Publicitātes foto

Unikālā “Džamboreja Alūksnē” – iespēja iepazīt arheoloģisko tautastērpu 0

30. aprīlī plkst. 19 Alūksnes Kultūras centrā notiks Latvijā vēl nebijis, izklaidējoši izglītojošs pasākums – Alūksnes Kultūras centra deju kopas “Olysta” un vieskolektīvu koncerts “Džamboreja Alūksnē”, kas būs unikāla seno latgaļu, sēļu, zemgaļu, kuršu un lībiešu tikšanās uz skatuves, LA.lv uzzināja kultūras centrā.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
“Meita raudāja, zvanīja, nesaprotot, kur atrodas!” Šoferis Ogrē vienaldzīgi izsēdina 10 gadus vecu meitenīti nepareizā pieturā 84
Lasīt citas ziņas

“Džamboreja Alūksnē” ir pasākums, kurā deju un folkloras kopas uzstāsies tikai arheoloģisko tērpu atdarinājumos, amatnieki rādīs un stāstīs par senajām rotām un tekstīlijām, vēsturnieki stāstīs par seno baltu izcelšanos, dzīves areālu un simboliem. Līdz šim Latvijā šāda veida pasākums nav noticis.

Tautas tērps Latvijā ir savdabīgs sabiedrības dzīves spogulis un nacionālais simbols, kā arī materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma apvienojums. Pārsvarā visi Latvijas deju kolektīvi, kori un folkloras ansambļi valkā un uzstājas etnogrāfiskajos tautas tērpos, kas attiecināmi uz 18.-19. gadsimtu. Mazāk kā viens procents uzstājas arheoloģisko tautas tērpu (11.-13. gs.) atdarinājumos.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vārds “džamboreja” aizlienēts no skautiem, kas nozīmē pasaules mēroga tikšanos. Šajā gadījumā gan labskanīgā vārda nozīme būs kā “seno latgaļu, sēļu, zemgaļu, kuršu un lībiešu tikšanās”, kur dalību apstiprinājušas deju un folkloras kopas, kuras var uzstāties arheoloģisko tērpu atdarinājumos.

Džamborejā piedalīsies Kuldīgas Kultūras centra deju kopa “Bandava”; Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādes “Kultūra” Tautas deju ansamblis “Lielupe”; Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrs “Mazā Ģilde” vidējās paaudzes deju kolektīvs “Sen līgo”; Līgatnes novada vidējās paaudzes tautas deju kolektīvs “Zeperi”; Krustpils kultūras nama deju grupa “Kreicburga”; Jēkabpils bērnu un jauniešu centra deju grupa “Pastalnieki”; Alūksnes Kultūras centra deju kopa “Olysta”; Ceraukstes folkloras kopa “Laukam pāri”, kā arī Rekavas folkloras kopa “Rekovas dzintars”.

Par seno latgaļu agrīno vēsturi, dzīves areālu, izcelšanās jautājumiem, latgaļu simboliem un to nozīmi stāstīs vēsturnieks Māris Rumaks, aar senajām rotām iepazīstinās un to atdarinājumus rādīs rotkaļi Elīna Kūla-Braže, Tālivaldis Kivlenieks, par tekstīlijām vēstīs Ludzas Amatniecības centrs un Alūksnes Tautas lietišķās mākslas studija “Kalme”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.