Un grūbas pārvēršas… gardā ēdienā 0
Dace Terzena, žurnāla “Mājas Viesis” galvenā redaktore: Ja man jautātu, kad es iemīlēju grūbas, teiktu – tikai pirms pāris gadiem. Līdz šim pret tām izturējos kā jau pret… grūbām. Garlaicīgi. Bet tad kādā Monikas Zīles recepšu grāmatā izlasīju, ka tās bija nodēvētas par ziemeļu rīsiem. Jau mazs spēriens fantāzijai! Pēc laika vienā no sieviešu žurnāliem acīs iekrita recepte, kurā grūbu ēdiens smalki nosaukts par gruboto – pēc analoģijas ar risoto. Intriga bija pārlieku liela, tāpēc ķēros pie gatavošanas. Varbūt tāpēc, ka pirmoreiz, bet izdevās lieliski, mājinieki slavēt slavēja. Tagad gruboto rudeņos, ziemās un vēsos pavasaros ir neatņemama manas ģimenes ēdienkartes sastāvdaļa. Lūk, kā laika gaitā esmu lokalizējusi kādreiz žurnālā noskatīto recepti:
sakarsētā pannā apcepu krietnu kaudzi sasmalcinātu sīpolu un ķiploku, piepilinu nedaudz čili piparu eļļas, tad pieberu pilnu pannu ar grūbām. Cepot maisu un leju klāt gan sojas mērci, gan balzamiko etiķi. Kad grūbas dabūjušas kārtīgu karstuma un dažādo aromātu šoku, beru katlā ar karstu dārzeņu buljonu un lēnām sautēju. Kad grūbas pusmīkstas, pannā strauji apcepu sīki sagrieztu papriku un pieberu grūbām. Pašās beigās, kad katra grūbiņa mīksta un spīd kā pelēkbalta pērlīte, lieku klāt puslitra burciņu marinētu celmeņu. Sēnes pirms tam sietā notecinu. Atzīšos grēkā – šīs sēnes gan pērku veikalā, taču čaklākām saimniecēm plauktā noteikti rindojas citu mazu meža sēnīšu marinējumi. Der jebkuras, lai tikai būtu mazas un uzkožot nonāktu uz zoba veselas! Tā ir visņammīgāk!
