Francijas republikas prezidenta kancelejas foto

Lai gan Krievijas militārā iejaukšanās Sīrijā aizēnojusi notikumus Ukrainā, 2. oktobrī Parīzē tikās tā dēvētais Normandijas četrinieks – Francijas prezidents Fransuā Olands, Vācijas kanclere Angela Merkele, Ukrainas prezidents Petro Porošenko un Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Tikšanās galvenais mērķis – Minskas vienošanās izpilde.

Domstarpības par Minskas līguma izpildi

Lasītākie

Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24

Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154

Lasīt citas ziņas

Lai risinātu konfliktu Ukrainas austrumos, kas turpinās kopš 2014. gada marta un kurā gājuši bojā vairāk nekā 8000 cilvēku, februārī Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā Ukrainas, Francijas, Vācijas un Krievijas līderi vienojās par karaspēka un smagās tehnikas atvilkšanu, kā arī par uguns pārtraukšanu Ukrainas austrumos. Vienošanās arī paredzēja, ka Kijevai jāpieņem likums par īpaša statusa piešķiršanu separātistu kontrolētajiem Doņeckas un Luhanskas apgabaliem un jāsarīko šajos reģionos vietējās vēlēšanas. Minskas vienošanās gan tika pildīta daļēji. Miera procesu strupceļā noveda vairāki prokrievisko kaujinieku uzbrukumi Ukrainas armijai un arī mierīgajiem iedzīvotājiem.

Kopš 1. septembra, kad abas puses vienojās par pamiera ievērošanu, karadarbība ir pierimusi. Situācija atkal saasinājās, kad separātisti paziņoja par pašpasludinātās Doņeckas un Luhanskas republiku vēlēšanu rīkošanu pretēji Kijevas iepriekš noteiktajam datumam par vēlēšanu rīkošanu 25. oktobrī. Vairāki rietumvalstu un Ukrainas līderi to dēvēja par klaju Minskas vienošanās pārkāpumu.

Krimināls

Meitene pastāsta mātei, ko viņai nodarījis patēvs: sieviete nekavējoties izsauc policiju un izraida viņu no mājām

Spēcīgu nokrišņu dēļ nākamnedēļ gaidāms ievērojams ūdens līmeņa kāpums Daugavā, liecina laika prognozes

Putins varētu mēģināt pārbaudīt NATO vienotību ar provokācijām vai pat tiešu militāru uzbrukumu Baltijas valstīm. Iespējamie scenāriji

Nedēļas nogalē notikušajās sarunās “Normandijas četriniekam” nav izdevies panākt vienošanos jautājumā par vēlēšanu rīkošanu un Minskas līguma termiņa izpildi. “Mēs negribam, lai vēlēšanas Ukrainas austrumos notiktu apstākļos, kas neatbilst Minskas plānā paredzētajam,” sacīja Francijas prezidents, vienlaikus piebilstot, ka vēlēšanu sarīkošanai ir nepieciešami vismaz trīs mēneši, tāpēc tās notiks pēc 31. decembra. Viņš atgādinājis, ka saskaņā ar Minskas vienošanos vēlēšanām pašpasludinātajās republikās jānotiek saskaņā ar Ukrainas likumu. Savukārt Ukrainas prezidents joprojām uzstāj, ka Minskas vienošanās izpilde ir jāīsteno līdz šā gada beigām. Porošenko sacīja, ka nekad nav piekritis Francijas prezidenta pēc apspriedes piektdien Parīzē izziņotajiem nosacījumiem. “Miera procesam jābūt pabeigtam līdz šā gada beigām. Tas ir teikts [februāra] līgumā, un neviens nemēģina to pārskatīt,” teica Porošenko. “Robeža ir galvenais mūsu suverenitātes komponents, un mēs ar to neiesim uz kompromisiem,” sacīja Ukrainas prezidents. Krievijas mediji raksta, ka Putins, kurš pēc tikšanās plašsaziņas līdzekļiem nekomentēja vienošanās detaļas, esot solījis šo jautājumu jau tuvākajā laikā apspriest ar pašpasludināto Doņeckas un Luhanskas republiku līderiem, tomēr konkrētu solījumu neesot devis.

Amnestēs separātistus

Saskaņā ar Olanda teikto līderi vienojušies, ka vēlēšanu laikā visiem kandidātiem no okupētajām teritorijām, tostarp prokrievisko teroristu vadoņiem, jāgarantē tiesiskā neaizskaramība, vēsta ukraiņu tiešsaistes medijs “News Oboz”. Uz to saskaņā ar Krievijas prezidenta preses sekretāra Dmitrija Peskova teikto uzstājis Putins. “Tas nozīmē, ka priekšvēlēšanu laikā visiem kandidātiem tiks piemērota un garantēta imunitāte,” teica Olands. Ziņu aģentūra UNIAN vēsta, ka tikšanās laikā runāts arī par Luhanskas un Doņeckas īpašā statusa nostiprināšanu valsts pamatlikumā, ko paredz Minskas vienošanās. Šis jautājums nav viennozīmīgi vērtēts pašā Ukrainā. Augusta beigās pie Ukrainas parlamenta ēkas starp drošības spēkiem un demonstrantiem, kas protestēja pret konstitūcijas grozījumiem par varas decentralizāciju, notika asiņainas sadursmes. Pret īpašā statusa piešķiršanu separātistu kontrolētajiem rajoniem vienmēr asi iestājies arī viens no Maidana protesta kustības radikālā spārna grupējumiem “Labējais sektors”. Saskaņā ar mediju ziņoto Parīzē panākta vienošanās, ka likums par īpašā statusa piemērošanu uz laiku šajās teritorijās spēkā stāsies vēlēšanu dienā. Tomēr galīgais lēmums par šā statusa saglabāšanu tiks pieņemts pēc vēlēšanām, ja EDSO tās atzīs par notikušām un to rezultāti nebūs apstrīdami. Tikai pēc likumīgām vēlēšanām Austrum­ukrainā sekos Ukrainas teritoriālās integritātes atjaunošana, ieskaitot pilnīgas kontroles pār tās robežām atgriešanu un ārvalstu bruņoto spēku izvešanu no teritorijas, uzsvēra Francijas prezidents. Trauslā vienošanās paredz, ka Krievijai jānodod Ukrainai kontrole pār tās 400 kilometru garo kopīgo robežu dienu pēc šīm vēlēšanām. Saskaņā ar Parīzē panākto vienošanos jau sestdien, 3. oktobrī, abas karojošās puses Austrum­ukrainā sāka bruņojuma atvilkšanu no frontes līnijas. Sāksies arī teritoriju atmīnēšana.

Merkele atsakās no Krimas

Sīrijas jautājums iezīmējis Eiropas līderu retorikas maiņu attiecībā uz notikumiem Ukrainā. “Kad Ukraina atjaunos tās suverenitāti, ne attiecībā uz Krimu, bet pār visām pārējām valsts daļām, šis process [Minskas vienošanās] būs noslēdzies,” uzsvērusi Vācijas kanclere. Krievijas mediji atzīmē, ka šī ir pirmā reize, kad kāds no Rietumu līderiem principā pieļauj, ka Krima netiks atgriezta Ukrainas sastāvā. Vācijas kancleres mudināts, Ukrainas prezidents bija spiests sarokoties ar Krievijas līderi. Kā raksta mediji, Porošenko to darījis negribīgi ar akmenscietu seju, kamēr Putins neslēpis uzvarošu smaidu.