Mobilā versija
+3.9°C
Hugo, Uga, Uģis
Piektdiena, 17. novembris, 2017
5. septembris, 2017
Drukāt

Ulmaņa vārdu neizdosies noklusēt. Saruna ar bijušo Valsts prezidentu Gunti Ulmani (16)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Vakar valstsvīram Kārlim Ulmanim bija 140 gadu jubileja. Par viņa devumu brīvvalsts laikā un nozīmi mūsdienās saruna ar pirmo Valsts prezidentu pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Gunti Ulmani.

 

Atceros, ka Valdis Zatlers pirmos mēnešus prezidenta amatā arvien cilāja Satversmes grāmatiņu, bet jūs pirmajās intervijās 1993. gadā neaizmirsāt pieminēt, ka pārlapojat sava vectēva brāļa Kārļa Ulmaņa atstātos rakstus un vēlējumus. Jūs sevi garā atzīstat par ulmanistu?

G. Ulmanis: Kauls no kaula esmu. Sevi Ulmanim piederīgu uzskatu radnieciskā, kaut kādā mērā pat rakstura ziņā. No dzimtas nācis, ģenealoģiskām saitēm siets, esmu dzimtas kodā iekšā. Ulmanists, neulmanists – tādu jautājumu neesmu sev uzdevis, bet katrā laikposmā tas bijis līdzi. Atmodas gados – ka Ulmaņa labais vārds un veiktie darbi jāpastiprina un jāatbalso. Pat jāattaisno, jo unikālāku vīru par Kārli Ulmani Latvijas vēsturē nevaru atrast. Viņa dzīvei, devumam nereti pieliets daudz melnās krāsas – vai skauģu nelabvēlības dēļ, vai tiešām bijis daudz kļūdu? Uz šo vienmēr varu atbildēt, ka neviens Ulmanim izteiktais nosodījums nav ar tālejošām sekām un dziļu iespaidu latviešos. Ne viņam krimināla pagātne, ne patvarība varas izmantošanā, ne valsts mantas un īpašumu piesavināšana. Vienīgais pārmetums nepotismā, dažu personu pietuvināšanā, kur prezidents ir dzīvs piemērs, ka bez tā varētu mierīgi iztikt. Arī bez ziedu vītnēm, goda vārtiem.

Latvijai Ulmanis nozīmē veselu laikmetu. Nav daudz cilvēku, kuru vārdā saukts valsts dzīves posms – ulmaņlaiki. Kāpēc viņš tik bieži piesaukts un pieminēts? Tāpēc, ka tā laikmeta krāsās rosīgais cilvēks visur ir iekšā. Absolūti visur. Man tagad vaļa lasīt grāmatas – no romiešu laikiem esmu guvis atziņu, ka Romas varenības gados ikviens valstsvīrs bija gan domātājs, gan darītājs. Ulmanis šim tipam piederīgs. Apveltīts ar ārkārtīgi spēcīgu intelektu – interesantu, savdabīgu, latviski zemniecisku. Neviens valstsvīrs Latvijā, kuru loks jau tā pašaurs, ne tuvu nevar pretendēt uz tādu grāmatu kā “Degsme”. Pat tad ne, ja šodienas spožākiem politiķiem piešķirtu radošo atvaļinājumu uz gadu, šaubos, vai no viņiem izspiestu tik vērtīgu domu kodolu kā no “Degsmes” autora. Ulmani raksturo īpašība – spēja domāt dziļi, tieši un bieži vien nežēlīgi patiesi. Te ir moments, kāpēc tas daudziem nepatīk. Jo viņš aizskar partneri vai oponentu sāpīgā atskārsmē – johaidī, es taču to zināju pats, bet Ulmanis atradis vārdus, kā pateikt balsī, rakstu rindā!

 

Ulmaņa lielums izaug no spējas arvien domāt par Latviju. Šodien politiķu dabā nav pārāk raksturīgi pirmkārt gādāt par valsti.

Man drīz būs 80, jūtos par valsts daļu, negribu pārmēru kritizēt valstī notiekošo. Pirmo kritizēju pats sevi. Ulmaņa priekšrocība pret jebkuru tālaika kolēģi, ka viņš lietas tver ļoti pamatīgi un visu pārzina. Jā, es gribētu būt ulmanists, bet cik katram dots, un mans laikmets, personīgās īpašības un apstākļi neļāva visu īstenot, kā gribētu. Filozofiski joprojām pētījams vārds “diktators”. Tas ir padomju gadu apzīmējums, bet amerikāņu vēsturnieki saukuši Ulmani arī par maigo diktatoru. It kā nelīmējas kopā, bet mūsu vēstures zinātne droši vien dos vēl padziļinātāku prezidenta darbības analīzi.

 

Ulmaņlaikus piedzīvojušo pa lielākai daļai vairs nav šaisaulē, jaunākās paaudzes dzīvo ar vecvecāku atmiņām, un par 95% vērtējums ir – labie gadi. Vai jūtat, ka ar gadiem attieksme mainītos? Bija politologi, kas vedināja diktatora portreju izvākt no Rīgas pils. Kas nopēla apvērsumu, demokrātijas apbedīšanu.

Paaudzes nāks un ies, Ulmanis paliks nemainīgs. Esmu pārliecināts, ka Ulmaņa paliekamībai valsts, tautas, pilsoniskajā atmiņā nav līdzvērtīga konkurenta. Varbūt emocionāli mainīsies nostalģija, bet atstāto mantojumu, grāmatu “Degsme” arī pēc 100 gadiem cels galdā. To nevar izmest, izcirst no mūsu vēstures vai apspļaudīt. Var kaut ko ņaudēt pretim, skrāpēt, bet, pastāvot Latvijas valstij un tautai, šīs domas glabās. Ulmaņa mērogā nav citu valsts politisko personību. Ir Čakste, Meierovics, Valters, vēl desmitu atminēsim, bet, saucot šos bez Ulmaņa, būs saukšana pret vēju. Nu neizdosies viņu iebāzt maisā un vārdu noklusēt. Allaž saku – pirms zāģē ābeli – padomā, cik ābeles esi iestādījis. Pirms noliec Ulmani, paskaties spogulī. Ko tu esi paveicis Latvijas labā? Vai tas iespaids nebūs diezgan pliekans?

Ulmaņa valsts celmlauža nopelni nav noliedzami. Vēl jāuzsver iesakņotais nacionālisms, spītīgā valstsgriba, kas latviešiem līdzēja izdzīvot garu okupācijas periodu ar sapni par neatkarību un pēc tam sapni piepildīt.

Pievienot komentāru

Komentāri (16)

  1. Ulmanis bija diktators, kas aizliedza Saeimu, demokrātiju, vēlēšanas. Politiskie konkurenti un tie, kas atļāvās nepareizi izteikties par režīmu sēdēja cietumos. Kas šeit ko heroizēt un slavēt?

  2. Diemžēl, ir nomelnots skaistais latviskais uzvārds Rumpītis. Un to ir izveicis kāds māchinātors uzvārdā Uļman.

  3. Ulmanists vai vienkārši bailīgs ,karjērists-komunists ,uzvārda mainītājs ?

  4. Par Kārli Ulmani Rumpīša kungs izsakās un apraksta samērā pozitīvi un pareizi, TAČU…!!! Kam tas viss domāts? Sava prestiža un `imidža` celšanai? Vai par to nevajadzēja domāt jau agrāk, daudz agrāk?
    Vai ar tik lielo `pozitīvisma nastu` viņš kā jauns puišelis joņoja uz skatuvi, lai tautu aicinātu balsot par faktiski bandītisko grupējumu “Par labu Latviju!” , lai to ar savu `eksprezidenta` spīdumu sevi reizē ar minēto grupējumu “iedabūtu valsts silītē”! Kā visi labi atceramies, tauta nebija tik stulba, kā bija cerēts, un “pasākums izgāzās ar blīkšķi”! No tā vajadzēja pamācīties un pastāstīt tautai arī par šo “pasākumu”!

  5. Jā, taisnība Guntim Ulmanim, garīgā ziņā tauta ir gājusi uz leju, ko apliecina šie baisie nomelnojošie komentāri. Tāpat kā pareizi Ulmaņa kungs pateica, ka vispirms ir jāatbild uz jautājumu, cik pats esi devis Latvijai, lai citu kritizētu. Ir viegli ko pateikt no malas, ja pašam nav jādara tas darbs.
    Kārlis Ulmanis bija dižs vadonis, nav šaubu! Bet ne vienmēr darbiem jābūt skaļiem, lai teiktu, ka kaut ko esi darījis lietas labā. Pirms kritizēt, jāpadomā, vai mēs visu zinām, vai visu saprotam, lai varētu kritizēt cita darbu. Manuprāt, Guntim Ulmanim nebūt nebija viegls darbs, pēc neatkarības atjaunošanas pārējai pasaulei parādīt un pierādīt, ka Latvija kā valsts vispār ir kartē, jo visi to asociēja ar Krieviju. Katram laikam savi darbi un uzdevumi.
    Laba intervija.

  6. Šitas cilvēks nav Kārļa cienīgs. Viņam bija izdevība darīt kautko Latvijas labā — palaida garām.

  7. Man stabili nāk vēmiens ieraugot šos pašapmierinātos purnus, kuri dzparazitē uz tautas ķermeņa!

  8. “Ulmaņa vārdu neizdosies noklusēt.”
    Oļiņiete : “Eimu , kur iedama, visur Dieva vārds mutē “
    p.s. Ar runām Saeimā, ar darbiem……Kārlis Ulmanis par “ulmanistu” paveikto pēc 1991.g. diezin vai būtu lielā sajūsmā….

  9. Cilvēki dzīvē sastopas ar dažādiem cilvēciskā saprāta konstatēšanas un vērtēšanas kritērijiem. Kritēriju atsevišķu grupu veido zinātniskie kritēriji: psihiatrijas, psiholoģijas kritēriji. Kritēriju atsevišķu grupu veido kritēriji, kurus var dēvēt par kognitīvi un loģiski triviālajiem kritērijiem. Šīs grupas kritēriji balstās uz ikdienišķi aksiomātiskām zināšanām un elementāri loģiskiem spriedumiem. Tie ir kritēriji, kuri atsaucas uz vienkāršām, parastām aksiomātiskajām atziņām. Atsaucas uz aksiomām, par kurām nav vajadzīgas diskusijas un kuras bez speciāliem pierādījumiem pieņem par patiesību. Piemēram, cilvēciskā saprāta konstatēšanas un vērtēšanas kritērijs kognitīvi un loģiski triviālo kritēriju grupā var būt attiecīgā cilvēka attieksme pret Zemes riņķošanu ap Sauli, Zemes formu. Ja cilvēks saka, ka Saule riņķo ap Zemi un Zeme nav apaļa, bet plakana, tad varam apšaubīt dotā cilvēka saprāta esamību un vērtību. Cilvēciskā saprāta konstatēšanas un vērtēšanas kritērijs kognitīvi un loģiski triviālo kritēriju grupā var būt arī cilvēka attieksme pret sociāli politiskajiem fenomeniem. Piemēram, attieksme pret LR un tās valstiskumu, kā arī dažādiem LR vietējiem politiskajiem procesiem. Teiksim, ja cilvēks saka, ka LR nav krimināli oligarhiskā valsts ar noziegumu brīvību, tad varam bez sirdsapziņas pārmetumiem apšaubīt dotā cilvēka saprāta esamību un vērtību. Tas pats attiecas uz tādu politisko procesu kā „Rīdzenes sarunas”. Ja cilvēks pret šīm „sarunām” un to „izmeklēšanu” izturas, tā teikt, nopietni un gaida konstruktīvu risinājumu, tad šim cilvēkam ir milzīgas problēmas ar veselo saprātu.

  10. Žel tikai , ka Ulmaņa vārdu izmantoja (un sekmīgi), lai iemānītu tautai Gunti Ulmani.

  11. dzimis dzimtas nodevējs – jūda .

  12. Kārlis Ulmanis izdzēra sacu kausu līdz galam, lai Latvija dzīvotu.

  13. Labs raksts!
    Ka, “prezidentu vēlētu plašāka kolēģija – ar pašvaldību iesaistīšanu” gan nepiekrītu!
    Vienalga, vai vēlēts no 100 vai 200 blēžiem, viens godīgs cilvēks tik un tā neiznāks.

  14. Man daudzus gadus mājās pie sienas goda vietā ir Kārļa Ulmaņa fotogrāfija. Lai vieglas smiltis Kārlim Ulmanim, viņa piemiņa būs mūžīga.

  15. Mūžīgā piemiņā Atbildēt

    Mūžīga piemiņa Prezidentam Kārlim Ulmanim! Prezidentam, kuram pirmajā vietā bija tauta un tautas labklājība! Mana vecmāmiņa, kura dzīvoja Ulmaņa laikā, līdz sava mūža pēdējai dienai, līdz pat 94 gadu vecumam pieminēja dižo Vadoni, kā arī to, kā vņš personīgi ar naudu palīdzējis viņas 4 bērnu ģimenei, kad bija neveiksmīgs gads. Paldies, Prezident!

  16. Muusu komunistiem bail no ulmana.aviizeem arii

Draugiem Facebook Twitter Google+