UNESCO nedēļa Latvijā būs veltīta lokālajam mantojumam un tradīcijām 0
No 14. oktobra līdz 18. oktobrim Latvijā jau trešo gadu būs UNESCO nedēļa, kurā īpaša uzmanība tiks veltīta lokālā mantojuma un aizvien dzīvo tradīciju izcelšanai, jo Latvijā ir bagāts nemateriālais kultūras mantojums, par ko liecina arvien jaunu un unikālu tradīciju apzināšana.
Kā aģentūru LETA informēja UNESCO nedēļas koordinatore Evija Maļkeviča, šogad UNESCO nedēļa tiks aizvadīta, atzīmējot UNESCO Konvencijas par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu desmito gadadienu.
Konvencijas desmitā gadadiena ir vienlaikus ar vairākiem nozīmīgiem notikumiem nemateriālā kultūras mantojuma jomā Latvijā. Pirms desmit gadiem Dziesmu un deju svētku tradīcija un simbolisms Igaunijā, Latvijā un Lietuvā tika atzīts par Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu, un šī gada vasarā aizvadīti XXV Vispārējie latviešu dziesmu un XV deju svētki. Šogad tiek gatavots pirmais Latvijas ziņojums par suitu kultūrtelpas saglabāšanas plāna īstenošanu kopš 2009. gada, kad tā iekļauta tajā UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, kam nepieciešama īpaša saglabāšana. Suitu kultūrtelpa pasaules – īpaši Eiropas reģiona – kontekstā ir atzīta par paraugkopienu nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā.
UNESCO nedēļā UNESCO Latvijas Nacionālā komisija (LNK) aicina izglītības iestādes iesaistīties aktivitātē “Pastāsti par savu mantojumu”. Tās mērķis ir apzināt vietējos tradīciju zinātājus un praktizētājus, kas var būt no jebkuras ģimenes, radu, draugu un paziņu loka. Tāpat ikviena Latvijas bibliotēka aicināta aktualizēt novadpētniecību un starppaaudžu dialogu, rīkojot, piemēram, stāstu vakarus, sarunas ar tradīciju praktizētājiem un uzturētājiem.
Savukārt atmiņu institūcijas – muzeji, arhīvi, krātuves u.c. – UNESCO nedēļā aicinātas iesaistīties aktivitātē “Suiti meklē suitus”, lai apzinātu Latvijas muzejos, arhīvos un citās kolekciju glabātājinstitūcijās esošās liecības par suitu kultūrtelpu un suitu kopienas pārstāvjiem Latvijā un pasaulē. Atmiņu institūcijas iespēju robežās aicinātas informēt par šīm liecībām, sūtīt digitālos attēlus, kā arī pievienot stāstus par to, kā šīs liecības līdz muzejam ir nonākušas.
