Kultūra
Literatūra

“Unikāls latviešu tautas garīgais portrets.” Iznāk Marinas Kosteņeckas atmiņu krājums0


Marina Kosteņecka
Marina Kosteņecka
Foto – Zigmāris Rumka

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība (LNAB) klajā laiž Latvijā pazīstamās publicistes un populārās rakstnieces Marinas Kosteņeckas atmiņu krājumu par neseno Latvijas vēsturi “Mans XX gadsimts” latviešu un krievu valodā, LA.lv uzzināja LNAB.

Pēc vairāku gadu klusēšanas perioda un neiziešanas sabiedrībā rakstniece nāk klajā ar atmiņu krājumu, kurā dalās ar savu dzīvesstāstu, mīlestību pret savām saknēm, līdzcilvēkiem un Latviju.

Marina Kosteņecka par savu atmiņu krājuma saka: “Tas ir absolūti unikāls latviešu tautas garīgais portrets! Tas pilnībā atspēko visus negatīvos stereotipus par nāciju, latviešu un krievu tautas attieksmi vienam pret otru un savstarpējām attiecībām.”

Sestdien, 28. septembrī, no plkst. 13 līdz 15 Marina Kosteņecka būs sastopama un sniegs autogrāfus Latvijas Nacionālās bibliotēkas Draugu telpā, kur grāmatas varēs iegādāties jau no 26. septembra.

Krājumu veido divas grāmatas – “Mans XX gadsimts” un “Vēstules no XX gadsimta” latviešu un krievu valodā. Atmiņas par XX gadsimta beigu notikumiem Latvijā rakstniece izklāsta neparastā veidā – caur atbalstītāju vēstulēm un atklātās sarunās ar līdzgaitnieku Georgu Stražnovu.

Grāmata “Mans XX gadsimts” sarakstīta kopā ar žurnālistu Georgu Stražnovu kā divu laikabiedru skype saruna par Latvijas vēsturei svarīgiem pagrieziena punktiem caur personiskās dzīves pieredzes prizmu. Grāmatas priekšvārda autors ir Dainis Īvāns.

“Vēstules no XX gadsimta” Marina Kosteņecka dalās ar lasītāju vēstulēm un stāsta par vēsturiskām situācijām, kurās tās tapušas.

“Manā arhīvā glabājas vairāk par trim tūkstošiem ar roku uz papīra rakstītu vēstuļu, ko saņēmu no saviem lasītājiem daudzu gadu garumā, vēstules pašas par sevi ir unikāla un neatkārtojama aizgājušā laikmeta vēstures liecība. Grāmatā publicēju un komentēju tikai nelielu daļu no apbrīnojami gaišajām, apgarotajām vēstulēm, kas grūtākajos brīz?os man palīdzēja iet dzīvē tālāk. Soo vēstuļu dēļ tapusi šī grāmata,” saka rakstniece. Ievadvārdus grāmatai rakstījis dzejnieks Knuts Skujenieks.

Daži fragmenti no vēstulēm

“Nekādi nevaru izvēlēties uzrunu. Marina – pārāk familiāri, Marina Grigorjevna – oficiāli… Vai drīkst, es tāpat bez uzrunas nodošu pilnas saujas Gaismas, Siltuma, Labestības un Maiguma. Lai Jums šai mirklī kļūst labi un nav vientuļi. Lai ir omulīgi un jauki no apziņas, cik ļoti esat vajadzīga šai pasaulei, kurai ļoti trūkst šādas sāpes par pasauli, kādu izjūtat Jūs”. (Ludmila Častokoļenko no Tomskas)

“Marina Grigorjevna, zinu, ka Jums ir grūti. Gaišiem cilvēkiem nemaz nevar klāties viegli. Lūdzu Jūs turēties nelokāmi. Jo stiprāka būsiet, jo stiprāki būsim mēs, Jūsu domubiedri. Ticu Jums. Dubļi nāks un ies! Bet mūsu dvēseles paliks.” (Natella no Rīgas)

“Māmiņa astoņdesmit sestajā jubilejas dienā, vērojot marta sniegpārsliņu jautros virpuļus, teica: “Vizbulītes nenosals.” Jā – nenosals. Piekāpsies ziema. Cilvēcībai, Mīlestībai, Žēlsirdībai. Mēs ticam tam un Tev, Marina. Visi: vecāki, bērni, mazbērni. Tici mums. Ar Tevi ir labais, gaišais dabā un cilvēkos.” (Jānis Šnopsts no Inčukalna.)

Par autori

Abās grāmatās autores dokumentētās atmiņas atklāj unikālu latviešu un krievu tautas dvēseli un gara spēku. Tās ļauj izzināt, vērtēt un diskutēt par pagājušā gadsimta otrās puses notikumiem, par Latvijas neatkarības cīņu un radošo personību lomu tajā.

Marina Kosteņecka ir publiciste, rakstniece, žurnāliste, viena no Tautas frontes dibinātājām, PSRS Tautas deputāte un aktīva cīnītāja par Latvijas neatkarības atjaunošanu lielajā politikā.

Viņas biogrāfija cieši savijusies ar Latvijai izšķirošu laika periodu – neatkarības atjaunošanu. Vēsturiskie notikumi ietekmējuši rakstnieces radošo un personīgo dzīvi un otrādi – Marina Kosteņecka bijusi aktīva līdzdalībniece valsts vēsturē. Tieši tādēļ rakstnieces atmiņām un dzīvesstāstam ir īpaša vērtība.

Grāmatu izdošanu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, Baltic International Bank, “Kalēju biedrība”, Latvijas Gāze, Rīgas dome, Latvijas Nacionālā bibliotēka.

LA.lv