Foto-Karīna Miezāja

Ungārijā svin valstiskuma pirmsākumu 0

20.augustā Ungārijā svin valsts svētkus, atzīmējot Ungārijas valsts izveidotāja, tās pirmā karaļa Ištvāna kanonizāciju 11. gadsimtā. Svētkus ungāri plaši svin pilsētu ielās, un tie atgādina lielu un draudzīgu festivālu. Neatsverama valsts svētku tradīcija ir pirmās maizes svētīšana baznīcās.

Reklāma
Reklāma

 

TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Lasīt citas ziņas

“20. augusts ir svētku diena par godu Ungārijas valsts izveidotājam karalim Stefanam. 11. gadsimtā viņš vienā valstī apvienoja maģāru pagānu (ungāru) ciltis, pievērsa tās kristietībai un pieprasīja kroni no Romas pāvesta,” stāsta Ungārijas vēstniecības Latvijā vadītāja vietnieks Valērs Palkovitšs (attēlā). Kopš tā laika ungāru identitāte bijusi saistīta ar kristietību – uz tās pamata karalis Ištvāns izveidojis valstī likumus par valsti, sabiedrisko kārtību un morāli. Viņa izstrādātie likumi bijis pamats tam, kāpēc Ungārija tolaik Eiropā kļuvusi par spēcīgu valsti.

“Kristietībai arī mūsdienu Ungārijā ir liela nozīme, jo tā ir mūsu – ungāru – identitātes daļa, turklāt tās nozīmīgums ir nostiprināts arī jaunajā konstitūcijā,” sacīja V. Palkovitss. Karalis Ištvāns nomira 1038. gadā, vēlāk pāvesta Gregora VII laikā katoļu baznīca kanonizēja viņu par svēto un Ungārijas aizbildni. “Viņu kanonizēja, jo karalis bija spējis pievērst pagānu ciltis kristietībai, un bijuši arī brīnumi, piemēram, pēc kapa atrakšanas atklājies, ka viņa labā roka palikusi nesatrūdējusi,” skaidro V. Palkovitšs. Karalis apglabāts Sēkešfehervārā, bet viņa svētā labā roka atrodas viņa vārdā nosauktā katedrālē Budapeštā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Mūsdienās svētki sākas pilsētas laukumā pie parlamenta, kur valsts amatpersonām tiek pasniegti dažādi apbalvojumi. Donavas krastā notiek lidmašīnu paraugdemonstrējumi, kā arī grandioza vakara uguņošana.

Tā kā šie ir arī kristīgi svētki, baznīcās notiek īpaši dievkalpojumi, kas veltīti par godu karalim svētajam Ištvānam. “Baznīcās šajā dienā tiek svētīta maize, kas iegūta no gada pirmās labības ražas,” stāsta V. Palkovitšs. Katrā Ungārijas pilsētā šajā dienā ir plaša svētku programma, piemēram, ir ielas ar galdiem, kur var nogaršot pirmās ražas devumus. Augusta beigas Ungārijā parasti ir ļoti karstas un saulainas, tādēļ cilvēki dodas svētkus svinēt ārpus pilsētām un izbauda atpūtu pie Balatona ezera.

Runājot par to, kas vieno latviešus un ungārus, diplomāts teic, ka vienojoša ir mūsu valstu līdzīgā vēsture, kas saistīta ar komunisma pagātni. Tādēļ latviešiem un ungāriem esot viegli saprasties. Kā mūsdienu sadarbības piemērus politikas jomā starp abām valstīm viņš min sadarbību Eiropas Savienības līmenī, jo Latvijai un Ungārijai ir kopīgas intereses ES jautājumos. “Esot kopā Latvijai un Višegradas valstīm (valstu grupa, kurā ietilpst Čehija, Slovākija, Ungārija un Polija. – Red.), tostarp Ungārijai, mums ir lielāka balss sarunās par daudzgadu budžetu un citiem svarīgiem jautājumiem,” argumentē V. Palkovitss. Viņš arī teic, ka Ungārija ir ieinteresēta, lai zemnieki visā ES saņemtu taisnīgus lauksaimniecības tiešmaksājumus, un šo jautājumu Ungārija savas prezidentūras laikā ES padomē pērn esot uzsvērusi. Misijas vadītāja vietnieks teic, ka Latvijas un Ungārijas attiecībās ekonomiskajai dimensijai nav galvenā loma – jo tas vairāk saistīts ar satiksmes iespējām starp abām valstīm, bet būtiskāki ir politiskie jautājumi. V. Palkovitšs arī vēlas pateikties Ungārijas atbalstam izveidotajām nevalstiskajām organizācijām Latvijā, kas pēdējos mēnešos atbalstīja Ungāriju.

Reklāma
Reklāma