Mobilā versija
+18.7°C
Bernhards, Boriss, Rojs
Svētdiena, 20. augusts, 2017
2. maijs, 2017
Drukāt

Unikāla liecība par Ozolu dzimtu (1)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājumu šopavasar papildinājusi unikāla relikvija – Latvijas brīvības cīnītājam Arturam Ozolam (1890 – 1969) piederējušais kauss (attēlā) – Latvijas jahtskluba godalga – ko muzejam nodevis Ozolu dzimtas parstāvis – Imants Alksnis. Par godu Latvijas simtgades ieskaņai šogad tas izstādīts muzeja ekspozīcijas “Sudraba kabinetā”.

Arturs bija viens no četriem brāļiem Ozoliem, kuriem visiem bija nozīmīga loma Latvijas brīvības izkarošanā. Viņi – Oskars, Markuss, Aleksandrs un Arturs –, kā arī abas māsas – Marta, Elizabete – nākuši no Dzērbenes draudzes skolas skolotāja Krišjāņa Ozola un Natālijas Ozolas ģimenes. Tēvam agri aizejot aizsaulē, visu pārgalvīgo puiku audzināšanu uzņēmās māte. Natālija uzaudzināja īstus Latvijas patriotus un nodrošināja tiem labu izglītību. Vēlāk viņa tika apbalvota ar 5. šķiras Lāčplēša ordeni par četru dēlu — atbrīvošanas cīņu dalībnieku, no kuriem trīs apbalvoti ar Lāčplēša Kara ordeni – izaudzināšanu. Arturs Ozols beidzis Rīgas Politehnisko institūtu, bijis virsnieks mič­manis Krievijas Melnās jūras kara flotē uz bruņukuģa “Panteleimon”. Tieši pēc viņa ierosmes  Latvijas Pagaidu valdība 1919. gada 10. janvārī rekvizēja Liepājas ostā noenkuroto kuģi “Saratov” un tā mastā pacēla Latvijas sarkanbaltsarkano karogu. Savukārt viņa brālis Markuss bija tas, kurš 1919. gada oktobrī ierosināja izjaukt dzelzs tilta vidējos posmus, lai bermontieši no Pārdaugavas netiktu uz Rīgu.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS Atbildēt

    > šajā pašreizējā MZ SILES “valstī” krampjaini agonējošajos masmēdekļos (t.sk. la-vīzē u.c. taml. necilās w-bedrēs) bezcerīgi truli parazitējošajiem PRETLIKUMĪGU CENZŪRU piekopjošajiem administratīvajiem izpildfunkcionāriem (u.c. taml. nožēlojami juridiski analfabētiskiem “lielākajiem kretīniem”)

    =======

    Latvijas Republikas SATVERSME.

    VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības

    89. VALSTS ATZĪST UN AIZSARGĀ CILVĒKA PAMATTIESĪBAS saskaņā ar šo Satversmi, LIKUMIEM un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

    90. Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.

    91. Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas BEZ JEBKĀDAS DISKRIMINĀCIJAS.

    100. IKVIENAM IR TIESĪBAS UZ VĀRDA BRĪVĪBU, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. C.E.N.Z.Ū.R.A ir AIZLIEGTA.

    =======

    Ir sacīts: “Likuma nezināšana (un, īpaši jau, pat nevēlēšanās zināt) neatbrīvo no LIKUMĪGĀS ATBILDĪBAS.”

Viss sākās ar "Līko gurķi". Ināra Slucka - Jūlija Cēzara lomā!Ģertrūdes ielas teātris jauno sezonu atklājis ar režisora Andreja Jarovoja iestudējumu – vienu no zināmākajām Šekspīra traģēdijām "Jūlijs Cēzars".
Draugiem Facebook Twitter Google+