Mobilā versija
+0.5°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
13. oktobris, 2014
Drukāt

Ukrainas krīzes ietekmē AM plāno ļaut zemessargiem ieročus glabāt mājās (5)

Foto - LETAFoto - LETA

Ukrainas krīzes ietekmē Aizsardzības ministrija (AM) sākusi darbu pie priekšlikumu izstrādāšanas, lai decentralizētu zemessargu vieglo ieroču glabāšanu.

AM Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins pastāstīja, ka Latvijā pirms vairākiem gadiem tādus vieglos ieročus kā triecienšautenes un pistoles zemessargi varēja glabāt mājās, lai krīzes situācijā tie būtu operatīvi pieejami. Vēlāk gan situācija tika mainīta un ieroči tika pārsvarā glabāti Zemessardzes struktūrvienībās.

Galkins gan nenoliedz, ka pašreiz spēkā esošā instrukcija paredz, ka ieroču glabāšana ir Nacionālo bruņoto spēku komandiera pārziņā, kurš, pamatojoties uz operatīvās situācijas izvērtējumu, var pieņemt lēmumu par ieroča glabāšanas decentralizāciju.

Ņemot vērā Ukrainas notikumu pieredzi un to, lai krīzes situācijā zemessargiem ieroči būtu operatīvi pieejami, situāciju nolemts mainīt. AM speciālisti šobrīd meklē optimālāko risinājumu, kādā veidā izmantot ieroču decentralizāciju, paaugstinot Zemessardzes un bruņoto spēku kaujas gatavību kopumā.

“90.gados glabājot ieročus mājās, radās būtiskas problēmas, piemēram, nepamatoti un nelikumīgi ieroču lietošanas gadījumi. Nenoliegšu, ka Aizsardzības ministrija ir analizējusi Ukrainas notikumu pieredzi un secinājusi, ka pašreizējā kārtība ir jāmaina, jo Zemessardze ir jāpadara efektīvāka, kas spētu savlaicīgi reaģēt uz krīzes situācijām,” uzsvēra Galkins.

Galkins atturējās prognozēt, cik ilgu laiku prasīs priekšlikumu apkopošana un kāds finansējums to ieviešanai būs nepieciešams.

Jau ziņots, ka viena no Aizsardzības ministrijas prioritātēm ir Zemessardzes stiprināšana. Zemessardzes kaujas spēju attīstības pirmā posma realizācijas rezultātā 2018.gadā paredzēts izveidot 18 paaugstinātas gatavības apakšvienības – 14 paaugstinātas gatavības vada līmeņa apakšvienības ar integrētām pretgaisa aizsardzības, prettanku, snaiperu un inženieru spējām un četras specializētās vada līmeņa apakšvienības ar aizsardzības pret masu iznīcināšanas ieročiem, pretgaisa aizsardzības, mīnmetēju un inženieru spējām. Paaugstinātas gatavības apakšvienību izveidei Zemessardzē kopumā nepieciešami 70 miljoni eiro.

Latvijā kopumā ir aptuveni 8 000 zemessargu.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Domāju, ka ne VISI zemessargi VAR un DRĪKST glabāt mājās kaujas ieročus!?? Kas tikai tagad nav salīduši zemessargos??? Ja zemessargus izdevās SAKOMPROMITĒT daudzus gadus atpakaļ, kad viņu rindās TIEŠĀM BIJA VĪRI AR LIELO BURTU un ĪSTI LATVIJAS PATRIOTI, tad tagad to vairs nesaku…2000.gadu beigās jau zemessardzē parādījās 18-dīgi pienapuikas, kam bija “SAKĀPIS” galvā, KAS pat formas tērpu nemācēja un NEGRIBĒJA nēsāt kā zemessargam pieklājas, KAS skrēja sūdzēties rotas komandierim par savu komandieri, ja tas pieprasīja normālu attieksmi un sapratni PRET zemessardzi, kur “skolas puika” tagad iestājies… Tā kā nezinu, vai vajag, ja nav visi pamatīgi IZVĒTĪTI pa visiem parametriem!?? Viena DARVAS karote VAR samaitāt visu medu…

  2. Vai Galkins nav Pugacovas viiram kaads radinieks?

  3. Ko Jums vēl? Zelta atslēgu seifam nevajag? No sākuma apgūstat lauku kaujas iemaņas un tad domājat mainīt no AK-4 uz G-36 un par ieroču glabāšanu dzīvesvietā!

  4. “90.gados glabājot ieročus mājās, radās būtiskas problēmas, piemēram, nepamatoti un nelikumīgi ieroču lietošanas gadījumi. – Cik naivi!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! Tad jau automašinas arī nevar glabāt mājās un cik dzēruši brauc, un cirvjus – cik malkai un cik… un virtuves nažus… Tas jau prasītu komandieriem darbu, bet te kaut kādas atrunas.

  5. Rakstā minētais liek domāt, ka zemessargi dzīvesvietā varēs turēt ieročus, ja paši nopirks seifu. Pirmkārt, kaujas triecienšautenei vajag ļoti lielu un dārgu seifu. Ja ceram, ka tuvākajos gados no AK-4 pāries uz modernākajiem,, mazākiem (G-36 u.t.t.), tad arī skapja parametri mainās (labi, ja uz mazāku). Likt zemessargiem pašiem pirkt seifus un tad zīlēt , kādi būs nākamie ieroči- muļķīgi. Valstij jānodrošina reizē ar ieroci arī seifs tiem, kas vēlas to glabāt un kopt mājās. Kontrole nav problēma, to var nodrošināt, jo arī agrāk rotas komandieris apmēram 1x mēnesī pārbaudīja ieroču glabāšanu, tīrību. Šobrīd tipiskajos kājnieku nevis specializētajos bataljonos problēma kontrolē būs vieglā transporta trūkums. Jo rotas komandieriem pārbaudot ieroču glabāšanu, tīrību nāksies aizbraukt līdz zemessargiem, vēlam ar vieglo auto. Ja tas prasīs apmēram 2-3 dienas (ieskatot vakarus, jo daudzi darba laikā strādās ārpus mājas), tad autotransporta (vismaz rotu komandieru skatam atbilstošā daudzumā) esošais skaits būs nepietiekams, arī rotu komandieriem tērējamās degvielas daudzumu nāksies palielināt. Tam visam NBS un ZS šobrīd nav gatava.
    Vajag; pašus ieročus (vēlams labākus par AK-4) . metāla skapjus (ar dom par iespējamām ieroču modernizācijām), transportu pārbaudēm, kontrolēm.
    Ar to, ka izdalīs tiem, kas gribēs un drīkstēs saņemt mājas glabāšanai ieroci, nepietiks.
    Arī senāk , iestājoties ZS, ieroci mājas glabāšanai neviens nedabūja. Tikai pēc vismaz gada ZS stāža un atbilstoša mācību apmeklējuma. Viss ir bijis, pat vecie dienesta dokumenti būtu atkal izmantojami.
    Protams, tas būs papildus pienākums komandieriem, bet tiem, kas grib būt ZS patiesi komandieri, tas nebūs grūti.
    Iespējams, tad arī vajadzētu divas štata vietas nevis vienu, kā tagad, uz katru rotu nespecializētajos bataljonos. Kādam tas viss būs jādara.

Draugiem Facebook Twitter Google+