības atgādina Staļina laika prāvas pret “trockistiem”, “buharinistiem” vai “ārvalstu spiegiem”, kuriem arī tika piedēvēti visšaušalīgākie noziegumi.

Bet ir viena cita, jau pavisam reāla patiesība. Visu laiku kopš atgriešanās brīvībā Savčenko nenogurstoši norādīja uz korupciju Ukrainas augstākajos varas ešelonos. Vārdos šīs valsts politiķi nemitīgi skaita – “Ukraina ir Eiropa”. Pie daudzām valsts un pašvaldību ēkām plīvo gan Ukrainas, gan Eiropas Savienības karogi. Un tomēr reformas rit gliemeža gaitā, Ukraina tiek uzskatīta par pašu korumpētāko valsti Eiropā. Saprotams, kāpēc Briselē tik piesardzīgi (un tas vēl būtu maigi teikts) izturējās pret Lietuvas lobēto ideju – veikt masīvu, miljardiem dolāru lielu ES atbalstu Ukrainas ekonomikai, kaut ko līdzīgu “Maršala plānam”. Izkontrolēt, kas notiktu ar šo “palīdzību” no ES nodokļu maksātāju kabatām, pašreizējos apstākļos būtu neiespējami. Šādos apstākļos Rietumiem, ja neskaita politisko atbalstu starptautiskā līmenī, faktiski vairs nav ko Ukrainai piedāvāt. Bezvīzu režīms bija pēdējā lielā “dāvana”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kāpēc mēs tik ļoti pārdzīvojam par Ukrainu? Taisnība ASV politiķim Zbigņevam Bžezinskim, kurš apgalvoja: “Krievija bez Ukrainas nav impērija.” Diemžēl cita autoritāte – ASV politologs Semjuels Hantingtons – savā grāmatā “Civilizāciju sadursme” Ukrainu neglābjami pieskaitīja Krievijas ietekmes sfērai, turklāt nevis politisku vai saimniecisku, bet daudz dziļāku iemeslu dēļ, kuri sakņojas tautas mentalitātē un kultūrā. Un tiešām, ja neskaita trīs Baltijas valstis, tad bijušajā PSRS telpā tikai viena valsts spējusi modernizēt pārvaldi un apkarot korupciju. Tā ir Gruzija, un arī tas noticis, pateicoties nenogurdināmajam un harismātiskajam prezidentam Mihailam Saakašvili. Vēl viens cilvēks, kurš līdzīgi Nadeždai Savčenko pašreizējai Ukrainas varai izrādījās lieks, pat bīstams. Pagājušā gada vasarā viņam atņēma Ukrainas pilsonību, bet šī gada februārī izraidīja no valsts. Bet agrāk vai vēlāk ukraiņi sāks jautāt – paklau, kas pie mums īsti notiek? Nav izslēgts atkal jauns “maidans”, nu jau trešais pēc kārtas.

Rakstot šīs rindas, intereses pēc ieskatījos Ināras Mūrnieces “Twitter” kontā. Par Savčenko arestu tajā ne vārda. Nav izteikušies arī citi vadošie Latvijas politiķi. Klusēšana – piekrišana?