Mobilā versija
+4.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
20. septembris, 2014
Drukāt

Ukrainas valdība un separātisti vienojas par demilitarizētas buferzonas izveidi (7)

Foto: LETA/AFPFoto: LETA/AFP

Ukrainian former president Leonid Kuchma (R) and Russia's envoy Mikhail Zurabov talk to press on September 20, 2014 in Minsk. Negotiators representing Kiev and Ukraine's separatists agreed early Saturday to stop fighting and create a 30-km demilitarised zone in order to bring lasting peace to eastern Ukraine, they said after talks. AFP PHOTO / SERGEI GAPON

Ukraina un prokrieviskie separātisti sestdien parakstījuši vienošanos par demilitarizētas zonas izveidi konflikta pārņemtajos Ukrainas austrumos.

Sarunas par iespējām izbeigt piecus mēnešus ilguši konfliktu sākās piektdienas vakarā Minskā un turpinājās septiņas stundas līdz tika parakstīta vienošanās par buferzonas izveidi un visu ārvalstu kaujinieku un ieroču izvešanu no tās.

“Mēs esam parakstījuši memorandu,” sacīja bijušais Ukrainas prezidents Leonīds Kučma, kurš sarunās pārstāvēja Ukrainas valdību.

Ar vienošanos abas puses piekrīt atvilkt smagos ieročus 15 kilometru attālumā no kontakta punkta, kas nozīmē, ka veidosies “vismaz 30 kilometru plata” buferzona, klāstīja Kučma.

Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) varētu uzraudzīt apkaimi, viņš sacīja, piebilstot, ka abas puses arī vienojās izvest “visus ārvalstu bruņotos grupējumus, militāro aprīkojumu, kaujiniekus un algotņus” no zonas.

Pašpasludinātās Luganskas tautas republikas līderis Igors Plotiņickis teica, ka vienošanās varētu novest pie “pilnīgas drošības zonas” izveides.

Jaunākā vienošanās ir balstīta uz pamiera režīma līgumu, kurš Minskā tika noslēgts pirms divām nedēļām.

Sarunu un vienošanos galējais mērķis ir rast ilgstošu risinājumu konfliktam, kas ir prasījis ap 3000 dzīvību un vairojis Rietumu trauksmi par Krievijas teritoriālajām ambīcijām.

Šonedēļ Ukrainas parlaments apstiprināja likumus, kas piedāvā lielākas pašnoteikšanās tiesības separātistu kontrolētajās teritorijās un amnestiju tiem kaujiniekiem, kas nav pastrādājuši smagus noziegumus.

Tādus likumus apsveica Krievija, savukārt nemiernieku reakcija nebija vienprātīga. Arī Ukrainas nacionālistu līderi ir pauduši bažas, ka valsts vadība kapitulē Krievijas priekšā.

Plotiņickis norādīja, ka jaunākajā sarunu kārtā Minskā jautājums par nemiernieku kontrolēto Doņeckas un Luganskas reģionu statusu netika aplūkots.

Trauslais pamiera režīma, kas tika noslēgts 5.septembrī, kopumā ievērojami samazināja kaujas darbības Ukrainas austrumos. Tomēr šāvienu un raķešu raidījumi gandrīz ik dienu ir turpinājušies Doņeckas pilsētā.

ASV prezidents Baraks Obama ceturtdien Baltajā namā uzņēma Ukrainas prezidentu Petro Porošenko, kurš ar runu uzstājās arī ASV Kongresā. Abu valstu prezidenti nosodīja Krievijas agresiju.

Porošenko aicinājums NATO garantēt Ukrainai sabiedrotās valsts, kas nav alianses dalībvalsts, statusu un piegādāt ieročus, lai uzlabotu tās aizsardzības spējas, gan tika noraidīts, lai gan viņš brīdināja, ka ar palīdzību, kas nevar izraisīt letālas sekas, piemēram, palagiem, karu uzvarēt nevar.

Neilgi pirms Porošenko runas ASV Kongresā, Ukrainas valdība paziņoja, ka Krievija ar 4000 karavīriem un bruņojumu pastiprina anektēto Krimas pussalu.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. “Mēs esam parakstījuši memorandu”, tā paziņo Kučma. Bet mīļie cilvēki, Krievija gan vēsturē, gan tagad
    ir uzspļāvusi gan starptautiskiem līgumiem, gan memorandiem! Vai tad PSRS 1939. gadā ar Latviju neparakstīja bāzu līgumu , ka nejauksies tās iekšējas lietās, vai tad pavisam nesen Krievija Bukarestē neparakstīja ar Ukrainu līgumu, ka garantēs tās suverenitāti? Krievijas valsts vadītājiem šādi līgumi ir tikai tualetes papīriņš, ar ko var aiziet uz vienu vietu, nekas vairāk. Diemžēl tāda ir viņu attieksme pret to, ko paši apsola un paraksta. Viņiem uzticēties nedrīkst!

  2. Tie nav nekādi “kaujnieki”, bet krievnacistu teroristi. Būsim precīzi!

  3. Jā, izskatās, ka ar to arī beigsies. Ukrainai būs sava Piedņestra. Uz brīdi, kamēr Krievija nolems, kas viņai labāk, iekļaut tās teritorijas savā sastāvā pēc “referenduma” vai jauna netkarīga valsts, ko atkal atzīs Nikaragva un Nauru. Pēc ziņām no Harkovas un citām Ukrainas pilsētām, visi morgi ir pilni ar kritušiem ukraiņu karavīriem, tagad tos izvieto arī saldētavās, jo nav kur likt. Daudzi līķi ir ar spīdzināšanas un sakropļošanas pēdām, jo karavīri ir bijuši nonākuši gūstā pie “separatistiem”, īpaši zvērīgi viņi izturas pret virsniekiem. Un tagad nākas vest sarunas. Pret teroristiem vēl cīņa nebija tik bezcerīga, bet pret krievu nelegālo, regulāro armiju – nekā. Iemaņu trūkst. Īpaši tāpēc, ka kaujās iet arī brīvprātīgo bataljoni. Armija arī nav īsti uzticama, tur daudz vecās varas piekritēju un ir fakti, kas liecina, ka pat ģenerālštābā kāds brīdina krievus par armijas plāniem. Pārāk bieži ukraiņi uzskrēja slēpņiem.

  4. ASV šādi npapīrīši neapmierina tai vajag karu ar krieviju!

    • Izskatās, ka tev ļoti patiktu, ka Krievija saplosa Ukrainu lupatās! Pēc antiamerikānisma pa gabalu var sajust Krievijas propagandu uzsūkuša zombija smirdoņu.

  5. Tas ir pirmais solis uz šo reģionu atšķelšanu no Ukrainas.

  6. A ko lai dara, ja Ukrainas armija pa neatkarības gadiem izveidota izrādījās tikai “uz papīra”.
    Nemākulīgas vadības un katastrofālas apgādes dēļ upuru tik daudz un pietika pieslēgties “anonīmajai” krievu armijai, ka nākas slēgt pamieru.

Pēc sakāves referendumā no amata atkāpjas Itālijas premjers RenciItālijas premjerministrs Mateo Renci paziņojis par atkāpšanos no amata, kas seko pēc tam, kad svētdien notikušajā referendumā tika noraidītas viņa vadītās valdības
Draugiem Facebook Twitter Google+