Ukrainas rētas dzīs ilgi. Saruna ar Sergeju Cipļajevu 4

Krievijas republikānisko tradīciju un institūciju attīstības fonda “ResPublica” prezidents Sergejs Cipļajevs Jūrmalā apmeklēja “Baltijas foruma” konferenci. Cipļajevam ir plaša pieredze Krievijas politiskajā vidē –  viņš bijis PSRS tautas deputātu kongresa dalībnieks un vēlāk arī pirmā Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina pārstāvis Sanktpēterburgā.

Reklāma
Reklāma

– Kā jūs raksturotu Ukrainā notiekošo?


Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm
Atradusies pirms 13 gadiem pazudusi meitene, kura savulaik neatgriezās mājās no skolas
Lasīt citas ziņas

– Izveidojusies dziļa krīze, kuru izraisīja vairāku faktoru sakritība. Izejas punkts krīzei bija ļoti spēcīgās atšķirības, kas valda starp Ukrainas austrumiem un rietumiem. Uz tā “uzklājās” pilnīgi neprofesionāla Viktora Janukoviča prezidentūra. Viņš izdarīja visas kļūdas, kādas vien bija iespējamas. Valsts novešana līdz revolūcijai parādīja tobrīd valdošās komandas nekompetenci.

Par politisko sistēmu vienmēr ir atbildīgs tās līderis. Piecus gadus Ukrainas vara tautu pārliecināja, ka Eiropas izvēle ir tās mērķis un notiek pakāpeniska virzība uz to, bet neilgi pirms Asociācijas līguma parakstīšanas it kā pārdomāja. Šādu strauju pavērsienu gadījumā uzreiz nepieciešama valdības un prezidenta atkāpšanās. Kas notika tā vietā? Kad bija pirmais Eiromaidans un studenti sāka jau izklīst, Janukovičs pret viņiem vērsa specvienību “Berkut”, vēlāk sekoja pulcēšanās brīvību ierobežojošie likumi. Sapratnes par notiekošo Janukovičam nebija.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tālākais, kas notika – šīs krīzes saistībā sākās Krievijas un Rietumu savstarpējā pretestība. Krievijas reakcija bija pārmērīga. Pie mums Ukraina tiek uzskatīta par interešu sfēru, kurā neviens nedrīkst iejaukties. Sabiedrībā ir ļoti spēcīgs pretnostatījums starp Krieviju un ASV, pārējais bija kā cīņa starp “labo un ļauno”. Tā ir aina, kuru redz liela daļa Krievijas iedzīvotāju.

– Vai notikušajā Krimā un pašlaik nemieros Ukrainas austrumos redzat arī labumu Krievijai?


– Manuprāt, tas, kas izveidojies, ir Krievijas stratēģisks zaudējums. Krimas pievienošana Krievijai nav savienojama ar pasaulē ierasto kārtību. Krievijai šobrīd vajadzētu sadarboties ar citiem globālajiem spēkiem, palīdzot Ukrainai atjaunot valsti, tā nebūtu ieinteresēta savā tuvumā iegūt anarhistiskas teritorijas, kas novedīs pie humānās katastrofas un kriminālām zonām. Ukrainas austrumu reģionu “palestinizācija” nav Krievijas interesēs. Tagad visiem spēlētājiem, tostarp ASV un ES, jādomā, kā izveidot spēcīgu Ukrainas valsti. Krievija ir uzvarējusi cīņu, bet zaudējusi visu kampaņu. Liela daļa ukraiņu tagad Krieviju saskata kā ienaidnieku, un otrādi – Krievijā iedzīvotāji kā ienaidnieku uzlūko Ukrainu. Es ar interesi palūkošos, kā Krievijas politiķi teiks – “brālīgā ukraiņu tauta”, un tas agri vai vēlu būs jādara. Taču iecirstās rētas ir tik dziļas, ka to sadziedēšana prasīs gadu desmitus.

VISU INTERVIJU LASIET ŠEIT

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.