Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
20. septembris, 2016
Drukāt

Ulmaņa laikos mežu bija vairāk, domā iedzīvotāji. Bet tie esot maldi (27)

Biedrības izveidota fotografikaBiedrības izveidota fotografika

Ulmaņa laikos mežu bija vairāk, domā iedzīvotāji, ko aptaujā noskaidrojusi biedrība “Zaļās mājas”. Taču statistika liecinot, ka astoņdesmit gadu laikā Latvijas mežu platība ir dubultojusies un turpina pieaugt.

Biedrība “Zaļās mājas” pavasarī veica socioloģisko aptauju, lai noskaidrotu sabiedrības izpratni un zināšanas par valstij nozīmīgo meža nozari, secinot, ka ļoti daudziem Latvijas iedzīvotājiem trūkst zināšanu par reālo situāciju mežos. Piemēram, ļoti liela daļa (41%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pašlaik mežu Latvijā ir daudz mazāk nekā starpkaru periodā – Kārļa Ulmaņa laikos, kaut patiesībā situācija ir pretēja: 1935.gadā Latviju klāja 1 747 000 ha meža, bet 2015.gadā mežu platība jau sasniedza 3 356 000 ha.

“Cilvēki dzīvo ar dogmatisku pārliecību, ka “ulmaņlaikos” viss bija labāks, taču reti kurš aizdomājas, ka toreiz Latvija bija izteikti agrāra valsts ar daudz zemnieku, kuri apara katru pieejamo zemes stūrīti, un mežam šajā valsts ekonomiski sociālajā modelī bija daudz mazāk vietas nekā šodien. Lai mazinātu maldus par to, kā attīstās Latvijas mežsaimniecība 21.gadsimtā, mēs šodien publicējam Latvijas valsts mežzinātnes institūta „Silava” apkopotos datus par reālo situāciju Latvijas mežos,” stāsta Kristaps Ceplis, biedrības „Zaļās mājas” valdes loceklis.

Koksnes resursu ieguve Latvijā ir ļoti stabila un ilgtspējīga. Vidēji ik gadu Latvijā tiek nocirsti 10 līdz 12 milj. m3 koksnes, bet ikgadējais pieaugums ir lielāks – vismaz 25 miljoni m3 koksnes gadā, gan nodrošinot ar nepieciešamo resursu Latvijas kokrūpniekus, gan garantējot to, ka Latvija arī turpmāk būs viena no mežainākajām Eiropas valstīm.

25 gadu laikā (1988.-2013.) ciršanas vecumu sasniegušu un pārsniegušu audžu platība Latvijā pieaugusi 2,1 reizi. Proti, 1988.gadā to bija 286 000 ha, bet 2013.gadā – jau 602 000 ha.
Tāpat Latvijā faktiski katra nocirstā koka vietā iestādot divus jaunus stādiņus. 2010.gadā tika atjaunoti 32 200 ha mežu, 2012. gadā – 35 200 ha, 2014. gadā 38 000 ha, bet 2015. gadā atjaunoti 41 700 ha mežu.

„Par datu precizitāti varam būt droši, jo mežu apsekošanā tiek izmantota visā Eiropā pielietota metode, kuras precizitāte ir 97%. Patlaban Latvija ir 4.mežainākā valsts Eiropas Savienībā, un uz vienu Latvijas iedzīvotāju ir 1,7 hektāru meža. Ņemot vērā, ka mums ir patiešām neliels iedzīvotāju skaits, tā ir liela bagātība. Vienlaikus Latvijas meži ir vieni no pieejamākajiem Eiropā, un tas dod iespēju brīvi tajos ogot, sēņot, atpūsties un sportot,” norāda Āris Jansons, Latvijas valsts mežzinātnes institūta „Silava” vadošais pētnieks.

Patlaban mežainākā valsts Eiropas Savienībā ir Somija, no kuras teritorijas 66% ir meži. Salīdzinājumam – no Latvijas teritorijas mežs aizņem 52%.

Pievienot komentāru

Komentāri (27)

  1. mans personīgais viedoklis no kura nekas nemainīsies Ulmanis bija un būs paraugs Latvijā jāmaina valsts iekārta šitas ir sapuvis Briseles marionešu režims satversme paredz referendumu par pastāvošas iekārtas maiņu visas Tautas referendumā tikai tauta ir tiesīga noteikt kādā iekārtā dzīvosim vēlēšānas nedos neko režīms nepieļavs ne referendumu par iekārtas maiņu ne par tādu brīvību kāds ir Anglijā Ulmanis padzina partijas ar to pietika lai sāktos Latvijas uzplaukums latvieši ir strādīga tauta mēs atjaunosim visas deputātu izlaupītās rūpnīcas mums vajag jaunu Ulmani tauta sekos slava mūsu Latvijai

  2. Vai tad pamuļķi tai pilsētā esat palikuši? Mežs bija ir un būs, dabā taču katru pavasari atkal viss paaugas, laikam pāri pilsētas mūriem neko vairāk par akmeņiem neredzat?

  3. Tā top meža nozares statistika – salīdzina ciršanas vecumu pārsniegušo audžu daudzumu, neņemot vērā baltalkšņu platību pieaugumu un ciršanas vecuma samazinājumu citām koku sugām.

    • Vai nu vienmēr baltalksni jālamā? Saskaiti, cik reizes 100gados var vienā un tajā pat platībā alksni cirst, mazliet paretini, kamēr mazs, būs laba kamīnmalka, taras kluči. Ar slimībām arī nav jācīnās, kaitekļi pārāk nemīl, augsne uzlabojas. Pēc trīs cikliem(pēc 100gadiem) pēdējoreizi nocert, novāc celmus un laba kviešu zeme rokā!

  4. Rīt kaut ūdens plūdi ! Atbildēt

    No saimnieciskajām valstīm vispār var izvest tikai gatavus koka izstrādājumus ! No Latvijas [un Krievijas] ved laukā apaļkokus
    un paletes, labākajā gadījumā. Vācietis par lētu naudu uzpērk
    paletes, izvelk laukā naglas un ražo visu ko, ko par dārgu naudu
    eksportē atpakaļ uz Latviju [un Krieviju].
    Te angažētie ar putām uz lūpām cenšas reabilitēt kailcirtes, lai
    ātrāk pagūtu vairāk izplinderēt vienu no Latvijas bagātībām.
    Prātīgi saimniekotāji cērt izlasē, tikai tur nevar pielietot
    “smago tehniku” kā stepē, bet nocirstais koks ir prātīgi
    jāizlavierē, lai nebojātu augšanai atstātos un neizvandītu
    zemsedzi.

  5. Kāpēc, bez pierādījumiem, tukši strīdēties ar
    vienkārši truli ietiepušamies Latvijas mežiem !
    .
    Pabraukājiet ar gugles karti satelīta režīmā !
    Vienos caurumos meži !
    .
    Šādi izcērtot , jāgaida ~ 80 gadus uz cērtamiem kokiem.
    Pēc vēl 10 – 20 gadiem meža vietā būs “jauniestādītā” jaunaudze
    2 metru augumā. Ha-ha-hā !!! Ko darīs atlikušos 60 gadus ?
    Importēsim par bargu naudu kokmatriālus NO tām valstīm,
    UZ KURĀM tagad par sviestmaizi eksportējam neapstrādātus ?
    .
    Gada laikā koks pieaug resnumā apmēram 2 milimetri.
    Ja saskaita kopā jaunkociņu (un krūmu 🙂 )pieaugumu,
    skaitlis iznāk MILZĪGS, tikai, vienu PIEAUGUMU VIEN nevar
    nocirst – ir jāgaida, kamēr viss koks pieaug līdz ciršanas
    resnumam.
    Te tā problēma !!!

    • Tā nelaime ir tur, ka saradušies džādi googlētāji, kas pēta kartes, bet neiet dabā. Vai karte parāda katras vietas sugu sastāvu, vecumu, veiktās kopšanas, kā rezultātā, mežs aug daudz ātrāk ? Vai googlētājs vispār saprot, ka rūpniecība jau pārstrādā koksni no 10 cm?
      Diemžēl liela daļa sabiedrības neredz tālāk par sava mobilā internetu, it sevišķi pilsētās

    • Guglētāj, es jau labu laiciņu kā 1991 gada bijušajā kailcirtē sēnes un ogas lasu, pavasaros rubeņi ņemās kā traki, ir gadijies arī medni redzēt. Paceļ savu plumbum dibenatis no dīvāna, izslēdz televīzoru un uz mežu pie dabas Būs daudz brīnumainu atklājumu, ja ar redzi slikti, tad ņem līdzi kārtīgu brilli!!!

  6. Nu kāpēc tik brutāli meli? Tikai Slīteres, Gaujas,Ķemeru nacionālie parki un Teiču, Krustkalnu, Moricsalas un Grīņu rezervātu teritorijas sastāda 169413 ha, jeb 5,3 % no mežu teritorijas, nemaz nerunājot par tūkstošiem hektāru Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, kur nenotiek saimnieciskā darbība. Ja ļoti gribas nomelnot Latvijas mežus, tad nevajag to darīt tik brutāli melojot!

  7. Meži sākās pēc 80 gadiem. Tādi vairs ir palikuši tikai ap 3 procentiem.

  8. Meži sākās pēc 80 gadiem. Tādi vairs ir palikuši tikai ap 3 procentiem.

  9. Ulmanim jau tā meža varēja būt vien tik, cik cara tētiņš mantojumā atstāja. Stādīja Ulmanis, stādīja padomija. Bet bāleliņi, tikuši pie RAŽAS NOVĀKŠANAS, cērt kailcirtes pat apdzīvoto vietu robežās. Un tik fīrē prom …

  10. vai patiesi maldi? un mežs varbūt izskatījās pēc meža, nevis krūmāja, stepes vai kādas vētras vai citas nelaimes postītas zemes?:)

    • Ja Latvijā meži ir un būs, tad pseidozaļajiem naudas diedeļiem iestājas panika – neviens pasaulē neticēs viņu šausmu stāstiem, ka Latvijā ir tuksnesis un nedos naudu. Būs vien jāmaina “eksperta “statuss pret pastāvīgu darbu , bet to ai kā negribas!

      • ja meži vēl Latvijā būs, tad tikai pateicoties "zaļajiem" un tautas spiedienam, jo kādreizējais meža nozares gods ir iznīcināts mežistrādātāju un kokrūpnieku īstermiņa labumam Atbildēt

        ērce

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+