Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
15. maijs, 2014
Drukāt

Pētnieks: izdarot apvērsumu, Kārlis Ulmanis izvēlējās mazāko ļaunumu (6)

Kārlis Ulmanis. Foto no arhīvaKārlis Ulmanis. Foto no arhīva

Izdarot apvērsumu 1934. gada 15. maijā, Kārlis Ulmanis izvēlējās ļaunumu, lai izbēgtu no vēl lielāka ļaunuma, uzskata Latvijas partiju sistēmas pētnieks Uldis Krēsliņš. LU Latvijas vēstures institūta un LU Vēstures un filozofijas fakultātes rīkotajā seminārā valdīja viedoklis, ka Ulmanis toreiz rīkojies, labu motīvu vadīts.

Latvijas Zinātņu akadēmijas telpās sarīkotajā pasākumā, kas bija veltīts kā pirmskara Latvijas politiskās sistēmas jautājumiem, tā 15. maija apvērsumam, tika atzīts, ka toreizējās Latvijas demokrātijai piemita daudzi trūkumi un iespējams atrast arī paralēles mūsdienās. Piemēram, daudzas partijas bija veidotas ”māk­slīgi”, un cilvēkiem nācās grūti saprast, ar ko tās savstarpēji atšķiras. 20. gados jau parādījās tendence, kad tika dibinātas partijas, kuru veidotāji apzināti izvairījās no vārda ”partija” un nosaukumā uzsvēra, ka ir ”bezpartijiski”. ”Bet varbūt izšķirošais bija, ka parlamentārā sistēma bija ne tikai ar trūkumiem, bet arī vāja. Šo vājumu ļoti labi atspoguļoja tas, ka visu parlamentārisma laiku, jau sākot ar 1922. gadu, presē nepārtraukti tika runāts par iespējamā apvērsuma draudiem. Otrkārt, vājumu parādīja pats apvērsums, jo normālai demokrātijai 16 gadu laikā vajadzēja radīt mehānismu vai sistēmu, kas varētu apturēt jebkuru apvērsumu,” sacīja vēsturnieks Krēsliņš. Viņš atgādināja 20. – 30. gadu Latvijas parlamentārisma nespēju cīnīties ar jaunajām, izaicinošajām politiskās darbības metodēm. Piemēram, sociāldemokrāti nevēlamu jautājumu novilcināšanai parlamentā lietoja obstrukciju – nebeidzamas un bezjēdzīgas runas no Saeimas tribīnes.

LU profesors Ilgvars Butulis pieļāva, ka apvērsums bija Latvijas valsts modernizācijas mēģinājums tā, kā to saprata Ulmanis. Butulis atzina, ka demokrātiskās Latvijas iekārtai bijusi raksturīga ”nepabeigtība”, nespēja iet politiskajos lēmumos līdz galam: ”Šeit var runāt par partiju savstarpējo neuzticēšanos, šaursirdību, nespēju ielūkoties nākotnē.” Šī nepabeigtība parādījās arī Latvijas aizsargu organizācijas sakarā, kad politiskās partijas un Saeima tā arī nespēja vienoties, kā aizsargus demokrātiski iekļaut Latvijas politiskajā sistēmā. Tādējādi aizsargi nonāca Ulmaņa vadītās Latviešu zemnieku savienības kontrolē un bija izšķirošais spēks 15. maija apvērsumā.

Seminārā tika apšaubītas versijas, ka 15. maija notikumus būtu izraisījusi pasaules ekonomiskā krīze, vispārējā antiparlamentārisma tendence Eiropā vai bažas no kādu radikāļu rīcības. Tāpat nav pamata uzskatīt, ka Ulmanis, iedibinot autoritārismu, būtu veicinājis 1940. gada padomju okupāciju. Tā notiktu tik un tā, tikai parlamentārisma apstākļos noritētu citādi.

Pēc Ulda Krēsliņa domām, nopietnāks rīcības arguments varētu būt Ulmaņa personiskās ambīcijas. Viņam kā cilvēkam ar lielākajiem nopelniem valsts dibināšanā tās varēja būt lielākas. Otrkārt, iespējams, Ulmanis jutās vīlies sabiedrības bezatbildībā un Saeimas nespējā reformēt valsti konstruktīvā virzienā. Viņš vairs necerēja, ka balsotāji izdarīs loģisku izvēli starp darītājiem – pilsoniskajām partijām un ”baltajiem” sociāldemokrātiem, kas vairāk runāja, taču nekā nedarīja. Neveiksmi bija piedzīvojuši arī visi mēģinājumi reformēt Satversmi. ”Radās dilemma vai nu mainīt kaut ko likumīgā ceļā, vai varas ceļā. Likumīgā ceļā mainīt neko nevarēja, jo visas iespējas tika izmantotas un noraidītas. Šajā situācijā Ulmanis izvēlējās ļaunumu, lai izbēgtu no vēl lielāka ļaunuma,” tā Krēsliņš.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Skaidrs ir viens-latviešu stulbumu acīmredzot var mainīt tikai rupjā veidā,citādi varaskārās sīkpartijas nav pārliecīnāmas, ka Latvijai ir vajadzīga lemtspējīga saeima nevis tāda,kāda tā ir pašreiz kad gadiem ilgi marinē valstij svarīgus likumprojektus.Arī Ulmanis to redzēja tā laika saeimas dabībā.ATTOPIETIES TAČU LATVIEŠI,NEBALSOJIET PAR SĪKPARTIJU POPULISTIEM,SEKOJIET VECO DEMOKRĀTIJU PARAUGAM,BALSOJIET PAR LIELAJIEM POLITISKAJIEM SPĒKIEM,KURIEM RŪP LATVIJAS VALSTS,NEVIS VĒLME TIKT PIE VARAS!!!

  2. Un šodien ir savādāk – partiju veikali sākot ar mazspējīgu prezidentu ievēlēšanu ( pēc Šķēles, lai lielos amatus ieņem lielākie kretīni- Jūrmalgeita) un pašu deputātu politisko bezatbildību savos darījumos? Par valsti vārdos, bet darbos tu tū… Vai paši mainīsies – nekad – tas nebūs izdevīgi. Nu vajag deputātus vēlēt apgabalos un prezidentu visu Latvijas deputātu kopsanākšanā ( Satversmes sapulce) un Satversmes maiņas arī. Tālāk no veikaliem un tuvāk pie tautas nekā šodien …
    Tikai piezīme – vēlēšanu apgabali daudzmaz pēc teritoriālā principa un nevis pēc iedzīvotāju skaita ( lai nav tā ka Rīga vēl gandrīz pusi deputātu un lauki neko… – deputātiem jāpārstāv valsts un nevis lielpilsētas)

  3. glabt valsti pasu no sevis pat varbut ir loti labs bet ar to vien nepietiek, apversums lai tiktu pie visa noteicosas varas ir tikai pirmais solis… jo lidz ar labiem nodomiem vajadzetu nakt tie labie valsts reformas darbi un tiesi seit sakas ta klasiska varonu tragedija. Vara pasam nemanot pasu samaita un paralize reformatorisko gribu un noved pasu un valsti tragiska ele… ka tas ar mums caur Ulmana nesekmigo apversumu ir gadijies.

  4. Vai gadījumā “labiem motīviem” nav bruģēts ceļš uz elli???
    Un, ko nozīmē “padomju okupācija notiktu TIK UN TĀ, tikai parlamentārisma apstākļos tā noritētu citādi”???
    Noritētu citādi KĀ?
    Vai kāds te vispār domā līdzi, ko runā?

    • Okupācija parlamentārisma apstākļos notiktu tā: Saeimā sociāldemokrāti (kas vienmēr bijuši visvairāk – kā šodien SC) būtu nobalsojuši par sev radniecīgo PSK(b)P, tāpat komunisti un + viegli uzpērkamās sīkpartijas,- rezultātā kopā sanāktu vajadzīgās 67 balsis, un Latvija pavisam labprātīgi pievienotos Pad.savienībai.

      Šī ir versija, bet daudz reālāka nekā ja visi deputāti lielā vienprātībā izrautu revolverus un simboliskā protestā pret PSRS okupāciju šautu Saeimas sēžu zāles griestos un tad labprātīgi padotu savas rociņas dzelžu uzlikšanai.

      Incanti, kā būtu tagad?

    • Tātad okupācija notiktu tieši tā ,kā tas bija plānots:1.tiktu iedarbināti visi militārīe spēki,kas atnestu grūti aprēķināmus dzīvā spēka zaudējumus 2.Notiktu pilnīga Latvijas armijas palieku iznīcināšana 3.Latvijas iedzīvotāji tiktu deportēti uz siltām zemēm apmēram tā kā krimas tatāri pēcWW2(praktiski nekādas latvijas vairs te nebūtu)Ja nu vienīgi Saeima nobalsotu ka krievi nedrīgst tā darīt..tad cita lieta”

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+