Foto – Karīna Miezāja

Un robežsargi stiķēja krēslu…. 12

Valsts robežsardze (VRS) sākusi pārbaudi par to, ka robežsardzē no darbiniekiem, iespējams, tiek vākta nauda krēslu iegādei un pielāgošanai. Runa ir par gadījumu Rīgas Tirdzniecības ostas kontrolpunktā, par ko medijiem un VRS priekšniekam ģenerālim Normundam Garbaram pavēstīja Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība (LIDA). Robežsardze uzsver, ka arodbiedrības vēstulē rakstītais attiecas tikai uz konkrēto gadījumu, nevis uz robežsardzi kopumā. Robežsardzē nepastāvot tādas problēmas, lai būtu nepieciešams vākt naudu no pašiem robežsargiem. Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības pārstāvis gan uzskata, ka robežsardzē valdošajai darba kultūrai ir padomju laika attiecību pieskaņa, kā piemēru arī minot kādas jaunas darbinieces konfliktu ar priekšnieku, kurš viņu uzrunājis par “skaistulīti” un psiholoģiski pazemojis.

Reklāma
Reklāma

Par krēslu tomēr nejoko

Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības valdes priekšsēdētājs Armands Augustāns jūlijā žurnālistus informēja, ka LIDA ir saņēmusi Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes Tirdzniecības ostas robežkontroles punkta darbinieku rakstītu vēstuli “par Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes amatpersonu patvaļu”, kurā minēts, ka no robežsargiem tiek vākta nauda lietoto automašīnas krēslu iegādei un pielāgošanai dienesta vajadzībām.

Armands Augustāns sarunā ar “LA” uzsver, ka sākotnēji tā saucamo krēslu lietu uztvēris ar humoru, domājot, ka kāds vēlas izjokot arodbiedrību, tomēr pēc pārrunām ar biedriem izrādījies, ka darbinieki tiešām vākuši naudu krēsla metināšanai. Robežsargi sūdzējušies par kontrolpunkta galvenā inspektora lūgumu katram robežsargam samaksāt piecus eiro no savas kabatas, lai varētu izgatavot krēslu dienesta vajadzībām. No darbinieku personīgās naudas tikuši iekasēti vairāk nekā simt eiro. Izrādījies, ka mēbele bijusi neparocīga lietošanai. Robežsargu vēstulē teikts: “Krēsla augšdaļa ir no avarējušas automašīnas, bet apakšējā daļa piemetināta no parasta ofisa krēsla. Sakarā ar to, ka krēsls tika izgatavots pretēji elementāriem fizikas likumiem (augšējā daļa ir par daudz smaga), tas vienkārši gāžas apkārt un uz tā nevar sēdēt. Vadības galvenais inspektors instruktāžas laikā paziņoja, ka vajadzēs vēl maksāt naudu no personiskajiem līdzekļiem, lai krēslu pārtaisītu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Atteikties un nemaksāt naudu no personiskajiem līdzekļiem atļāvās tikai tie, kas ilgus gadus ir dienestā, taču jaunākajiem inspektoriem un tiem, kuri strādā neilgi, atteikties nebija iespējams, jo vadības galvenais inspektors draudēja ar sankcijām un pazemojumiem, piemēram, “sēdēsiet uz grīdas” dežūras laikā, un – “ko gribējāt, to panācāt ar savām arodbiedrībām”.

Pašreiz situācija ir vienkārši līdz absurdam dīvaina. Nauda ir iekasēta no robežsardzes darbinieku personīgajiem līdzekļiem. Par šo naudu ir izgatavots krēsls, bet to nevar izmanot tehnisku iemeslu dēļ (neprofesionāli izgatavots, neatbilst ergonomikas un Darba aizsardzības normām), darbinieki ir sagrupējušies pa maiņām un iegādājušies savus personīgos krēslus, kurus glabā Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes robežkontroles punktā vienā kabinetā un izmanto savā maiņā. Tie darbinieki, kuri nav tik turīgi, lai iegādātos savus krēslus dienesta vajadzībām, izmanto salauztu, uzskaitē esošu krēslu.”

LIDA vērsās pie VRS priekšnieka ģenerāļa Normunda Garbara, lūdzot veikt pārbaudi, nodrošināt darbiniekus ar darba drošībai piemērotiem un ergonomiskiem krēsliem, atdot darbiniekiem naudu.

“Komunikācijas problēma” starp vadītājiem un padotajiem

N. Garbars “LA” norāda, ka iestāde uzsākusi dienesta pārbaudi par tā saucamo krēsla lietu, kurā vērtēs darbinieku un arī struktūrvienības vadītāja atbildību. “Kontrolpunkta galvenais inspektors, kurš ir arodbiedrībā, pēc pārrunām ar VRS vadības pārstāvi noliedzis, ka aicinājis vākt līdzekļus krēsla iegādei,” apgalvo N. Garbars. Robežsardzes priekšnieks norāda, ka aptaujāti 24 robežkontroles punkta darbinieki, taču neviens no viņiem neesot atklājis, kurš bijis iniciators “krēsla” iegādei. “Notikušais ir ikdienišķa situācija, kurā robežsargi vēlējās uzlabot darba apstākļus, taču tā pārvērtusies par absurdu,” teic N. Garbars.

Ģenerālis teic, ka darbiniekiem bija jāvēršas pie robežkontroles punkta priekšnieka, lai runātu par jauna krēsla iegādi, kā līdzīgos gadījumos paredz iekšējie normatīvie akti. “Saprotu, ka robežsargi vēlējās justies ērti savā norīkojumā, jo šis krēsls paredzēts lietošanai visu diennakti, un darbinieki atrada šādu risinājumu,” skaidro N. Garbars. Viņš secina, ka viņa vadītajā institūcijā, kura sastāv no 40 autonomām struktūrvienībām, pastāv komunikācijas problēmas starp vadītājiem un padotajiem, tomēr viss esot risināms, jo pastāv iekšējie reglamenti, kuros ir atrunāts, kā risināt šādas situācijas.

Reklāma
Reklāma

Kontroles punkta darbinieki arodbiedrībai gan norādījuši, ka viņiem arī iepriekš par savu naudu bija jāiegādājas krēsli, citādi būtu jālieto veci dienesta sēdlīdzekļi. Taču N. Garbars uzskata, ka krēsli, kurus izmanto robežsardze, būtiski neatšķiras no citiem, tāpēc tos mierīgi varētu lietot. Taču, ja pats darbinieks pēc savas gribas iegādājas sev ērtāku krēslu, tad viņam neesot iebildumu.