Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
15. janvāris, 2012
Drukāt

Ungārijā protesta akcijā pieprasa izstāšanos no ES

LETA/AFPLETA/AFP

Ungārijas galēji labējās partijas “Jobbik” rīkotā protesta akcijā sestdien,14.janvārī, pāris tūkstoši cilvēku protestēja pret Eiropas Savienību (ES), aicinot Ungārijai izstāties no bloka, kā arī palielinot spiedienu uz valdību, kas vēlas aizņemties no Starptautiskā valūtas fonda (SVF) un ES ekonomikas problēmu risināšanai.

Divi parlamenta deputāti no otrās lielākās Ungārijas opozīcijas partijas “Jobbik” pie Eiropas Komisijas (EK) biroju ēkas Budapeštā aizdedzināja ES karogu.

Pie parlamenta ēkas bija pulcējušies apmēram 2000 demonstrantu, kuru vidū valdīja viedoklis, ka valsts neko nav ieguvusi no iestāšanās ES un valdībai nevajadzētu klanīties starptautiskā spiediena priekšā.

EK nākamnedēļ gatavojas paziņot savu lēmumu par iespējamo finansiālās palīdzības sniegšanu Ungārijai, kurai būs jāveic virkne reformu, lai saņemtu palīdzību.

Jau vēstīts, ka pērnā gada nogalē, ignorējot starptautisko kritiku, Ungārijas  parlaments pieņēma centrālās bankas neatkarību iegrožojošu likumu, kas, pēc kritiķu teiktā, pastiprina valsts ietekmi pār monetāro politiku un rada draudus, ka Budapešta nonāks politiskā izolācijā.

EK janvāra sākumā pieprasīja, lai Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna vadītā valdība nodrošina savas centrālās bankas neatkarību, liekot saprast, ka pretējā gadījumā Budapešta var nedabūt starptautisko aizdevumu.

ES un SVF misija 16.decembrī pārtrauca sarunas ar Ungāriju, kurā tika spriests par starptautisko aizdevumu šai valstij, par iemeslu minot bažas, ka Budapešta plāno pieņemt centrālās bankas neatkarību iegrožojošu likumu. EK toreiz uzsvēra, ka centrālo banku neatkarība ir viens no Māstrihtas līguma pamatprincipiem, kas liedz ES dalībvalstīm mēģināt ietekmēt nacionālās centrālās bankas to uzdevumu veikšanā.

Jaunais likums paredz apvienot Ungārijas centrālo banku (NBH) un finanšu tirgu regulējošo institūciju (PSZÁF). Abu institūciju apvienošanu ierosināja parlamenta konstitucionālā komiteja, argumentējot šādu ierosmi ar to, ka abu institūciju apvienošana ir adekvāta reakcija uz jaunajiem izaicinājumiem finanšu sektorā, kādus rada naudas tirgu integrācija un robežu izzušana starp banku un citiem finanšu pakalpojumiem. Saskaņā ar ierosinājumu NBH funkcijas pārņems jauna organizācija, kuras priekšsēdētāju amatā uz sešiem gadiem iecels Ungārijas prezidents pēc premjerministra ierosinājuma. Pašreizējie NHB un PSZÁF vadītāji kļūs par jaunās organizācijas vicepriekšsēdētājiem.

Ungārija savu ekonomikas problēmu risināšanai plāno no SVF un ES prasīt 15 līdz 20 miljardu eiro (10,5–14 miljardu latu) lielu aizdevumu. 17.novembrī Budapešta vērsās pēc palīdzības pie SVF un ES, jo radās grūtības piesaistīt finanšu tirgos nepieciešamos līdzekļus. Vēršanās pie SVF notika, kad nacionālās valūtas forinta kurss pret eiro krasi kritās, reaģējot uz reitingu aģentūras “Moody’s” lēmumu pazemināt Ungārijas reitingu līdz spekulatīvam līmenim.

Lai atbalstītu forintu, Ungārijas centrālā banka novembra beigās paaugstināja galveno bāzes likmi par pusprocenta punktu – līdz 6,50%. Pašlaik likmes līmenis Ungārijā ir augstākais ES valstu vidū.

Ungārija 2008.gadā kļuva par pirmo ES dalībvalsti, kas lūdza starptautisku finanšu palīdzību. Tās ekonomika toreiz tika izglābta no bankrota ar 20 miljardu eiro (14 miljardu latu) aizdevumu, kuru piešķīra SVF, Pasaules Banka un ES.

Ungārija ir lielā mērā cietusi no eiro zonas parādu krīzes, kā arī valdības īstenotās ekonomiskās politikas, kas ir satraukusi un aizbiedējusi investorus.

Ungārijas valsts parāds sasniedzis 82% no iekšzemes kopprodukta (IKP) pretstatā 75% pagājušā gada jūnija beigās. Straujo parāda pieaugumu varas institūcijas saista ar forinta kursa vājināšanos.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+