Unikāla senlieta bebru aizsprostā 0
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja rīcībā nule nonākusi ap 2000 gadu sena rota, kas nejauši atrasta Limbažu novadā un arheologu aprindās novērtēta kā unikāls atradums, teju sensācija. Krūšu rotu, speciālistu sauktu par tutulsaktu, muzejam dāvinājusi Limbažu novada iedzīvotāja Ilze Jaunzemniece.
”Esam viņai ļoti pateicīgi. Tutulsakta ar tādu rotājumu ir Latvijā vienīgā. Otras tādas nav. Tā ir unikāla manta!” ir sajūsmināts Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) Arheoloģijas departamenta vadītājs Jānis Ciglis. Apsūbējušais bronzas priekšmets atrasts pagājušajā gadā, izjaucot bebru aizsprostu, kas uzcelts uz strauta netālu no Kaniņu pilskalna. Par saktas nonākšanu muzejā un līdz ar to zinātniskajā apritē jāpateicas Emila Melngaiļa Vidrižu novadpētniecības muzeja darbiniecei Almai Kaurātei un arheologam, Latvijas Kultūras akadēmijas mācībspēkam Jurim Urtānam.
Rotājuma specifiskais nosaukums cēlies no latīņu vārda ”tutulus”, ar ko senie romieši apzīmēja konusveida matu sakārtojumu. Ar pieplacinātiem bronzas konusiem bronzas laikmeta Eiropā (2000 – 700 gadi pr. Kristus) klasiski izdaiļoja jostas un tos izmantoja arī rotās. ”Sakta attiecas uz mūsu ēras 1. – 2. gadsimtu, kas Latvijā atbilst agrajam dzelzs laikmetam,” stāsta arheologs Ciglis. Ziemeļvidzemē tolaik dzīvojuši tāli igauņu un lībiešu senči – Baltijas somi.
Tutulsaktas raksturīgas Baltijas jūras reģiona austrumdaļai – tādas līdz šim atrastas Igaunijā, Austrumprūsijā, bet retāk Latvijā. Arheologiem līdz šim izdevies uziet vien dažas, bet neviena no tām nespēj sacensties ar Vidrižu atradumu ne izmēru, ne saglabātības, ne krāšņuma ziņā.
Kā stāsta Ciglis, tad līdzīgu izmēru, bet vienkāršāka un jau gabalos salūzusi tutulsakta atklāta 60. gadu beigu izrakumos Doles Ķivutkalnā. Līdzīgas saktas vai to fragmenti vēl atrastas Āraišos, Pūteļos pie Turaidas, Ivašos pie Vitrupes, Sakstagalā, Īlē.
Zinātniekus pārsteidz Vidrižu saktas izmēri, tās diametrs ir 12 cm, un rotājums tutula lejasdaļā.
Tā varētu būt piederējusi kādam dižciltīgam senās sabiedrības pārstāvim, taču jautāts, vai nēsātājs bijis vīrietis vai sieviete, arheologs atzīst, ka pagaidām uz to nevar atbildēt, jo priekšmets nav atrasts apbedījumā. Krūšu rota izgatavota, lejot to formā, bet izgatavošanas vieta tāpat paliek noslēpumā. Kā spriež arheologs Juris Urtāns, tā varētu būt darināta tiklab Latvijas teritorijā, kā citur. Senatnē bijis tāpat kā mūsdienās: amatnieki idejas ”špikojuši”, un, ja kāda tālzemju lieta iepatikusies un bijusi pieprasīta, rotkaļi labprāt to atdarinājuši. Tikpat labi sakta varēja nonākt Latvijā tirdzniecības ceļā.
