Ukrainian former president Leonid Kuchma (R) and Russia’s envoy Mikhail Zurabov talk to press on September 20, 2014 in Minsk. Negotiators representing Kiev and Ukraine’s separatists agreed early Saturday to stop fighting and create a 30-km demilitarised zone in order to bring lasting peace to eastern Ukraine, they said after talks.   AFP PHOTO / SERGEI GAPON
Ukrainian former president Leonid Kuchma (R) and Russia’s envoy Mikhail Zurabov talk to press on September 20, 2014 in Minsk. Negotiators representing Kiev and Ukraine’s separatists agreed early Saturday to stop fighting and create a 30-km demilitarised zone in order to bring lasting peace to eastern Ukraine, they said after talks. AFP PHOTO / SERGEI GAPON
Foto: LETA/AFP

Ukrainas valdība un separātisti vienojas par demilitarizētas buferzonas izveidi 7

Ukraina un prokrieviskie separātisti sestdien parakstījuši vienošanos par demilitarizētas zonas izveidi konflikta pārņemtajos Ukrainas austrumos.

Reklāma
Reklāma
Notriektā tautumeita 7
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 63
Lasīt citas ziņas

Sarunas par iespējām izbeigt piecus mēnešus ilguši konfliktu sākās piektdienas vakarā Minskā un turpinājās septiņas stundas līdz tika parakstīta vienošanās par buferzonas izveidi un visu ārvalstu kaujinieku un ieroču izvešanu no tās.

“Mēs esam parakstījuši memorandu,” sacīja bijušais Ukrainas prezidents Leonīds Kučma, kurš sarunās pārstāvēja Ukrainas valdību.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ar vienošanos abas puses piekrīt atvilkt smagos ieročus 15 kilometru attālumā no kontakta punkta, kas nozīmē, ka veidosies “vismaz 30 kilometru plata” buferzona, klāstīja Kučma.

Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) varētu uzraudzīt apkaimi, viņš sacīja, piebilstot, ka abas puses arī vienojās izvest “visus ārvalstu bruņotos grupējumus, militāro aprīkojumu, kaujiniekus un algotņus” no zonas.

Pašpasludinātās Luganskas tautas republikas līderis Igors Plotiņickis teica, ka vienošanās varētu novest pie “pilnīgas drošības zonas” izveides.

Jaunākā vienošanās ir balstīta uz pamiera režīma līgumu, kurš Minskā tika noslēgts pirms divām nedēļām.

Sarunu un vienošanos galējais mērķis ir rast ilgstošu risinājumu konfliktam, kas ir prasījis ap 3000 dzīvību un vairojis Rietumu trauksmi par Krievijas teritoriālajām ambīcijām.

Šonedēļ Ukrainas parlaments apstiprināja likumus, kas piedāvā lielākas pašnoteikšanās tiesības separātistu kontrolētajās teritorijās un amnestiju tiem kaujiniekiem, kas nav pastrādājuši smagus noziegumus.

Tādus likumus apsveica Krievija, savukārt nemiernieku reakcija nebija vienprātīga. Arī Ukrainas nacionālistu līderi ir pauduši bažas, ka valsts vadība kapitulē Krievijas priekšā.

Plotiņickis norādīja, ka jaunākajā sarunu kārtā Minskā jautājums par nemiernieku kontrolēto Doņeckas un Luganskas reģionu statusu netika aplūkots.

Trauslais pamiera režīma, kas tika noslēgts 5.septembrī, kopumā ievērojami samazināja kaujas darbības Ukrainas austrumos. Tomēr šāvienu un raķešu raidījumi gandrīz ik dienu ir turpinājušies Doņeckas pilsētā.

Reklāma
Reklāma

ASV prezidents Baraks Obama ceturtdien Baltajā namā uzņēma Ukrainas prezidentu Petro Porošenko, kurš ar runu uzstājās arī ASV Kongresā. Abu valstu prezidenti nosodīja Krievijas agresiju.

Porošenko aicinājums NATO garantēt Ukrainai sabiedrotās valsts, kas nav alianses dalībvalsts, statusu un piegādāt ieročus, lai uzlabotu tās aizsardzības spējas, gan tika noraidīts, lai gan viņš brīdināja, ka ar palīdzību, kas nevar izraisīt letālas sekas, piemēram, palagiem, karu uzvarēt nevar.

Neilgi pirms Porošenko runas ASV Kongresā, Ukrainas valdība paziņoja, ka Krievija ar 4000 karavīriem un bruņojumu pastiprina anektēto Krimas pussalu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.