×
Mobilā versija
+10.6°C
Visvaldis, Nameda, Ritvaldis
Otrdiena, 24. aprīlis, 2018
24. septembris, 2013
Drukāt

Un kāds ir jūsu viedoklis

LETALETA

Pagājšnedēļ Valsts prezidents nosūtīja Saeimas priekšsēdētājai dokumentu Nr. 354 (“Latvijas Avīzē” tā skaidrojošā daļa bija lasāma jau pagājušās piektdienas numura 6. lappusē. Vienīgi mūsu avīzes redakcija deva iespēju vienkāršajam lasītājam uzzināt, kādas izmaiņas valsts pārvaldē grasās ieviest Rīgas politiķi).

Valsts prezidenta kungs raksta, ka viņš vēlas “efektīvāku izpildvaru – stiprāku, stabilāku valdību un lielāku Ministru prezidenta atbildību”.

Manuprāt, precīzāk un godīgāk būtu teikt, ka prezidenta k-ga piesauktās ekspertu grupas nodoms faktiski ir piešķirt Ministru prezidentam lielāku varu (runājot par “atbildību”).

Tomēr lietu loģika ir tāda: ja vienam kaut ko dod, parasti kādam citam kaut kas ir jāatņem. Kā izriet no dok. Nr. 354, valdības vadītāja varas pieaugumu tiek cerēts palielināt uz likumdevēja (un izpildvaras uzraudzītāja) pilnvaru un iespēju samazināšanas jeb ierobežošanas rēķina. Tas Bērziņa k-ga izpratnē nozīmētu “kolektīvās bezatbildības vietā virzīties uz premjerministra atbildību par savu komandu”.

Jāpiebilst, ka Valsts prezidents un viņa eksperti vēl atsaucas uz “Eiropas valstīs dominējošo moderno parlamentārisma tipu – racionālo parlamentārismu”, ko primāri raksturojot premjerministra pozīcijas nostiprināšana.

Laimīgā kārtā daudzinātajā Eiropā premjerministrus vēl savalda. Tā britu parlaments savaldīja premjeru Kemeronu, kad tas bija gatavs “šaut” pa Sīriju.

Kas attiecas uz situāciju, kādā nolikta Saeima, Valsts prezidents to netieši skubina uz pašierobežošanos. To, protams, atbalstīs valdošā šimbrīžam V. Dombrovska partija. Bet vai to atbalstīs citi – arī apzinīgā tauta? Vai šoreiz nebūs jārīko referendums? Vai iepriekš nebūs vēsturiskas pārdomas?

Pašreizējie projekti par valsts pārvaldes reformēšanu ir galvenokārt virzīti uz to, lai par varas centru padarītu valdības vadītāja (premjerministra) mītni, kur parlamentā netraucēts rīkojas valdības vadītājs. Tas, kā stāsta, būtu moderni un racionāli. Bet vai tā būtu?

Te jums pieredzējuša politiķa un diplomāta, britu premjerministra Tonija Blēra administrācijas vadītāja Džonatana Pauela secinājumi no “modernās”, “racionālās” politiskās prakses.

Stāsts ir par Lielbritānijas premjerministru un viņa varu. “Patiesībā politiskā vara nepavisam nemitinās Dauningstrītā 10 – nē, tā ir sadalīta britu elites pārstāvju vidū, un ne tikai starp tiem, kas ietilpst valdībā, bet arī starp tiem, kuru tajā nav. Premjeram nekas neatliek kā tikai sarunāt ar eliti, veidojot atbalsta koalīcijas un iedarbinot savus kolēģus – citādi viņam nekādas varas nebūs.”

Tā vietā, lai glābtos no Saeimas traucējumiem, visprātīgāk būtu ar parlamentu reāli sadarboties, kā to pamāca grāmatas “Jaunais Makjavelli” (“The New Machiavelli”, 2010) autors Džonatans Pauels, cilvēks ar lielu politisku pieredzi, turklāt valstī ar senāko politiskās kultūras pieredzi. Valsts prezidenta vēstule Saeimai var noderēt par labu sākumu lietu apspriešanai – turklāt arī ar plašu pilsoņu piedalīšanos.

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kusties, kusties!

Valsts finansiāli atbalstīs pedagogu algu celšanu tikai tajās pašvaldībās, kas sakārtos skolu tīklu, uzsver izglītības ministrs Kārlis Šadurskis. Intervijā LTV ministrs teica, ka valdība pildīs solījumu – ja pašvaldības būs ietaupījušas līdzekļus ar skolu tīkla reformēšanu, tad valdība pretī liks līdzvērtīgu summu, lai varētu nodrošināt skolotāju algu palielināšanu. Realitātē tikai 18 pašvaldībās esot notikusi reāla skolu tīkla reorganizācija ar summāro ietaupījumu 2 – 3 miljoni eiro, kas ļoti būtiski atpaliekot no cerētajiem nepilniem desmit miljoniem eiro, kam valsts bijusi gatava likt pretī līdzvērtīgu summu, skolotāju algu palielināšanai kopā nodrošinot 19 miljonus eiro. Pēc Šadurska vārdiem, pašvaldībās, kur ir notikusi skolu reorganizācija, pedagogu algas būšot ievērojami lielākas par 710 eiro par slodzi un varētu būt robežās no 750 līdz nedaudz vairāk par 800 eiro par slodzi.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+