Askorbīnskābes pazīstamākā īpašība ir imunitātes spēcināšana, taču C vitamīns darbojas arī kā spēcīgs antioksidants, kas ietekmē vēl vairākus būtiskus veselības aspektus.

Visuresošs

Lasītākie

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69

RAKSTA REDAKTORS

“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80

Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19

Lasīt citas ziņas

C vitamīns jeb askorbīnskābe ir ūdenī šķīstošs vitamīns. Cilvēka organisms to nespēj sintezēt vai uzkrāt, tāpēc C vitamīns jāuzņem ar pārtiku vai uztura bagātinātājiem. “BENU” aptiekas farmaceite Laila Meiere uzsver, ka nav nevienas organisma funkcijas, slimības vai sindroma, ko neietekmē C vitamīns.

Pierādīts, ka šis vitamīns pat ļoti mazās devās aizsargā šūnas no bojājumiem, ko rada brīvie radikāļi, toksīni un ārējās vides piesārņojums. Askorbīnskābe piedalās kolagēna sintēzē, kas ir svarīga asinsvadiem, kauliem, saitēm un cīpslu struktūrām. C vita­mīns stiprina asinsvadu sieniņas, veicina brūču dzīšanu un aizkavē iekaisumu rašanos, palīdz uzsūkties citām nepieciešamām vielām, piemēram, dzelzij.

Dienas devas

TESTS. Kāds testu pildītājs tu esi?

VIDEO. Urbānais ceļotājs ielauzies Fukušimas sarkanajā zonā un parāda, kā izskatās pamestās spēkstacijas vadības telpas

RAKSTA REDAKTORS

Ātri un klusi tiek iznīcināts vēl viens Latvijas pagasts. Viļķenē tiek plānota skolas un Vitrupes bibliotēkas slēgšana

Pirmais simptoms, kas norāda uz C vitamīna trūkumu, ir nepārejošs nogurums. Daudz nopietnāka deficīta – cingas – gadījumā rodas asinsvadu trauslums, kas progresējot var radīt iekšējo asiņošanu, smaganu asiņošanu, zobu un matu izkrišanu, locītavu pietūkumu un sāpes, kā arī ievērojami samazināt organisma spēju pretoties vīrusu infekciju slimībām.

L. Meiere gan mierina, ka mūsdienās cinga tikpat kā vairs nav sastopama, tomēr bieži mēdz būt daļējs C vitamīna trūkums jeb hipovitaminoze. Tā rodas, ja ilgā laika posmā ikdienā uzņem nepietiekamu šī vit­amīna daudzumu.

Pieaugušam cilvēkam minimālā dienas deva ir 10 mg , lai gan ieteicamā sievietēm ir 75 mg, vīriešiem – 90 mg, grūtniecēm un zīdītājām pat 80 – 100 mg C vitamīna dienā. Par 35 mg vairāk nepieciešams smēķētājiem, jo viņu organismā paaugstinās brīvo radikāļu daudzums, ko saražo cigarešu dūmi. Palielināta deva ieteicama arī smaga fiziska darba darītājiem. Vīrusu infekciju gadījumos vēlams devu īslaicīgi palielināt līdz pat 1000 mg dienā.

Farmaceite brīdina, ka C vitamīnu iespējams arī pārdozēt, ja askorbīnskābi ilgstoši lieto lielās devās – pa 1 – 10 g dienā. Tad tas kaitē aizkuņģa dziedzera un nieru darbībai, jo organismā neizmantotais vitamīns izdalās caur nierēm, un var veidoties nierakmeņi.

Visu svaigu!

Visvairāk C vitamīna ir svaigās ogās (upenēs, dzērvenēs), augļos (mežrožu augļos, kivi, citrusaugļos) un dārzeņos (paprikā, Briseles kāpostos, spinātos, lokos, dillēs, kartupeļos). Askorbīnskābe ir nestabila un šķīst ūdenī, tāpēc šie produkti jālieto svaigi to sezonas laikā. Termiski apstrādājot vai ilgstoši uzglabājot, vitamīna daudzums samazinās.

Dienā pietiek ar 50 g upeņu, lai organismu nodrošinātu ar C vitamīna devu, savukārt optimālam C vitamīna daudzumam jāapēd 5 – 6 porcijas augļu vai dārzeņu.

Askorbīnskābes daudzums ir pietiekams, ja svaigus augļus, ogas un dārzeņus uzturā lieto katru dienu. Tomēr, ja ir pārslodze, stress, sezonālo vīrusu infekcijas, var papildus lietot uztura bagātinātājus ar C vit­amīnu. Smēķētājiem un cilvēkiem, kuri pakļauti regulārai pasīvajai smēķēšanai, tie nepieciešami visa gada garumā.