Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
5. novembris, 2012
Drukāt

Ungārijas parlamenta spīkers: Jo mazāka tauta cīnās, jo cīņa grūtāka

Publicitātes fotoPublicitātes foto

“ES nav salīdzināma ar Varšavas paktu. Taču diemžēl dažas līdzības pastāv – ES birokrātija reizēm uzvedas kā imperiālistiska sistēma,” intervijā “LA” atzīst Ungārijas parlamenta spīkers Lāslo Kevērs, kurš nesen viesojās Latvijā un tikās ar Latvijas amatpersonām.


 

– Jūsu vizīte notiek laikā, kad tiek pieminēta vardarbīgi apspiestā 1956. gada revolūcija Ungārijā, kas izpauda ungāru neapmierinātību ar komunistu režīmu. Vai jūsu vizītei Latvijā ir simboliska nozīme?

– Vizīte ir simboliska. Šajā laikā simboliem ir liela nozīme mūsu ikdienā. Varu piekrist Latvijas Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas teiktajam, ka 1956. gada notikumi abās valstīs bija nozīmīgi. Tie saistīja latviešu un ungāru dvēseles. Mūsdienās mēs atrodamies līdzīgā situācijā kā toreiz. Arī šobrīd mums jācīnās par neatkarību un savu nacionālo nostāju.

– Kā šī cīņa izpaužas?

– Protams, tā ir citāda nekā 1956. gada revolūcijas laikā un 1990. gadā, kad notika pirmās brīvās Nacionālās asamblejas (parlamenta. – Ģ. V.) vēlēšanas. Eiropas Savienība ļoti atšķiras no PSRS, un gan Latvija, gan Ungārija ES iestājās brīvprātīgi. Mēs varam brīvi pildīt savas saistības un aizstāvēt savas intereses. ES nav salīdzināma ar Varšavas paktu. Taču diemžēl dažas līdzības pastāv – ES birokrātija reizēm uzvedas kā imperiālistiska sistēma. Un dažreiz mums jācīnās par mūsu interesēm un pret šo imperiālistisko nostāju. Jo mazāka tauta un valsts cīnās, jo cīņa ir grūtāka. Tāpat kā savulaik 1980. un 1981. gadā Austrumu blokā ungāri atbalstīja Polijas arodbiedrību “Solidarnošč”. Pašreiz smagajā situācijā ES mums ir līdzīgas problēmas. Piemēram, ES daudzgadu budžetu mēs redzam kā gan Latvijai, gan Ungārijai nelabvēlīgu. Mēs uzskatām, ka izmaiņas Kohēzijas fondu sadalījumā un lauksaimniecības tiešmaksājumos ir mūsu valstis apdraudošas. Tādēļ mums ir nepieciešams solidārs atbalsts no tām valstīm, kas pēc šīm izmaiņām, iespējams, nebūtu zaudētājas kā Ungārija un Latvija. Šajos jautājumos nepieciešama ciešāka Baltijas valstu un Višegradas valstu – Ungārijas, Polijas, Čehijas un Slovākijas – sadarbība.

Esmu pārliecināts, ka Baltijas un Austrumeiropas valstis tikai kopā, cieši sadarbojoties, varēs realizēt savas intereses ES attiecībā pret bagāto Rietumeiropas valstu interesēm. Mūsu valstu attiecības ir draudzīgas, bet līdz šim starpparlamentu sadarbība nav bijusi pietiekami intensīva.

Šo situāciju varētu uzlabot ar intensīvāku sadarbību starp abu parlamentu sadarbības grupām.

– Nosauciet konkrētas problēmas, kas jārisina.

– Piemēram, Ungārijā ir pieņemta jauna konstitūcija un tas izraisīja lielu strīdu vilni Eiropā. Strīdi jau nebija par to, ka mēs grozījām valsts iekārtas struktūru, bet gan par rakstīto preambulā – nacionālajā kredo, kur tika ietvertas mūsu pamatvērtības. Pateicoties tām, mūsu civilizācija spēja saglabāties 1000 gadus. Latvijā arī bijušas sarunas par ieceri grozīt Satver­smi. Ungārijas valdība pēdējo divu gadu laikā ir mainījusi valsts darbošanās principus, esam ieviesuši reformas augstākajā izglītībā. Latvijā apspriedām mūsu pieredzi ar privāto pensiju sistēmu. Ar Latvijas pārstāvjiem runājām arī par to, kā mēs mēģinām palīdzēt ungāru lauksaimniekiem atrast noieta tirgus un saglabāt konkurētspēju attiecībā pret rietumvalstu dāsni subsidētajiem lauksaimniekiem. Ģimenes pabalstu sistēma ir jāapspriež, jo tā būtiski noteiks Latvijas un Ungārijas nākotni. Grūti iztēloties jautājumus, par kuriem mēs nevarētu dalīties pieredzē. Mazākumtautību jautājums ir aktuāls gan Latvijā, gan Ungārijā, taču tas ir atšķirīgs.

– Kur jūs redzat atšķirības šajā jautājumā?

– Latvijas mazākumtautību problēma atrodas tās robežās. Tas ir jautājums par to, kā Latvija var nosargāt savu nacionālo identitāti. Mazākumtautību problēma ir sekas impērijai, un mazākumtautības šeit ienākušas no ārpuses. Tikmēr Ungārijas kaimiņvalstīs dzīvo divi līdz trīs miljoni ungāru, kuri neko nav pārkāpuši, bet gan tas noticis robežu pārbīdes dēļ. Tie ir mūsu tautieši, kuri, esot ārpus Ungārijas, cenšas saglabāt savu nacionālo identitāti.

Kopējā lieta mazākumtautību jautājumos – ES iestādes to neizprot, cenšas izvairīties no tām, lai neiekultos nepatikšanās. Kaut gan notiek izvairīšanās, no problēmas nevar aizbēgt – labs piemērs šādas rīcības sekām ir pēdējie notikumi Katalonijā un Skotijā.

(Skotijā notiks referendums par izstāšanos no Apvienotās Karalistes, ko Katalonijas amatpersonas uzskata par precedentu, lai atdalītos no Spānijas. – Ģ. V.). Rietumeiropa domāja, ka šie jautājumi nav aktuāli, bet redz, kas notiek!

– Kādi likumprojekti pašlaik aktuāli Nacionālajā asamblejā?

– Visaktuālākā tēma ir budžeta pieņemšana. Lai arī situācija Ungārijā uzlabojas, Rietumu investoriem ir nedrošības sajūta. Kredītreitingu aģentūras nav uzlabojušas mūsu reitingus. Tādēļ arī prasmīga budžeta pieņemšana ir svarīga, lai uzlabotu Ungārijas tēlu investoru acīs. Diemžēl jāteic, ka ekonomiskā izaugsme visā Eiropā ir vāja. Latvija ES kontekstā ir ļoti labs izņēmums ekonomiskās izaugsmes ziņā. Ungārijā mums jāievieš jauni nodokļi un jāsamazina izdevumi. Strīds starp valdību un Starptautisko valūtas fondu, un Eiropas Komisiju ir saistīts ar mūsu rūpēm par sabiedrību. Mēs nevēlamies, lai ciestu mūsu tauta.

Mēs gribam pārlikt slogu pirmkārt jau uz finanšu sektoru un lielajiem starptautiskajiem uzņēmumiem. Mums ir labi panākumi, ieviešot banku transakciju nodokli, kas vēl nesen izraisīja skandālu, bet tagad jau 11 ES dalībvalstis seko mūsu piemēram.

– Jūsu valstī nesen tika aizliegti spēļu automāti bāros, izņemot lielos kazino…

– Tas parāda, ka mums rūp Ungārijas sabiedrība. Ar šo lēmumu Ungārijas budžets zaudēja 30 miljardu forintu (ap 71 milj. latu) ieņēmumus. Taču mums ir svarīgāk, lai trūcīgās ģimenes varētu ietaupīt līdzekļus. Runa nav par lieliem kazino, bet krogiem, kur cilvēki bieži vien spēļu automātos atstāj savu pēdējo sīknaudu. Šī problēma skar tūkstošiem ģimeņu, un tā ir līdzīga narkotiku atkarībai. Nemaz nerunājot par lielo nelegālās naudas apjomu šajā biznesā, kas apdraud nacionālo drošību.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+