Latvijā
Sabiedrība

Un robežsargi stiķēja krēslu…. 16


Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības valdes priekšsēdētāju Armandu Augustānu nepārliecina argumenti par “sliktu darbinieku”. “Bieži ir tā, ka robežsargs vispār nebaidās no kontrabandista, veic lieliski savus pienākumus, tomēr viņam ir bailes no priekšnieka,” saka A. Augustāns.
Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības valdes priekšsēdētāju Armandu Augustānu nepārliecina argumenti par “sliktu darbinieku”. “Bieži ir tā, ka robežsargs vispār nebaidās no kontrabandista, veic lieliski savus pienākumus, tomēr viņam ir bailes no priekšnieka,” saka A. Augustāns.
Foto – Karīna Miezāja

Valsts robežsardze (VRS) sākusi pārbaudi par to, ka robežsardzē no darbiniekiem, iespējams, tiek vākta nauda krēslu iegādei un pielāgošanai. Runa ir par gadījumu Rīgas Tirdzniecības ostas kontrolpunktā, par ko medijiem un VRS priekšniekam ģenerālim Normundam Garbaram pavēstīja Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība (LIDA). Robežsardze uzsver, ka arodbiedrības vēstulē rakstītais attiecas tikai uz konkrēto gadījumu, nevis uz robežsardzi kopumā. Robežsardzē nepastāvot tādas problēmas, lai būtu nepieciešams vākt naudu no pašiem robežsargiem. Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības pārstāvis gan uzskata, ka robežsardzē valdošajai darba kultūrai ir padomju laika attiecību pieskaņa, kā piemēru arī minot kādas jaunas darbinieces konfliktu ar priekšnieku, kurš viņu uzrunājis par “skaistulīti” un psiholoģiski pazemojis.

 

Par krēslu tomēr nejoko

Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības valdes priekšsēdētājs Armands Augustāns jūlijā žurnālistus informēja, ka LIDA ir saņēmusi Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes Tirdzniecības ostas robežkontroles punkta darbinieku rakstītu vēstuli “par Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes amatpersonu patvaļu”, kurā minēts, ka no robežsargiem tiek vākta nauda lietoto automašīnas krēslu iegādei un pielāgošanai dienesta vajadzībām.

Armands Augustāns sarunā ar “LA” uzsver, ka sākotnēji tā saucamo krēslu lietu uztvēris ar humoru, domājot, ka kāds vēlas izjokot arodbiedrību, tomēr pēc pārrunām ar biedriem izrādījies, ka darbinieki tiešām vākuši naudu krēsla metināšanai. Robežsargi sūdzējušies par kontrolpunkta galvenā inspektora lūgumu katram robežsargam samaksāt piecus eiro no savas kabatas, lai varētu izgatavot krēslu dienesta vajadzībām. No darbinieku personīgās naudas tikuši iekasēti vairāk nekā simt eiro. Izrādījies, ka mēbele bijusi neparocīga lietošanai. Robežsargu vēstulē teikts: “Krēsla augšdaļa ir no avarējušas automašīnas, bet apakšējā daļa piemetināta no parasta ofisa krēsla. Sakarā ar to, ka krēsls tika izgatavots pretēji elementāriem fizikas likumiem (augšējā daļa ir par daudz smaga), tas vienkārši gāžas apkārt un uz tā nevar sēdēt. Vadības galvenais inspektors instruktāžas laikā paziņoja, ka vajadzēs vēl maksāt naudu no personiskajiem līdzekļiem, lai krēslu pārtaisītu.

Atteikties un nemaksāt naudu no personiskajiem līdzekļiem atļāvās tikai tie, kas ilgus gadus ir dienestā, taču jaunākajiem inspektoriem un tiem, kuri strādā neilgi, atteikties nebija iespējams, jo vadības galvenais inspektors draudēja ar sankcijām un pazemojumiem, piemēram, “sēdēsiet uz grīdas” dežūras laikā, un – “ko gribējāt, to panācāt ar savām arodbiedrībām”.

Pašreiz situācija ir vienkārši līdz absurdam dīvaina. Nauda ir iekasēta no robežsardzes darbinieku personīgajiem līdzekļiem. Par šo naudu ir izgatavots krēsls, bet to nevar izmanot tehnisku iemeslu dēļ (neprofesionāli izgatavots, neatbilst ergonomikas un Darba aizsardzības normām), darbinieki ir sagrupējušies pa maiņām un iegādājušies savus personīgos krēslus, kurus glabā Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes robežkontroles punktā vienā kabinetā un izmanto savā maiņā. Tie darbinieki, kuri nav tik turīgi, lai iegādātos savus krēslus dienesta vajadzībām, izmanto salauztu, uzskaitē esošu krēslu.”

LIDA vērsās pie VRS priekšnieka ģenerāļa Normunda Garbara, lūdzot veikt pārbaudi, nodrošināt darbiniekus ar darba drošībai piemērotiem un ergonomiskiem krēsliem, atdot darbiniekiem naudu.

 

“Komunikācijas problēma” starp vadītājiem un padotajiem

N. Garbars “LA” norāda, ka iestāde uzsākusi dienesta pārbaudi par tā saucamo krēsla lietu, kurā vērtēs darbinieku un arī struktūrvienības vadītāja atbildību. “Kontrolpunkta galvenais inspektors, kurš ir arodbiedrībā, pēc pārrunām ar VRS vadības pārstāvi noliedzis, ka aicinājis vākt līdzekļus krēsla iegādei,” apgalvo N. Garbars. Robežsardzes priekšnieks norāda, ka aptaujāti 24 robežkontroles punkta darbinieki, taču neviens no viņiem neesot atklājis, kurš bijis iniciators “krēsla” iegādei. “Notikušais ir ikdienišķa situācija, kurā robežsargi vēlējās uzlabot darba apstākļus, taču tā pārvērtusies par absurdu,” teic N. Garbars.

Ģenerālis teic, ka darbiniekiem bija jāvēršas pie robežkontroles punkta priekšnieka, lai runātu par jauna krēsla iegādi, kā līdzīgos gadījumos paredz iekšējie normatīvie akti. “Saprotu, ka robežsargi vēlējās justies ērti savā norīkojumā, jo šis krēsls paredzēts lietošanai visu diennakti, un darbinieki atrada šādu risinājumu,” skaidro N. Garbars. Viņš secina, ka viņa vadītajā institūcijā, kura sastāv no 40 autonomām struktūrvienībām, pastāv komunikācijas problēmas starp vadītājiem un padotajiem, tomēr viss esot risināms, jo pastāv iekšējie reglamenti, kuros ir atrunāts, kā risināt šādas situācijas.

Kontroles punkta darbinieki arodbiedrībai gan norādījuši, ka viņiem arī iepriekš par savu naudu bija jāiegādājas krēsli, citādi būtu jālieto veci dienesta sēdlīdzekļi. Taču N. Garbars uzskata, ka krēsli, kurus izmanto robežsardze, būtiski neatšķiras no citiem, tāpēc tos mierīgi varētu lietot. Taču, ja pats darbinieks pēc savas gribas iegādājas sev ērtāku krēslu, tad viņam neesot iebildumu.

 

Nav pieņemama uzruna “skaistulīt…”

LIDA priekšnieks gan uzskata, ka “krēslu lieta” tikai daļēji raksturojot VRS valdošo darba kultūru, kurai esot padomju laika attiecību pieskaņa. A. Augustāns stāsta, ka arodbiedrībā palīdzību lūgusi kāda robežkontroles punkta jauna darbiniece, kuru ilgstoši esot pazemojis priekšnieks. A. Augustāns atskaņo “LA” ierakstu starp priekšnieku un padoto, kurā priekšnieks darbinieci pavēlošā tonī vairākas reizes uzrunājot ar vārdiem “skaistulīt” un ignorē darbinieces skaidrojumu, ka viņa nevar ierasties nākamajā dienā uz darbu, jo tajā paredzēta iepriekš iestādē saskaņota vizīte pie ārsta.

Kā stāsta A. Augustāns, darbiniecei esot psiholoģiska trauma, viņa plānojot iet prom no robežsardzes. Situāciju A. Augustāns sauc par nepieņemamu. VRS ierosinājusi disciplinārlietu, telefonsarunas ieraksts nonācis arī VRS darbību pārraugošās Iekšlietu ministrijas rīcībā.

N. Garbars, jautāts par to, kas notiks ar robežkontroles punkta vadītāju, atbild, ka tas tiks secināts izmeklēšanā, norādot, ka šādās situācijās vienmēr ir jautājums – vai pārkāpumu veikušajam darbiniekam tiek palīdzēts uzlabot savas prasmes vai arī viņam tiek pateikts “Paldies”. “Man ir žēl, ja zaudēsim robežsardzes darbinieci. Man nav starpības, vai cilvēks dienestā ir jaunākais inspektors vai struktūrvienības vadītājs ar pulkveža pakāpi – mana attieksme pret visiem padotajiem kā dienesta vadītājam ir vienāda. Šādai attieksmei jābūt arī visiem struktūrvienību vadītājiem, un man nav jābrauc īpaši kādam to skaidrot,” saka N. Garbars. Viņš gan piebilst, ka darbiniece neesot izmantojusi robežsardzē esošos darbinieku aizsardzības mehānismus, bet par situāciju runājusi tikai ar arodbiedrību. “Var vērsties pie pārvaldes priekšnieka vai manis. Darbiniekus var pārcelt dienestā uz citu struktūrvienību,” skaidro N. Garbars.

 

Sodīti 39 darbinieki

A. Augustāns arī atgādina par kādu citu gadījumu, kas noticis pirms diviem gadiem, kad RTO robežkontroles punkta tā laika priekšnieks esot strīda laikā iesitis darbiniecei. VRS uzsāka kriminālprocesu un tiesa bijušajam kontrolpunkta priekšniekam par vieglu miesas bojājumu nodarīšanu piesprieda 260 stundas piespiedu darba, tomēr viņš lēmumu pārsūdzējis Rīgas apgabaltiesā, un tiesas sēde gaidāma septembrī. “Joprojām grūti notikušajam noticēt, jo bijušajam robežsargam ir ģimene ar bērniem, arī pieredze, kā komunicēt ar darbiniekiem. Tomēr nav dūmu bez uguns. Nav pieļaujamas situācijas, ka priekšnieks zaudē kontroli un kaut vai paceļ balsi uz padotajiem,” piebilst N. Garbars.

N. Garbars uzskata, ka no šiem gadījumiem nevar izdarīt secinājumus par kopējo situāciju robežsardzē. “Dzirdēti apgalvojumi, ka robežsargus soda pa labi un pa kreisi. Tomēr pērn no 4000 darbiniekiem disciplinārsodi piemēroti 39, no kuriem septiņi sodus pārsūdzēja. Pērn apbalvojām ap 800 robežsargu. Manuprāt, bieži LIDA secinājumus izdara no viena darbinieka skatpunkta,” spriež N. Garbars.

 

Ministrija: robežsargiem pašiem jātiek galā

Iekšlietu ministrija (IeM) uzskata, ka VRS jāspēj pašai atrisināt konfliktsituācijas un ministriju interesējot, kā dienests nodrošina labu darba vidi. IeM nozares Politikas departamenta direktors Arnis Jurševics disciplinārlietu izskatīšanā neredz pamata pieaicināt LIDA pārstāvjus, bet arodbiedrība ir aicināta nākt klajā ar priekšlikumiem, kā uzlabot dienesta darba vidi. “Iekšlietu sistēmā strādā ap 12 000 darbinieku, un pietiek notikt vienam šādam gadījumam, lai sabiedrībā parādītos vispārinājumi,” teic A. Jurševics. “Krēslu lietas” iemeslus viņš saista ar informācijas apmaiņas trūkumu un iekšējās kārtības nezināšanu, bet par “skaistulītes lietu” aicina uzklausīt abas iesaistītās puses.

Viņš skaidro, ka IeM struktūrās ir liels vakanču skaits un bieža personāla mainība. “Tas nozīmē, ka mūsu uzdevums ir gan aicināt cilvēkus pievienoties darbā kādā no dienestiem, gan arī motivēt esošos darbiniekus, lai viņi paliktu. Viens no lielākajiem ministrijas panākumiem ir, ka esam spējuši iegūt līdzekļus iekšlietu dienestu darbinieku algu palielināšanai,” piebilst A. Jurševics.

Bet kādi “balasta mehānismi” pastāv jau pašlaik, lai iekšlietu dienestu darbinieki varētu tikt galā ar dienesta laikā sakrājušos stresu un uzlabot komunikāciju?

A. Jurševics skaidro, ka dienestos ir dažādi priekšnieki un situācijas, tādēļ atbalstāmi ir pilnveides kursi, kā arī rehabilitācija no stresainā darba. “Mums ir savs rehabilitācijas centrs, kur mūsu cilvēkiem ir iespēja rehabilitēties psihologa uzraudzībā. Centrs ir noslogots, jo pieprasījums ir no visiem dienestiem. Tikai naudas trūkums liedz šīs iespējas nodrošināt lielākam skaitam mūsu cilvēku. Turklāt arī ir bijušas grupas, kurā rehabilitācija tiek nodrošināta īpaši struktūrvienību vadītājiem,” atgādina A. Jurševics.

LA.lv