Uldis Neiburgs. “Dievs, Tava zeme deg! Latvijas Otrā pasaules kara stāsti” 1
Vēsturnieka Ulda Neiburga grāmata “Dievs, Tava zeme deg! Latvijas Otrā pasaules kara stāsti” ir vēstījums par mūsu valsts un tautas kara laika pieredzi, kad Latvija zaudēja savu faktisko suverenitāti un piedzīvoja divu svešu totalitāru lielvaru – Padomju Savienības un Vācijas – okupācijas varu klātbūtni. Tās nosaukumā apzināti ir izmantotas rindas no komponistes Lūcijas Garūtas un dzejnieka Andreja Eglīša kantātes “Latviešu lūgšana Dievam” (“Dievs, Tava zeme deg!”) (1944), kas visdramatiskāk un emocionālāk atspoguļo šo laiku. Katrā Latvijas ģimenē par šiem notikumiem ir savi stāsti – gan ļoti līdzīgi, gan atšķirīgi no tiem Otrā pasaules kara stāstiem, kas ietverti grāmatā. Tomēr tie visi kopā ir savdabīgs paaudžu mantojums, kurā sakņojas mūsu vēstures apziņa un ir meklējams spēks, veidojot savas valsts un tautas nākotni.
Grāmatā attēlotie notikumi aptver laika posmu no Vācijas un PSRS kara sākuma 1941. gada 22. jūnijā līdz Otrā pasaules kara beigām Eiropā 1945. gada 8. maijā.
Grāmatā ietvertie raksti ir veltīti tām Otrā pasaules kara vēstures norisēm Latvijā (komunistu un nacistu okupācijas režīms un to noziegumi, policijas bataljoni, leģions, holokausts, ebreju glābēji, pretošanās kustība, sadarbība ar okupācijas varām u. c.), kas pēc kara ir bijušas vai nu sagrozītas, vai noklusētas padomju okupētajā Latvijā un vismaz daļēji neērtas arī latviešu trimdā Rietumos. Daudzi no šiem tematiem ir izrādījušies pretrunīgi un aktuāli (okupācijas varu maiņa Rīgā 1941. gada 1. jūlijā un 1944. gada 13. oktobrī, Rīgas Lielās Horālās sinagogas nodedzināšana, Konrāda Kalēja lieta, Salaspils koncentrācijas nometne, latviešu leģions un 16. marts, Konstantīns Čakste un Latvijas Centrālā padome u. c.) vai arī aizmirsti un neērti (latviešu karavīri – Bruņinieka krusta kavalieri, atkārtotas padomju okupācijas varas noziegumi 1944./1945. gadā u. c.) arī Latvijā nu jau divdesmit gados pēc tās faktiskās suverenitātes atjaunošanas.
Grāmatā ietverti 33 raksti, kas savulaik publicēti “Latvijas Avīzē” un “Mājas Viesī” (1999–2009). Šajā grāmatā lasāmie teksti ir pārstrādāti un papildināti ar pēdējos gados apzinātiem jauniem vēstures dokumentiem un pētījumiem, aculiecinieku liecībām un atziņām, kas izskanējušas dažādās publiskās diskusijās par Latvijas Otrā pasaules kara vēstures tematiku.
Grāmata ir sarakstīta, izmantojot Latvijas, Vācijas, Krievijas, ASV un citu valstu arhīvu, muzeju un bibliotēku materiālus, apzinot plašu līdz šim publicētās literatūras loku, kā arī Otrā pasaules kara notikumu dalībnieku rakstiskas un mutiskas liecības.
