Ulmanis bija kā savējais 0
Pēc “Mājas Viesī” publicētā Anitas Bormanes rak-sta “Pazudušais laiku atspulgos – Kārlis Ulmanis” (Nr. 16, 24.08. – 6.09.2012.), Māra Ruka “Latvijas Avīzē” rakstītā “Latviskās enerģijas nesējs” (4.09.2012.) un Vijas Vāveres publikācijas “Ievas Stāstos” “Ulmaņa piektais krustdēls” (9.11.2012.) pārlūkoju sava pagasta ilgdzīvotāju atmiņu stāstus par viņu personīgo tikšanos ar Kārli Ulmani.
Tad nebija televīzijas, laukos ne jau visi lasīja avīzes, tāpēc liela daļa lauku cilvēku pat neatpazina Kārli Ulmani. Toties, kaut reizi mūžā ar viņu tiekoties, atcerējās šo mirkli, iegravēja atmiņā, gaiši atcerējās pēc pusgadsimta un vēl ilgāk. Galvenais, ko atcerējās, bija K. Ulmaņa cilvēciskums, vienkāršība, sapratne. Viņš redzējis un izpratis tā laika ļaužu stāvokli, rūpes un vajadzības. Ne miņas no pārākuma, dižošanās un pamācīšanas! K. Ulmanis necietis godināšanu, viņu sagaidot lauku centros. Mēnešrakstā “Pagasta Dzīve” vairākkārt esot pat norādīts: nerīkot skaļās, plašās sagaidīšanas – godavārtus, ziedu un ozolu vītnes un tamlīdzīgas ārišķības.
K. Ulmanis ar šoferi divatā bez jebkādas iepriekšpieteikšanās apbraukājis vai it visus novadus. Tā reiz no Dobeles puses braucot, Jaunzvārdē apstājušies pie netāli redzamās jaunsaimniecības. Visi aprunājušies, kā sokas un kā dēļ ķibeles. Saimnieks nopūties, minējis, ka viena zirga dēļ zemes darbi kavēti, aizņēmies no kaimiņa, bet tamdēļ jādod savējais zirdziņš – lai kaimiņam izpalīdzētu.
Tobrīd saimniece saukusi būvamatniekus pusdienās, arī svešiniekus. Galdā bijusi piena zupa ar ķiļķeniem no rupja maluma miltiem. Pēc maltītes, novācot tukšos traukus, zem svešinieka bļodiņas saimniece atradusi papīra naudas zīmi. Liela nauda! Ak, kā noderēja – pielika rudenī klāt, nopirka… zirgu. Tikai vēlāk uzzinājuši, kas bijis devējs.
Par K. Ulmaņa labvēlību, spēju dāvināt, tā iepriecināt un pārsteigt ir vēl daudzi atmiņu stāstījumi. Viens no tiem, ka 1939. gada Ziemassvētkos Zvārdes pagasta “Liekniņu” mājās kā desmitais bērns būvamatnieka Jāņa Kronberga un šuvējas Matildes ģimenē piedzimis puika Mārtiņš. Evaņģēliski luteriskās draudzes dāmu komitejas enerģiskās sievietes zvanījušas Valsts prezidentam un uzaicinājušas Kārli Ulmani zēnam par krusttēvu un saņēmušas uzrunātā tūlītēju piekrišanu. Kronbergu ģimenes vecākā meita Elvīra (1920 – 2010) atcerējās krusttēva atsūtītās dāvanas – lielu kasti ar bērnu drēbītēm un naudu vecākiem. Jau 1940. gada Ziemassvētkos Latvijā bija sveša, naidīga vara, bīstami pieminēt brālīša krusttēva vārdu… Tā nu Mārtiņš izauga, nezinot patiesību. Tikai atmodai sākoties, ticis gaismā celts Mārtiņa krusttēva Kārļa Ulmaņa vārds Kronbergu ģimenē.
