Unikāla liecība par 18. un 19. gadsimta mijas sieviešu dzīvi Latvijā 0
Trešdien, 21. decembrī plkst. 16 Mūkusalas Mākslas salonā ar autoru lasījumiem tiks atvērta izdevniecības “Neputns” grāmata “Kurzemes albums. Laikmeta portrets 18. gadsimta beigu – 19. gadsimta pirmās puses piemiņas albuma attēlos”, LA.lv pastāstīja salonā.
“Kurzemes albums” ir izpētes laikā tapis apzīmējums 18. gadsimta beigu – 19. gadsimta pirmās puses attēlu kolekcijai, kopskaitā 90 zīmējumiem, siluetgriezumiem un fotogrāfijai. Attēli reiz piederējuši Kurzemē mitušajai Groškes – Kleinu dzimtai vairākās paaudzēs, saglabājušies cauri gadsimtiem un šobrīd ir Zuzānu kolekcijas lepnums. Tā ir unikāla liecība par piemiņas albumu tradīcijas transformāciju 18. gs. beigās un sieviešu – amatiermākslinieču dzīves telpu Latvijas teritorijā 19. gs. pirmajā pusē.
Grāmatas sastādītāja, Mūkusalas Mākslas salona kuratore Līga Lindenbauma to ir veidojusi kā kaleidoskopisku laikmeta portretējumu. Tajā publicēti visi 90 “Kurzemes albuma” attēli un līdz šim atrastie attēlu inspirāciju pirmavoti, kā arī iekļauti vairāku autoru teksti gan par Groškes – Kleinu dzimtu, gan gadsimtu mijas ikdienu Baltijas teritorijā, īpaši akcentējot sieviešu – albuma attēlu autoru – dzīves telpu.
Izdevumu ievada izvērsts Edvardas Šmites pētījums par “Kurzemes albuma” veidotāju ģimeni un tās plašo draugu un paziņu loku, albuma iespējamajām tapšanas versijām, kā arī atsevišķu zīmējumu motīvu inspirācijām. Groškes dzimtas vēsturi un atsevišķu albuma lapu pirmavotus grāmatu grafikā turpina pētīt Aijas Taimiņas apcerējums, kas paralēli ieskicē arī piemiņas albuma tradīciju.
Citu pētnieku teksti portretē laikmeta ikdienu. Deniss Hanovs, izmantojot citātus no autobiogrāfijām un filozofu tekstiem, analizē Eiropas aristokrātiskās sievietes tēla un lomas maiņu līdz ar Franču revolūcijas ieviestajām politiskajām pārmaiņām 18. gadsimta beigās. Tās nepārprotami ietekmējušas arī Baltijas sieviešu un albuma veidotāju pasaules uzskatus. Lielākā daļa “Kurzemes albuma” attēlu tapuši bīdermeiera laikā, un tā iezīmes ir Paula Daijas uzmanības lokā. Grāmatu noslēdz Baibas Vanagas pētījums par 19. gadsimta sieviešu mākslinieciskās izglītības iespējām Baltijā un sabiedrības duālo attieksmi pret sieviešu vēlmi iekļauties mākslas vidē. Grāmatas teksti ir lasāmi arī angļu valodā un tās māksliniece ir Inese Hofmane.
“Kurzemes albums. Laikmeta portrets 18. gadsimta beigu – 19. gadsimta pirmās puses piemiņas albuma attēlos” ir viens no pirmajiem šī laikmeta ikdienas dzīves telpai Latvijā veltītajiem izdevumiem. Vienas dzimtas ietvaros uzkrātos attēlus izmantojot kā pieturas punktu šī laikmeta portreta veidošanā, grāmata lauž līdzšinējo mākslas šedevru pētniecības praksi un izceļ ikdienišķo, un šķietami necilo, amatierisko attēlu potenciālu kultūras studijās.
Grāmatas atvēršana papildina izstādi “Kurzemes albums”, kura Mūkusalas Mākslas salonā skatāma līdz 2017. gada 21. janvārim. Tajā skatāmi visi “Kurzemes albuma” attēli, kā arī Tukuma muzeja, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ( LNMM), un Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Retumu nodaļas (LU AB) kolekciju priekšmeti.
