Mobilā versija
Brīdinājums +10.3°C
Gundars, Kurts, Knuts
Otrdiena, 26. septembris, 2017
3. septembris, 2017
Drukāt

Ģirts Kasparāns: Ulmaņa mantojums – latvieši raudzījās nākotnē ar optimismu (7)

Foto - Anda KrauzeFoto - Anda Krauze

Ģirts Kasparāns

Svētdien tūkstošiem riteņbraucēju pulcējās Siguldā, lai piedalītos gadskārtējā Vienības velobraucienā. Tā ir viena no tradīcijām, kas mūs vieno ar pirmās brīvvalsts laiku jeb tā sauktajiem Ulmaņa laikiem.

Kārļa Ulmaņa atbalstītais pasākums bija viens no veidiem, kā tolaik tika stiprināta tautas vienotība un sludināts veselīgs dzīvesveids. Pirmdien aprit 140 gadu kopš Kārļa Ulmaņa dzimšanas, un tas ir īstais brīdis, lai vēlreiz izvērtētu Ulmaņa lomu Latvijas vēsturē. Domāju, ka pat viņa rīcības un uzskatu kritiķiem būs grūti noliegt, ka tieši Kārlis Ulmanis bija cilvēks, kurš visvairāk ietekmējis XX gadsimta Latvijas likteni. 1918. gadā viņš stāvēja pie jaunās Latvijas valsts šūpuļa, bet 1940. gadā bija spiests noraudzīties, kā viņa lolojums tiek iznīcināts. Taču viņš nekad nebija zaudējis ticību Latvijai, arī tad, kad mūsu valsts pirmsākumos Ulmaņa valdībai nācās meklēt patvērumu uz tvaikoņa “Saratov” un cerības uz brīvības nosargāšanu šķita niecīgas.

Arī tautas atmiņā Ulmanim kā valstsvīram ir atvēlēta īpaša vieta: kā norāda vēsturnieks Inesis Feldmanis, mūsu vēsturē ir Ulmaņa laiki, bet nav “Čakstes”, “Zemgala” vai “Kvieša laiku”. Protams, Ulmanim daudz ko var pārmest, pirmkārt jau nelikumīgo varas sagrābšanu 1934. gada 15. maija apvērsumā un lišķīgo vadoņa slavināšanas kultu. Jā, viņš bija cilvēks ar savām vājībām, bet Ulmaņa valdīšanas gadi bija laiks, kad Latvija piedzīvoja augšupeju un latvieši raudzījās nākotnē ar optimismu. Tam visam tika pielikts punkts 1940. gada jūnijā, kad Ulmanis nolēma “palikt savā vietā” un nepretoties padomju okupācijai. Raugoties no mūsdienu pozīcijām, tā bija liktenīga kļūda, jo Latvijas armija un visa tauta pēc tam tāpat cieta smagus zaudējumus: gan okupācijas režīma represijās, gan Otrā pasaules kara cīņās. Taču tobrīd Ulmaņa rīcībā nebija visas tās informācijas, kas mums ir tagad, tādēļ viņš pieņēma lēmumu, kas tolaik šķita pareizs. Lai vai kā, bet par šo lēmumu viņam pašam jau drīz vien nācās dārgi samaksāt. Baigais gads un vēlāko gadu šausmas bija vēl viens iemesls, kādēļ Ulmaņa laiku paaudze uz šo laikmetu raudzījās kā uz zaudēto paradīzi. Par laimi, mums tagad ir vēl viena iespēja veidot un sargāt savu Latviju.

Vēl viens Ulmaņa laiku mantojums ir basketbola popularitāte Latvijā, jo 1935. gadā mūsu groza bumbas meistari izcīnīja pirmo Eiropas čempionu titulu. Atliek vien novēlēt, lai viņu pēcteči šajās dienās Stambulā vismaz pietuvotos to laiku panākumiem, iesaistoties cīņā par medaļām.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Man vēsturē mācīja, ka apvērsums ir tad, kad augšas nespēj, apakšas nevar dzīvot pa vecam, atcelta tiek visa valdība, valsts virsvadība, ko iekaro kādi tur apvērsuma veicēji. Ulmanis neveica apvērsumu! Saeima kļuva lemt nespējīga kvoruma trūkuma dēļ, jo 18 deputāti tika apcietināti. LV prezidents Kviesis palika amatā, min. prezidents Ulmanis izsludināja ārkārtas stāvokli un arī palika amatā. kurā vietā apvērsums? Manuprāt PSRS laikā studējušiem vēsturniekiem negribas , lai Latvijai ir ar ko lepoties, kam līdzināties, tāpēc stāsta to ko pasūtījis kāds “labvēlis”(KGB biedrs, kurš toreiz ļāva studēt vēsturi “nemirstīgajiem” patiesības turētājiem). Ir taču stenogrammas, kuras šodienas studenti nez kāpēc nepārbauda noticot uz vārda bij. komunisma cēlājiem, šodienas pasniedzējiem, kuriem nav vajadzīga lepna un stipra Latviešu tauta. Salīdziniet, ko paguva iekrāt, uzbūvēt, apkopot Ulmanis ar komandu līdz 40.gadam, ko šodienas valdības ir paguvušas pavairot! No 1991.gada vairāk ir zaudēts, nekā iegūts! Lasiet taču avotus un salīdziniet. Kaut vai akadēmiķa, ekonom. zin. doktora Ojāra Krastiņa “Latvijas saimniecības vēsturiskā pieredze 1918-1940. gads. izdota Rīgā 2001.gadā!

  2. Tas bija īss Latvijas zelta laikmets, kuru pārtrauca drausmīgākais briesmonis cilvēces vēsturē, Staļins, protams, ne bez ASV cionistu finansiālā, tehniskā un tehnoloģiskā atbalsta.

  3. laukos dzīvojosais Atbildēt

    Piekrītu Ģirta Kasparāna teiktajam.

  4. ko “fašists” varēja atļauties, to “darbaļaužu mīlētāji(boļševiki un pusboļševiki)” nu nekādi nevar(nedrīkst)!

  5. propogandas melu kūka:) Atbildēt

    ieforija par zelta ulmaņlaikiem ir prasta propoganda. jā dzīve gāja uz augšu, bet galvenokārt tikai pateicoties dāsnajiem valsts kreditiem visās nozerēs. kreditu atmaksas termiņi vienkārši nepaspēja pienākt, atnāca krievs, karš…..
    lielākā daļa no “atgūtajiem”īpašumiem nemaz nebija izpirkti, bet parādzīmes nav saglabājušās kamer zemes grāmatas ir. tā ka ari īpašumu atdošana lielā mērā bija krāpšana valsts mērogā

Harijs Tumans: Kā savaldīt "ciklopus" un pasargāt valsts intereses (6)Gaidot valsts simtgadi, dažādu šim svarīgajam notikumam veltīto pasākumu un ieceru saraksts kļūst aizvien garāks.
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Nepilsonijas pilsoņi

Saeima pagājšnedēļ noraidīja Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iesniegto likumprojektu, kas paredzēja vairs nepiešķirt nepilsoņu statusu bērniem. Patlaban nepilsoņa statuss tiek piešķirts reti – 2016. gadā tikai 52 bērniem. Bet jau tagad nepilsoņu bērnam iegūt pilsonību ir vienkārši – uz dzimtsarakstu nodaļas darbinieka jautājumu, vai vecāki jaundzimušajam bērnam izvēlas Latvijas pilsonību, jāatbild ar “jā”. Tas tiek atzīmēts reģistrā un dzimšanas apliecību bērns uzreiz saņem ar Latvijas pilsonību. Tiem vecākiem, kas saka “nē”, vairākumā gadījumu noteicošā esot iespēja vieglāk ceļot uz Krieviju, jo nepilsoņiem nav vajadzīga vīza.

Vai partijām jāpalielina valsts budžeta finansējums?
Egils Līcītis: Un visi raksta prezidentamBet tad uzrodas vēstuļu draugi, kurus Vējonis nemaz negrib par vēstuļu draugiem, un sarakstīšanās ar tādiem nedara godu augstiem amatvīriem.
Viss var būt taisnība, izņemot to, kas tiek drukāts (17)Sudrabas komisijā žurnālistu organizācijas viena otru apsmidzina ar indīgām ķimikālijām
Rita Našeniece: Impērijas brīvprātīgie palīgi (96)Piederību valstij nenodrošina uztiepti papīri. To nodrošina audzināšana.
Draugiem Facebook Twitter Google+