Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
21. februāris, 2012
Drukāt

Unikāla vieta Eiropas mērogā

kemeri6_ts_18

2012. gads Latvijas dabas aizsardzībai ir īpašs – aprit 100 gadi kopš pirmās aizsargājamās dabas teritorijas Moricsalas rezervāta dibināšanas, tādējādi simt gadus atzīmē visa dabas aizsardzības sistēma Latvijā. Arī Ķemeru nacionālajam parkam aprit 15 gadu.

 

Viens no svētku pasākumiem, kas tiks rīkoti par godu šiem svarīgajiem notikumiem, būs konkurss martā ”Gadsimts Ķemeru nacionālajā parkā”, kuru atbalsta arī ”Latvijas Avīze”.

 

Tuvu Rīgai

Ķemeru nacionālais parks (ĶNP) ir Rīgai tuvākais nacionālais parks. Gadā to apmeklē aptuveni 60 tūkstoši cilvēku. ĶNP pārrauga institūcijas Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas valsts vides inspektore Agnese Balandiņa uzsver: “Ķemeri ir. Te līdzās vienuviet koncentrējas vairākas īpašas dabas teritorijas un vērtības – Lielais jeb Ķemeru tīrelis, Kaņiera ezers, Slocene, sērūdeņu veidošanās un izplūšanas vietas, tāpat Valguma ezers un, protams, jūra.”

”Tas, ka kādā vietā ir sērūdens avoti, pats par sevi nav nekas neparasts, taču, ja sērūdeņi augstajā purvā rodas tik tuvu jūrai, ja te ir arī ārstnieciskās dūņas, tas gan ir kaut kas. Te viss ir līdzās! Tāpēc jau Ķemeri izveidojās,” stāsta Balandiņa. No otras puses, lielā dabas vērtību koncentrācija, tuvums galvaspilsētai un parka uzbūves īpatnības darbiniekiem nekad neļauj atslābt un pastāvīgi ceļ priekšā aizvien jaunas un jaunas problēmas, kurām jāmeklē risinājums. ”ĶNP teritorija ir sarežģīta – te atrodas pilsēta, vairāki ciemi, lielas šosejas, gāzesvadi, elektropārvades līnijas, tādēļ sadarbošanās ar sabiedrību, parku veidojot, ir īpaši svarīga,” tā Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas direktors Andris Širovs.

 

Sērūdeņu veidošanās vietas un mitrāji principā ir ļoti trauslas ekosistēmas, tādēļ dažkārt sarunas ar zemes īpašniekiem, kas sadomājuši veikt kādas saimnieciskas darbības, ritot grūti. Taču komunikācija starp nacionālā parka darbiniekiem un vietējiem iedzīvotājiem notiek nepārtraukti.

 

Administrācijai rūp, lai tās tēls būtu tāds, ka iedzīvotāji paši nāktu un jautātu padomu, nevis konsultētos tikai ar savu kaimiņu. ”Vietējiem iedzīvotājiem jāsaprot, ka, te dzīvojot, viņi ir izredzētie, nevis apdalītie. Eiropā kopumā lokālpatriotisma veicināšana dod augļus un darbojas. Ķemeru nacionālajā parkā vēl īsti ne,” bilst Agnese Balandiņa.

 

Ar purvu uzmanīgi

Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas, sanatorijas ”Jantarnij bereg”, atpūtas centra ”Valguma pasaule” un ”Latvijas Avīzes” kopīgi iecerētā konkursa mērķis ir modināt cilvēkos pozitīvas atmiņas un iespaidus, kādus tiem sagādājusi Ķemeru daba, tās vērtības un bagātības visdažādākajās izpausmēs, laikos un vietās. Administrācijas ļaudis cer arī apkopot vēsturiskas liecības par laikiem, kad nacionālais parks vēl nebija nodibināts. Konkursā tiks gaidītas gan mūsdienu ĶNP fotogrāfijas, gan tās, kas uzņemtas pirms parka dibināšanas.

Protams, žēl, ka Ķemeros sen vairs nav kūrorta godības, kas šai vietai piemita kopš 19. gadsimta un kas pārdzīvoja arī abus pasaules karus.

 

Skumji, ka pēdējos pārdesmit gados tikpat kā netiek izmantots Ķemeru ārstnieciskais potenciāls. Bet pavisam aizmirsts tas nav, jo ārstnieciskās dūņas no ĶNP purviem joprojām izmanto kūrorta rehabilitācijas centrs ”Jaunķemeri”, sanatorija ”Jantarnij bereg”, kā arī citas ārstniecības iestādes.

 

Izsīkšana nedraud arī dziednieciskajiem sērūdeņu avotiem, kādu Ķemeru apkaimē ir ap 30. Vienlaikus pilnīgi skaidrs, ka neuzmanīga saimnieciskā darbība tiem var kaitēt. Lai arī kompromisi dabas aizsardzības jomā pēdējos gados tiek pieļauti, ar liela apjoma būvdarbiem vai meliorāciju Ķemeros jābūt ļoti uzmanīgiem. Agnese Balandiņa stāsta, ka bijuši avotu izsīkšanas gadījumi, kad to tuvumā izveidoti meliorācijas grāvji vai līdzās uzbūvēta nojume: ”Padomju laikos tīrelī vienā malā sāka kūdras ieguvi, taču to ātri apturēja, jo speciālisti attapās, ka tas var kaitēt minerālūdeņu veidošanās procesiem. Sērūdeņi veidojas zem neskartiem augstajiem purviem. Lielais tīrelis tāds ir, un sērūdeņi no tā pazemē plūst uz jūras pusi. Kamēr purvs būs neskarts, procesi notiks.”

Inspektore ir pārliecināta, ka Ķemeru nākotne ir ilgtspējīga tūrisma attīstīšanā. Tā galvenais princips – jebkurš ar tūrisma attīstību saistīts lēmums tiek apspriests kopā ar vietējo pašvaldību, iedzīvotājiem, uzņēmējiem. Ilgtspējīgs tūrisms ir vidi saudzējošs, bet neapgrūtina vietējos ļaudis un reizē nes labumu vietējai ekonomikai – veikaliem, viesu namiem, viesnīcām un citiem pakalpojumu sniedzējiem. Pēdējos gados nacionālā parka idejas būtība pasaulē, tāpat Latvijā ir mainījusies: agrāk tādas vietas uzskatīja par totāli sargājamām, tādām, kur cilvēks nedrīkst kāju spert, bet tagad uz nacionālajiem parkiem raugās kā uz līdzekli sabiedrības izglītošanā, izskaidrojot, kādēļ daba jāsargā. Princips ir ”nevis lai daži sargātu, bet pārējie nesaprastu, kāpēc, bet lai sabiedrība pati iesaistītos dabas sargāšanā”. Cilvēkiem jāstāsta ne tikai tas, ko viņi šajās vietās nedrīkst darīt, bet jāpiedāvā, ko tie drīkst.

 

Lai drupas nepārmāc

Pieredze liecina, ka tūristi, kuri apmeklējuši ĶNP un bijuši pašos Ķemeros, pajūsmojuši par meža un purva takām, pēc tam noteikti šausmināsies par bijušo sanatoriju drupām, ko nav iespējams neredzēt. Dažkārt negatīvi iespaidi pat pārmāc pozitīvos. ”Mūsu kompetence diemžēl sniedzas tikai līdz baltās Ķemeru kūrorta viesnīcas sētai,” nopūšas Balandiņa. Kā zināms, Saūda Arābijas investoram piederošā SIA “Ominasis Latvia” ar ulmaņlaikos celtās sanatorijas atjaunošanu nodarbojas jau vairāk nekā desmit gadus, un līdz šim nevienam nav izdevies to saukt pie kārtības. Ar “Ominasis” saistītām firmām tāpat pieder padomju laika sanatoriju grausti, kas atstāti laika zoba varā. Kaut pagājušā gada augustā Jūrmalas pilsētas dome vienpusēji lauza sadarbības līgumu ar “Ominasis”, vērst par labu 90. gadu sākumā pieļauto kļūdu, kad Ķemeru kūrorta lielākie objekti tika atdoti vienam privātīpašniekam, līdz šim vēl nav izdevies.

Nacionālā parka ļaudis, apzinoties savu bezspēcību graustu jautājumā, ir apņēmības pilni rīkoties tajās jomās, kur ĶNP var ko ietekmēt un arī ietekmē.

 

”Mēs varam pacīnīties par Ķemeru sabiedrības sapurināšanu, mēs varam neļaut tai arī par sevi sākt domāt tādā garā: ak, mēs nabadziņi, te nekā nav un nebūs, un mēs arī neko labāku neesam pelnījuši! Nacionālajā parkā ir ap 20 aktīvu uzņēmēju, kas labprāt iesaistās ar tūrismu saistītos projektos.

 

Tiesa, pašos Ķemeros no tiem ir tikai viens, un tūristiem piemērotas kafejnīcas Ķemeros joprojām nav…”

Runājot par paveikto, Andris Širovs stāsta, ka pavisam nesen pabeigts darbs pie ĶNP tūrisma produktu kataloga veidošanas. Tuvāk rudenim būs gatava Lielā tīreļa atjaunotā taka, kas pēdējos gados sliktā tehniskā stāvokļa dēļ bija tūristiem slēgta. Garākais atjaunotās laipas maršruts būs 3 km, bet atšķirībā no agrākās šo laipu liks astotnieka formā, un tagad būs mazais un lielais loks. Vēl paredzēts atjaunot pilskalna taku pie Kaņiera, pilnveidot velomaršrutu Ķemeri–Valgums. Būs stāvlaukumi pie Valguma ezera un 15 kāpnes noejai pie jūras ”Gausajā jūdzē”, kur vasarā aizvien intensīvākā atpūtnieku plūsma brucina stāvkrastu. Esošo taku, laipu, skatu torņu un tiltiņu atjaunošana un uzturēšana notiek nepārtraukti.

Dabas atjaunošanas ziņā svarīgākais būs Eiropas Savienības ”Life” programmas finansētais projekts “Hydroplan”, kurā paredzēti pamatīgi izpētes darbi un uz tiem balstīta hidroloģiskā režīma atjaunošana trijās ĶNP vietās. Viena ir Dunduru pļavu apkārtne, kas daudziem saistās ar taurgovīm un savvaļas zirgiem. Šeit 2006. gadā veica pirmo lielāko upju atjaunošanas projektu Latvijā, kad dabisko līkloču tecējumu atguva padomju laikos par meliorācijas grāvi pārvērstā Slampes upe. Tagad pienākusi kārta netālajai Skudrupītei. Jāatjauno arī dabiskais ūdens režīms agrāk nosusinātajos mežos. Ja izraktos meža meliorācijas grāvjus aizdambē, dabiskais purva režīms un tā dabas vērtības pēc 20 – 30 gadiem atjaunojas. Darbi, protams, notiks uz valstij piederošajām zemēm, nesarūgtinot privātīpašniekus, kurus vairāk interesē nosusināti meži.

 

Uzziņa 

Pasākumi Ķemeru nacionālajā parkāKemeri7_TS_18

Marta beigās – Pūču ekskursijas

Aprīlī – Putnu vērošanas dienas

21. aprīlī – Lielā talka

5. maijā – Ceļotāju diena

26. maijā – Bioloģiskās daudzveidības dienai veltīts velobrauciens

16. jūnijā – Pļavu diena

7. jūlijā – Sikspārņu nakts

 

Informācija par tūrismu Ķemeru nacionālajā parkā

www.daba.gov.lv/kemeri

www.takas.lv

www.latvia.travel/lv/kemeru-nacionalais-parks

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+