Monika Zīle
Monika Zīle
Foto – Valdis Semjonovs

Monika Zīle: Un sāksies viss no gala?… 3

Par jaušamo tagadējās valdības pēdējo stundu, šķiet, vēl nav izteicies tikai runcis Muris. Jo tā dēļ slinkums kāpt zemē no siltā mūrīša. Visiem politiskās viras grāpja tuvumā stāvošajiem beidzot atkal ir iemesls atzīmēties, prognozējot Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta krišanas stundu. Kā jau šādās reizēs pieņemts, reģu vēstījumos pastāv nelielas atšķirības par termiņu. Bet kopīgais paudums nemainās: dziesmiņa nodziedāta, āmen. Ko vairs tūļātes, kad rupjiem diegiem sadrākalētā budžeta vamzis Saeimā atzīts par nākamā gada Latvijas ikdienas modē labāko apģērbu un štrunts, ka šī drēbe spiedīs padusēs nodokļu maksātājiem. Nav pirmā reize. Vārdu sakot, dzīve turpinās, pilnīgi visiem piedāvājot jaunus izaicinājumus. Dažādā veidā. Bet valdošajai koalīcijai vienu ļoti skaidru – atrādīt reālu pienesumu pirms kāda laiciņa pašu pieņemto plānu pildīšanā. Nu, kaut vai tajās sadaļās, kur apcerētas reformas valsts pārvaldē, veselības aprūpes uzlabošana, reģionu attīstība un iedzīvotāju labklājības celšana. Kur tas ir? – burkšķ elektorāts, ignorējot piekodinājumus netaisīt dumpi gada pēdējā mēnesī un relaksēties Ziemassvētku dāvanu sagādē.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

Maza bēda, ja klaigājusi tikai Saeimas opozīcija. Tai svēts pienākums kritizēt varu. Bet arvien skarbāka valoda dzirdama no Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK). Abas atgādina pērn ar Finanšu ministriju noslēgto vienošanos par nodokļu politikas stratēģiju 2015. – 2017. gadam. Tā paredzēja darbaspēka nodokļa samazinājumu vismaz līdz tuvāko kaimiņu, Lietuvas un Igaunijas, līmenim. Bet LDDK un LTRK nav pat prātā nācis, ka valdības deleģētais vienošanās parakstītājs ķešā turējis “čurikos” saliktus pirkstus… Nu abas jūtas piemuļķotas, jo augšminētā stratēģija nākamā gada budžetā ignorēta un piedevām dzimis tā dēvētais solidaritātes nodoklis, kuru sabiedrība neapsveica tik jūsmīgi, kā valdība acīmredzot cerēja. Turpretī lielo algu saņēmēji viņu maku aizskārumu ņēmuši ļaunā pārāk uzkrītoši un apvaino varnešus ekonomiskajā tuvredzībā. Nevienlīdzība pretēji gaidītajam tikai pieaugs, jo simboliska minimālās darba samaksas pacelšana to saņēmēju skaitu nesamazina.

Ja uzņēmēju pretenzijām pieskaita bēgļu uzņemšanas galvassāpi, sarežģījumus “Liepājas metalurga”, miglaino “Citadeles” iztirgošanu un “Air Baltic” ērkšķaino perspektīvu, tad veidojas ļoti nepievilcīga buķete. Kur lai to liek? Varbūt visvienkāršākā izeja no situācijas – sūtīt mājās šo valdību un taisīt citu?… Pagaidām tieši tā izskatās pamatojums vajadzībai nomainīt dažus Ministru kabineta saskaitāmos un mēģinot radīt iespaidu, ka mūs gaida jauna ēra. Bet pat miegainajam Murim skaidrs: ja Straujumas komanda patiešām aizies, neko satriecošu nepiedzīvosim. Ak, protams, svaigajam veidolam būs tradicionālais saudzēšanas termiņš. Politikā simts dienas ir pietiekami ilgs laiks, kurā daži tagadējie asumi nobružāsies. Palikušās nelaimes varēs izrādīt kā “kritušo” slikti pildītos mājasdarbus, par kuriem vietā nākušie atbildību neuzņemas, no tās pašas koalīcijas un bieži arī no tās pašas partijas nākdami. Tā jau ir bijis.

CITI ŠOBRĪD LASA

Straujumas kundze nupat filozofiski sacīja – gals pienāk katrai valdībai. Tam varētu tikpat apcerīgi piekrist, ja sabiedrība, procesu vērojot, uzturējusi kaut iluzoru pārliecību, ka “iejūga” nomainīšana būs tikai rupjš mēģinājums ieslaucīt zem jauna paklāja strupceļa problēmu akmeņus.