Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Svētdiena, 4. decembris, 2016
26. janvāris, 2012
Drukāt

Ungārijas vēstnieks: saņemam nepamatotu kritiku


Foto - Valdis IlzēnsFoto - Valdis Ilzēns

Jaunā Ungārijas konstitūcija un ar to saistītie likumi tiek kritizēti par ierobežojumiem tiesu sistēmai, kā arī apdraudējumiem mediju daudzveidībai. Ik pa laikam valstī uzvirmojuši protesti pret premjeru Viktoru Orbanu, kuru vaino demokrātijas ierobežošanā.

 

Tikmēr Eiropas Komisija (EK) sākusi pārkāpuma procedūru par Ungārijas reformām tiesu sistēmā, centrālajā bankā un datu drošības jomā. “LA” uz sarunu aicināja Ungārijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā, ekonomikas zinātņu maģistru Gaboru Dobokaju, lai lūgtu skaidrojumu par jauno konstitūciju un notikumiem viņa valstī.

 

– Jūsu ekselence, izskaidrojiet, lūdzu, mūsu lasītājiem, kāpēc Ungārijai nepieciešama jauna konstitūcija?

G. Dobokajs: – Sabiedrības pārmaiņu augstākajā punktā – 1989. gadā – mums bija komunistu laika konstitūcija, kas tika pieņemta 1949. gadā. Opozīcijas partijas 1989. gadā lēma, ko darīt ar veco konstitūciju. Tā kā Ungārijā joprojām atradās padomju karaspēks, nebija saprātīgi izraisīt papildu spriedzi un radīt jaunu pamatlikumu. Balstoties uz tā laika likumiem, lai radītu jaunu konstitūciju, par to vajadzēja lemt referendumā, kas netika darīts. Tā arī palika vecais pamatlikums ar daudziem labojumiem līdz pagājušā gada decembrim, bet jaunā konstitūcija stājās spēkā 2012. gada 1. janvārī. Visām partijām pēdējos 20 gados bija vēlme radīt jaunu pamatlikumu. Mēs apzināmies starptautisku kritiku par konstitūciju un valsts ekonomiskajiem rādītājiem. Taču, mūsuprāt, esam saņēmuši nepamatotu kritiku. Šodien Ungārijas premjers tiksies ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Žozē Manuelu Barozu, lai apriestu šos jautājumus.

– Kādi ir galvenie principi, kas definēti jaunajā konstitūcijā?

– Ungārija pēc atbrīvošanās no komunistu jūga nebija tik laimīga valsts kā Latvija, kurai jau bija 1921. gada Sa-tversme un kuru varēja uzlabot atbilstoši mūsdienām. Jaunā Ungārijas konstitūcija pēc satura atbilst citu demokrātisku valstu pamatlikumiem. Tajā ietvertas arī specifiskas lietas, kas attiecas uz mūsdienu ekonomisko situāciju Eiropā. Opozīcija kritizēja, ka tā ietver nosacījumus attiecībā uz valsts finanšu lietām. Mūsdienās tā ir normāla lieta, kas raksturīga arī citu valstu pamatlikumiem.

 

Kritika izskanēja arī par teksta sākumu – Nacionālo deklarāciju ar tajā iekļautajām vērtībām. Konstitūcijā uzsveram Ungārijas 1000 gadu vēsturi, piederību kristīgajai Eiropai. Esam lepni, ka gadsimtu gaitā mūsu cilvēki aizstāvējuši Eiropu. Esam lepni par tautām, kas dzīvo mūsu valstī. Mēs ticam, ka mūsu kultūra ir liels pienesums Eiropas kultūrai.

 

Konstitūcijā minētās normas un gars paredz, ka šai un nākamajām valdībām jāuzņemas atbildība par valsts finanšu situāciju. Precīzāks regulējums minēts vairākos bāzes likumos.

– Tomēr Ungārijā bija protesti pret jauno konstitūciju un bāzes likumiem.

– Notika arī valdības atbalsta demonstrācijas. Ja kāds saka, ka izmaiņas ir nedemokrātiskas, tā ir skarba kritika. Ja jūs izlasīsiet konstitūciju un bāzes likumus, jūs redzēsiet, ka esam tuvāk demokrātijai nekā agrāk. Nav šaubu, ka valdībai un parlamentam bijušas savas neveiksmes. Ja mums norāda ES iebildumus bez dialoga, tikai ar politiskiem argumentiem, tad mēs nezinām, kas jāmaina. Ungārijā ir vārda brīvība, kas, no vienas puses, neļauj apturēt ekstrēmas noskaņas sabiedrībā, taču, no otras puses, tas ir labākais, kas mums ir, jo ļauj problēmjautājumus apspriest demokrātiskā ceļā.

– Ungārijas jaunākajā likumdošanā minēts, ka opozīcijas partijai MSZP kā Ungārijas Sociālistu partijas mantiniecei jāuzņemas atbildība par pagātni. Vai tas nav veids, kā valdošā koalīcija vēlas izrēķināties ar opozīciju?

– Kā diplomāts nevēlos ieiet šā jautājuma detaļās. Varu teikt, ka Ungārijas politiskās situācijas fenomens ir tas, ka mūsu valstij vēl nav izdevies noslēgt pagātni. Tā ir daļa no ikdienas politiskās dzīves.

 

Kritika pamatā attiecas uz citiem jautājumiem. Galvenā kritika ir par to, ka pēc jaunajiem likumiem nepastāv līdzsvarota kontrole pār valsts iestādēm, bet tas neatbilst patiesībai.

 

– Iepriekš Ungārija starptautiskās kritikas krustugunīs bija nonākusi saistībā ar tās jauno preses likumu.

– Ja jūs dzīvotu Ungārijā, jūs redzētu, ka pie mums ir absolūta preses brīvība. Izmaiņas likumdošanā bija pirms gada, un tās vajadzēja, jo iepriekšējais likums tika pieņemts 1995. gadā. Iepriekšējā likumdošanā nebija ar likuma spēku noteikts, kā jādarbojas interneta medijiem. Ja paskatīsieties uz visiem Ungārijas televīzijas kanāliem un atšķirīgiem laikrakstiem, redzēsiet, ka arēnā ir visi viedokļi un argumenti.

– Pagājušonedēļ EK sāka vairākas pārkāpuma procedūras pret Ungāriju par trim bāzes likumiem. Kāda ir Ungārijas atbilde kritikai?

– Kopumā EK ir ap 700 ierosinātu pārkāpuma procedūru, no kuriem Ungārija iesaistīta apmēram 25. Ja Ungārijas likumā par centrālo banku iekļautas normas, kas neatbilst ES prasībām, Ungārija ir gatava tās mainīt. Mums izteikti pārmetumi par datu aizsardzības likumu. Ungārijā darbojas datu aizsardzības tiesībsargs, taču viņam līdz šim bija tiesības dot ieteikumus. Jaunā iestāde varēs veikt sankcijas, līdzīgi kā Latvijā to dara Datu valsts inspekcija.

 

Vēl viens pārmetums par pensionēšanās likumu, kurā noteikts, ka pensijā cilvēkiem jādodas 62 gados. Galvenā kritika: likums attieksies arī uz tiesnešiem un prokuroriem, kuru vidējais pensionēšanās vecums ir 65 gadi. Likums nosaka, ka nākotnē pensionēšanās vecums pieaugs, un tas arī attieksies uz viņiem.

 

Ir divi izņēmumi: sievietes ar 40 gadu darba stāžu var iet pensijā, pat ja nav sasniegušas pensijas vecumu, un Konstitucionālās tiesas tiesnešiem pensionēšanās vecums nemainās, paliek 70 gadi. Visas trīs pārkāpuma procedūras esam gatavi apspriest ar EK un vajadzības gadījumā mainīt.

– Vai Ungārija jūt spiedienu no ES puses un iespējamu iejaukšanos valsts iekšējās lietās?

– Vēlos atsaukties uz EK priekšsēdētāja Ž. M. Barozu viedokli, ka Ungārija ir viens no galvenajiem ES ģimenes locekļiem. Normāli nav tas, ka dažus viedokļus un argumentus starptautiskie mediji neiedziļinoties pārraksta cits no cita.

– Ungārijas jaunajā konstitūcijā tiek uzsvērta ungāru diasporas loma, par ko arī diskutēts starptautiskajos medijos
.

– Valstī dzīvo 10 miljoni ungāru, kaimiņvalstīs un citās tālākās zemēs dzīvojošo ungāru skaits varētu būt pieci miljoni. Tie, kuriem ir Ungārijas pilsonība, var balsot nacionālajās vēlēšanās. Kā valsts mēs uzskatām par savu pienākumu parūpēties par viņiem, lai iekļautu savā valodā un kultūrā. Mums, ungāriem, jābūt kopā.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+