Mobilā versija
+19.2°C
Viesturs, Viestards, Kitija
Trešdiena, 28. jūnijs, 2017
7. decembris, 2015
Drukāt

Monika Zīle: Un sāksies viss no gala?… (3)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Monika Zīle

Par jaušamo tagadējās valdības pēdējo stundu, šķiet, vēl nav izteicies tikai runcis Muris. Jo tā dēļ slinkums kāpt zemē no siltā mūrīša. Visiem politiskās viras grāpja tuvumā stāvošajiem beidzot atkal ir iemesls atzīmēties, prognozējot Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta krišanas stundu. Kā jau šādās reizēs pieņemts, reģu vēstījumos pastāv nelielas atšķirības par termiņu. Bet kopīgais paudums nemainās: dziesmiņa nodziedāta, āmen. Ko vairs tūļātes, kad rupjiem diegiem sadrākalētā budžeta vamzis Saeimā atzīts par nākamā gada Latvijas ikdienas modē labāko apģērbu un štrunts, ka šī drēbe spiedīs padusēs nodokļu maksātājiem. Nav pirmā reize. Vārdu sakot, dzīve turpinās, pilnīgi visiem piedāvājot jaunus izaicinājumus. Dažādā veidā. Bet valdošajai koalīcijai vienu ļoti skaidru – atrādīt reālu pienesumu pirms kāda laiciņa pašu pieņemto plānu pildīšanā. Nu, kaut vai tajās sadaļās, kur apcerētas reformas valsts pārvaldē, veselības aprūpes uzlabošana, reģionu attīstība un iedzīvotāju labklājības celšana. Kur tas ir? – burkšķ elektorāts, ignorējot piekodinājumus netaisīt dumpi gada pēdējā mēnesī un relaksēties Ziemassvētku dāvanu sagādē.

Maza bēda, ja klaigājusi tikai Saeimas opozīcija. Tai svēts pienākums kritizēt varu. Bet arvien skarbāka valoda dzirdama no Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK). Abas atgādina pērn ar Finanšu ministriju noslēgto vienošanos par nodokļu politikas stratēģiju 2015. – 2017. gadam. Tā paredzēja darbaspēka nodokļa samazinājumu vismaz līdz tuvāko kaimiņu, Lietuvas un Igaunijas, līmenim. Bet LDDK un LTRK nav pat prātā nācis, ka valdības deleģētais vienošanās parakstītājs ķešā turējis “čurikos” saliktus pirkstus… Nu abas jūtas piemuļķotas, jo augšminētā stratēģija nākamā gada budžetā ignorēta un piedevām dzimis tā dēvētais solidaritātes nodoklis, kuru sabiedrība neapsveica tik jūsmīgi, kā valdība acīmredzot cerēja. Turpretī lielo algu saņēmēji viņu maku aizskārumu ņēmuši ļaunā pārāk uzkrītoši un apvaino varnešus ekonomiskajā tuvredzībā. Nevienlīdzība pretēji gaidītajam tikai pieaugs, jo simboliska minimālās darba samaksas pacelšana to saņēmēju skaitu nesamazina.

Ja uzņēmēju pretenzijām pieskaita bēgļu uzņemšanas galvassāpi, sarežģījumus “Liepājas metalurga”, miglaino “Citadeles” iztirgošanu un “Air Baltic” ērkšķaino perspektīvu, tad veidojas ļoti nepievilcīga buķete. Kur lai to liek? Varbūt visvienkāršākā izeja no situācijas – sūtīt mājās šo valdību un taisīt citu?… Pagaidām tieši tā izskatās pamatojums vajadzībai nomainīt dažus Ministru kabineta saskaitāmos un mēģinot radīt iespaidu, ka mūs gaida jauna ēra. Bet pat miegainajam Murim skaidrs: ja Straujumas komanda patiešām aizies, neko satriecošu nepiedzīvosim. Ak, protams, svaigajam veidolam būs tradicionālais saudzēšanas termiņš. Politikā simts dienas ir pietiekami ilgs laiks, kurā daži tagadējie asumi nobružāsies. Palikušās nelaimes varēs izrādīt kā “kritušo” slikti pildītos mājasdarbus, par kuriem vietā nākušie atbildību neuzņemas, no tās pašas koalīcijas un bieži arī no tās pašas partijas nākdami. Tā jau ir bijis.

Straujumas kundze nupat filozofiski sacīja – gals pienāk katrai valdībai. Tam varētu tikpat apcerīgi piekrist, ja sabiedrība, procesu vērojot, uzturējusi kaut iluzoru pārliecību, ka “iejūga” nomainīšana būs tikai rupjš mēģinājums ieslaucīt zem jauna paklāja strupceļa problēmu akmeņus.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Latvijā valdības atkāpjas, lai slēptu “galus ūdenī” un ar jēra skatienu skaidrotu, kā negodīgi ļautiņi izmantoja bezsaimnieka brīdi.
    Arī tagad, brauksim ar Krievijas vilcieniem, lidosim ar Krievijas lidmašīnām un pārmaksāsim par Krievijas Gāzi, jo nebija Latvijai saimnieka

  2. Vai tieš’m nesaprotat,mīļā Monika, ka mūsu valsts bez naftas un gāzes socvajadzībām spiesta tērēt 1/3 budžeta, plus vēl tagad tā bruņošanās. Kur to naudu lai ņem visiem vajg un neviens praītājs nedeklarē- kam lai noņem. Tā ir gļēvulība kā no prasītāju, tā preses un žurnālistu puses. Tā ir valsts grūšana bezdibenī nerēkinoties ar prakstiskajām iespējām!

  3. VISS SĀKSIES NO GALA PILNĪGI VISĀS JOMĀS!?? MUĻĻĀSIMIES ATKAL UN ATKAL!!! LAI DIEVS atpestī mūs no Kozlovska….Tas nu ir viens totāls sliņķis un laika stiepējs…Cilvēks, kurš vienkārši aizņem vietu….Nekas NAV izdarīts….Runā runāšanas pēc…CIK SKAISTA ZIEMASSVĒTKU UN JAUNGADA DĀVANA, LABĀK NEVAR IEDOMĀTIES….

Māris Antonevičs: Pirmais eksāmens KNAB vadītājam. Pagaidām teorētisks... (11)Par "oligarhu sarunām" vairāk taisnošanās nekā pārliecības par rīcību.
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Pie domes durvīm manītas lāča pēdas

Vakar Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja amatā ievēlēts partijas “Saskaņa” saraksta līderis Andrejs Elksniņš. Arī Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāja amatā atkārtoti ievēlēts “Saskaņas” saraksta līderis Aleksandrs Bartaševičs. Līdz ar to šobrīd “Saskaņa” nonākusi pie abu Latvijas lielāko pilsētu – Rīgas un Daugavpils, kā arī Rēzeknes vadības grožiem. Jūrmalā “Saskaņa” veido koalīciju ar ZZS.

Partija “Saskaņa” maksimāli izmantojusi to, ka atrodas opozīcijā un nepiedalās valsts pārvaldē, tādēļ partijas nākšana pie varas lielākajās Latvijas pilsētās ir likumsakarīga, šādu viedokli aģentūrai LETA paudis politologs Filips Rajevskis. Viņš gan to neuztver kā nopietnu atspēriena punktu gaidāmajās Saeimas vēlēšanās: “”Saskaņa” ir bijusi ļoti konsekventa, jo nelauž līgumu ar partiju “Vienotā Krievija”, aktīvi uzstāj uz attiecībām ar Krieviju un nemainīgi negatīvi attiecas pret Latvijas līdzdalību NATO. Šī būs tā robeža, kas “Saskaņai” kā kreisajiem neļaus pilnīgi izpausties, jo, lai gan cilvēkiem varētu patikt kaut kādi ideoloģiski punkti viņu programmā, tomēr nedomāju, ka vairākums cilvēku ir tik prokrieviski orientēti.”

Vai iedzīvotāju ienākuma nodoklim jānosaka lielāka progresivitāte?
Juris Jansons: Valodu lielu dara cilvēki (4)Man ir patiess gods būt starp tiem dažiem miljoniem, kuri var domāt, runāt un klausīties latviešu valodā.
Juris Lorencs: Globālo sasilšanu gaidot (7)Cīņā par zaļajām idejām aktīvi līdzdarbojas arī dažādu interešu lobiji
Draugiem Facebook Twitter Google+