Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
23. decembris, 2014
Drukāt

Ūmeo kultūras jaunās mājas

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Gada nogalē Ūmeo durvis vērusi jaunā kultūras lielbūve – daudzfunkcionālais komplekss "Väven".

Rīga savu Eiropas kultūras galvaspilsētas gadu aizsāka ar grāmatu ķēdi uz jauno Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēku.

Turpretī Ūmeo savu jauno kultūras lielbūvi sākusi apdzīvot gada izskaņā. Tās nosaukums “Väven” zviedru valodā nozīmē “aust” vai “audums” – sadarbojoties ar nekustamo īpašumu kompāniju “Balticgruppen AB”, pilsētas vadība centusies šajā ēkā kopā saaust gan dažādas kultūras jomas, gan uzņēmējdarbību. Ēka atrodas pilsētas centrā Ūmes upes krastā, un pilsētas attīstības plānotāji iecerējuši, ka nākotnē tai jākļūst par daļu no vēl daudz plašākas kultūras apkaimes upes piekrastē. “Väven” arhitektūra veidota, iedvesmojoties no pilsētas simbola – bērza – koksnes. Ārēji ēkas veidols atgādina bērza stumbru, bet iekšpusē telpas izkārtotas tā, lai celtne būtu izstaigājama lokos gluži kā pa koksnes gadu gredzeniem. Dažādām kultūras iestādēm te atvēlēta lielākā puse – 15 no 25 tūkstošiem ēkas kvadrātmetru, bet pārējo daļu aizņem divas viesnīcas, kafejnīcas un delikatešu veikals.

Visintriģējošākais jaunums ir ēkā izvietotais Zviedrijā pirmais “Sieviešu vēstures muzejs”. Direktore Marija Persteda apgalvo, ka tas ir unikāls projekts visas pasaules mērogā, jo muzejs veidots kā telpa ideju pārvērtēšanai, nevis tikai kā vēstures vai izcilu personību biogrāfijas faktu glabātava. “Mūsu izejas punkts nav tradicionālā vēsture, mēs vēlamies diskutēt par citiem veidiem, kā atskatīties uz pagātni,” intervijā laikrakstam “The Local” solījusi M. Persteda. Pašlaik muzeja telpās aplūkojamas divas atšķirīgas izstādes. Pirmajā “melnā kuba” telpā uzburts Sarkangalvītes mežs, kur videoinstalācijas vairākos pieturas punktos iesaista skatītāju daudzpusīgā diskusijā par dzimumlomām un to stereotipiem dabā, vēsturē, sabiedrībā. Otrajā izstādē uzmanība pievērsta problēmām, ar ko sabiedrībā jāsadzīvo vecākās paaudzes sievietēm, vēstot par to ar videoinstalāciju, skulptūru, vēstures materiālu, citātu un dzejoļu valodu.

Vēl viena nozīmīga kultūras institūcija, kas radusi mājvietu “Väven” telpās, ir kinoteātris “Folkets Bio”, kas līdz šim atradās nelielā novecojušā mājiņā ārpus pilsētas centra. Jau vairāk nekā 40 gadus “Folkets Bio” šejieniešiem piedāvā kvalitatīvu alternatīvu Holivudas kases grāvējiem, izrādot labākās pasaules neatkarīgā kino filmas. Nu tas ieguvis vairākas nelielas, taču ērtas un mūsdienīgas zāles. Decembra pirmajā pusē jaunajā “Folkets Bio” norisinājās vērienīgs Eiropas kino festivāls, kur īpaša vieta tika atvēlēta latviešu kino – programmas “Ieskats Latvija” ietvarā šeit bija skatāma Jāņa Norda spēlfilma “Mammu, es tevi mīlu”, Kristas Burānes dokumentālā filma par Māru Ķimeli “Māra”, Ilonas Brūveres filma “Versija Vera”, kā arī latviešu dokumentālo un animācijas īsfilmu skates.

Būtisku pārmaiņu Ūmeo dzīvē ienes arī tas, ka uz jauno kultūras būvi pārcelta pilsētas bibliotēka – līdz šim vietējo iedzīvotāju iemīļotākā laika pavadīšanas vieta. Izvietota trijos stāvos, tā šeit ieguvusi daudz plašākas telpas un apmeklētājiem kļuvuši pieejami aptuveni simt tūkstoši grāmatu un citu materiālu, ko līdz šim nācies glabāt noliktavās. Bibliotēka pirmoreiz ieguvusi arī tematisku zonējumu un nu atsevišķas tās daļas atvēlētas daiļliteratūrai, zinātniskajai literatūrai un studijām, bērniem un jauniešiem. Līdzās lasītavām un darba telpām tāpat kā iepriekšējā bibliotēkas ēkā šeit atvērta arī neliela galerija, kur savus darbus var izstādīt galvenokārt vietējie mākslinieki, neliela bērnu teātra telpa un radošas darbnīcas. Vēl šeit izveidota arī multifunkcionāla “Black box” skatuve un konferenču telpas.

Jaunā kultūrceltne gan no sabiedrības, gan mediju puses tomēr izpelnījusies ne mazumu kritikas. Piemēram, vietējais laikraksts “Vesterbottens Kurier” nodēvējis “Väven” par monumentālu kļūdu, kas posta pilsētas ekonomiku. Tajā publicēts Ūmeo darba partijas padomnieka Jana Hēglunda raksts, kurā viņš brīdina, ka vērienīgais projekts un ēkas uzturēšanas izdevumi nākotnē apdraud citas kultūras aktivitātes pilsētā. Politiķis apgalvo arī, ka ēkas būve un uzturēšana nepamatoti sadārdzināta, padarot kvadrātmetra izmaksas trīskārt lielākas nekā līdzīgai būvei citā Zviedrijas pilsētā – Lūleo.

Pievienot komentāru

Bobs Dilans nosūtījis pateicības runu nolasīšanai Nobela balvu ceremonijāAmerikāņu dziedātājs un dziesmu autors Bobs Dilans neapmeklēs šonedēļ Stokholmā gaidāmo Nobela ceremoniju, lai saņemtu viņam piešķirto Nobela prēmiju literatūrā, taču nosūtījis
Draugiem Facebook Twitter Google+