“Lielākais izaicinājums bija radīt mākslas darbu nevis kā svešķermeni, bet gan kā Dievnama papildinājumu,” saka arhitekts un mākslinieks Krišs Zilgalvis.
“Lielākais izaicinājums bija radīt mākslas darbu nevis kā svešķermeni, bet gan kā Dievnama papildinājumu,” saka arhitekts un mākslinieks Krišs Zilgalvis.
Foto – Timurs Subhankulovs

Atklās unikālu, piecus gadus tapušu vitrāžu par godu barikādēm 0

Rīt Rīgā Doma baznīcas Marijas kapelā svinīgi atklās jauno vitrāžu – trīsdimensionālu mākslas darbu, pasaulē unikālu stikla skulptūru. Tā būs labi saredzama ne tikai no baznīcas iekšpuses, bet arī no Doma laukuma.

Reklāma
Reklāma
Notriektā tautumeita 7
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
SVF: Krievijas ekonomika augs straujāk par visām pasaules attīstītajām ekonomikām 137
Lasīt citas ziņas

Doma baznīcai bija sevišķa nozīme 1991. gada janvāra barikāžu laikā, kad tā pārvērtās par sava veida kaujas nometni, kur neatkarības aizstāvji smēlās garīgo spēku un saņēma gan emocionālo mierinājumu, gan medicīnisko palīdzību. Lai godinātu barikāžu laiku kā pagrieziena punktu Latvijas neatkarības atgūšanā un PSRS sabrukšanā, biedrībai “Ascendum” radās ideja izveidot jaunu, ar 1991. gada notikumu tēmu sasaistītu mūsdienīgu vitrāžu, kas atrastos kreisajā pusē Marijas kapelai.

Radošo ideju konkursā uzvarēja jaunā latviešu arhitekta Kriša Zilgalvja un mākslinieka Dzintara Zilgalvja koncepcija “Ar degsmi par brīvu Latviju”. Tā paredzēja Marijas kapelas loga ailu aizpildīt ar vitrāžu, kas būtu arī mākslinieciski augstvērtīga stikla skulptūra. Tās izveidē kopā ar mākslinieciskās idejas autoriem sadarbojās Latvijas stikla speciālisti no “AM studio”, stikla māksliniece Anda Munkevica, inženieri no starptautiski atzītās Lielbritānijas kompānijas “Arup”, kas pielikuši roku pie Sidnejas Operas, Pompidu centra Parīzē, Londonas un Tokijas olimpiskajiem objektiem. Darbā iesaistījušies arī Latvijas arhitekti Juris Rotčenkovs un Zane Deruma no firmas “JR Elements”, kā arī daudzi citu jomu eksperti no dažādām valstīm.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jaunais arhitekts Krišs Zilgalvis (1985) nācis no mākslinieku ģimenes. Sākumā beidzis Jaņa Rozentāla mākslas skolu un domājis, ka būs gleznotājs, bet arvien vairāk ieinteresējuši starpdisciplināri projekti, tēlniecība, instalācija, līdz soli pa solim – arī arhitektūra, kuru sācis studēt Ņujorkā, vēlāk Londonā, bet patlaban rit pēdējais maģistra gads Vestminsteras universitātē. Strādājis pie dažādiem ar mākslu vai arhitektūru saistītiem projektiem – no Lielbritānijas līdz Taivānai.

“Man liels prieks, ka bija iespēja strādāt Latvijā kopā ar tēvu mākslinieku un šā darba autoru Dzintaru Zilgalvi,” saka Krišs Zilgalvis, piebilstot, ka divu paaudžu ieguldījums vienā mākslas darbā ir kas ļoti īpašs.

Atšķirībā no vitrāžas tradicionālā izpratnē “Ar degsmi par brīvu Latviju” ir trīsdimensionāls tēlniecisks darbs. Krišs Zilgalvis stāsta, ka abi ar tēvu lielu uzmanību pievērsuši gaismas izpētei – tam, kā mākslas darbā izmantot dabīgo apgaismojumu. Vitrāžā atstarojas gan saules gaisma, gan apkārtējā arhitektūra, gan laika apstākļi, kopā radot savdabīgu harmoniju. Lai arī izmantots caurspīdīgs balts stikls, āra gaismu ietekmē tas ietver visu krāsu spektru, neizceļot kādu kā galveno un arī neizslēdzot nevienu no tām.

“Mums ar tēvu bija svarīgi, lai mākslas darbu varētu redzēt gan no Doma laukuma, gan, pienākot tuvāk Dievnama sienai, gan ieejot Marijas kapelā un uzkāpjot pie vitrāžas augšā, gan arī pārvietojoties pa Doma laukumu. Šādi mainās gan distances, gan arī kopējais vizuālais efekts,” stāsta K. Zilgalvis.

Jaunajā stikla skulptūrā izmantota jau esošā Marijas kapelas loga arhitektūra, katrai no logos ievietotajām vitrāžām piešķirot īpašu simbolisku nozīmi. Kompozīcijas pamatā ir liesma nepārtrauktā kustībā – četras lielas vertikāles veidotas Latvijas novadiem – Vidzemei, Zemgalei, Kurzemei un Latgalei. Virs tām – simboliski apļi dibinātajai un atjaunotajai valstij. Vēl augstāk divi apļi simbolizē Ziemassvētkus vai dzimšanu un Lieldienas jeb augšāmcelšanos. Šie simboli vienīgie veidoti no krāsaina stikla, attiecīgi – zila, zaļa un violeta, taču krāsas labi saskatāmas tikai no ārpuses. Simboli veidoti, izmantojot logu ģeometriju – trīs apļi savienojumā veido lilijas zieda simbolu, kas savukārt simbolizē Jaunavu Mariju. Pašā mākslas darba augšā ir aplis jeb Dievu simbolizējoša pilnība. Vizuālo efektu veido liesmās iestrādātie dzīvu koku mizu nospiedumi no Latvijas vēsturisko novadu liepām un ozoliem, kas simbolizē sievišķo un vīrišķo spēku latviešu folklorā. Savukārt liesmās ietvertās ugunskura dzirkstis simbolizē ikvienu no mums, veidojot vienotu veselumu. Kompozīciju veido deviņas loga ailes. Lielākie objekti, kas izgatavoti no bieza un viengabalaina stikla sakausējuma, veidoti 4,6 metru augstumā. Kompozīcijas centrs “Pilnība” sasniedz 0,5 metru biezumu, kura perimetru papildina 32 slīpēti un pulēti stikla dimanti.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.