Unikāls atradums: iespējams, beidzot uziets Aleksandra Lielā kaps 3
Arheologu un vēsturnieku grupa no polijas Arheoloģijas centra, kas veica izpēti senas kristiešu baznīcas kriptā, atklājuši marmorā un zeltā darinātu mauzoleju, kas itin reāli varētu būt noslēpumainais Aleksandra Lielā kaps, ziņo worldnewsdailyreport.com.
Mauzolejs atrasts pašā Aleksandrijas sirdī, tikai 60 metru attāalumā no Nebi Daniela mošejas, vietā, par kuru arābu tradīcijā saglabājušies nostāsti kā par dižā grieķu karavadoņa un valdnieka apbedījuma vietu un kur jau veikti ne mazums izrakumu.
Senajos laikos Aleksandra kaps bija iecienīta svētceļojumu vieta, kuru apmeklējuši ari vairāki Romas imperatori, ieskaitot Jūliju Cēzaru un Gaju Oktāviju, kuru plašak pazīst kā imperatoru Augustu. Pēdejā vēstures annālēs ierakstītā vizite pie Aleksandra kapa notikusi imperatora Karakallas laikā mūsu ēras 215. gadā. Tikai nepilnu gadsimtu vēlāk visas atsauksmes uz Aleksandra kapavietu pazud no romiešu hronikām.
Plašais mauzolejs tika aizzīmogots un paslēpts 3.-4. mūsu ēras gadsimtā, iespējams, lai pasargātu no kristiešiem, kuri, kļuvuši par valdošās reliģijas pārstāvjiem, tiecās iznīcināt pierādījumus par seno pagānisko laikmetu. Visā mauzolejā redzama Aleksandra impērijas daudzkultūru saplūsme – gan mākslinieciskajās izpausmēs, gan tajā, ka ieraksti veikti grieķu, ēģiptiešu, maķedoniešu un persiešu valodā, norādot, ka mauzolejs veltīts Karaļu karalim, pasaules iekarotājam, Aleksandram III.
Mauzolejā atradās no kristāla gatavots salauzts sarkofāgs – iespējams, sabojāts laupītāju iebrukumā politiskajā haosā, kas plosīja Aleksandriju Aureliāna laikā drīz pēc mūsu ēras 270. gada. Mauzolejā arī atradās 37 kauli – lielākoties salauzti vai stipri bojāti. Jau tiek veikta oglekļa analīze, lai noteiktu kaulu vecumu, un vesela virkne citu pārbau;zu, lai noteiktu, vai kauli varēja piederēt maķedoniešu karalim. Mauzeolejā atrasti arī atsevišķi citu priekšmeti, pārsvarā Ptolemaju un agrīnā romiešu laikmeta trauku lauskas.
Šis Polijas arheologu atradums ir, iespējams, visnozīmīgākais, kāds šajā vēsturiski ļoti bagātajā valstī ir paveikts. Pats mauzolejs jau ir īsts mākslas un arhitektūras dārgums, kas glabā neskaitāmas detaļas par Aleksandru, – ja turklāt vēl izrādīsies, ka arī mauzolejā atrastie kauli piederējuši pasaules varenākajam iekarotājam, šī atraduma nozīme kļūs nepārvērtējama.
