×
Mobilā versija
+10.2°C
Visvaldis, Nameda, Ritvaldis
Otrdiena, 24. aprīlis, 2018
2. decembris, 2017
Drukāt

Universitātes Zinātnes nama jaunbūvē atklāj defektus. Kā notiek ekspertīze?

Foto - Andris OzoliņšFoto - Andris Ozoliņš

Pēc Zolitūdes traģēdijas izveidotais Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) kontrolē būvdarbus un ekspluatāciju publiskajās ēkās, kurās vismaz puse telpu ir publiski pieejamas vai tajās paredzēts uzturēties vairāk nekā 100 cilvēkiem. Piemēram, lielveikali, viesnīcas u. c. Kā tas spēj pārbaudīt betona izturīgumu vai pareizi izbūvētus savienojumus, kad tie iebetonēti un apslēpti acīm? “LA” devās iepazīties, kā notiek ekspertīze.

Blakus teicamajam un vairākas būvniecības balvas ieguvušajam Latvijas Universitātes dabaszinātņu centram top jauna ēka – astoņu stāvu Latvijas Universitātes Zinātnes nams, kuru ceļ pieredzējis būvnieks – “LNK Industries”.

Ēkas pamatelements ir dzelzsbetons, tādēļ pirmkārt tika pārbaudīta dzelzsbetona cietības atbilstība, tērauda stiegrojuma solis un betona aizsargkārtas biezums. Eksperti pārbaudīja dzelzsbetona kolonnas. Inspektoram bija jāpārbauda, vai kolonnā ir pietiekamā skaitā stiegrojums un vai betona kārta starp ārējo malu un metāla elementu ir pietiekami bieza. To veica ar speciālu elektromagnētisko ierīci, kas atgādina metāla detektoru. Virzot ierīci pa betona virsmu un nonākot virs tērauda stiegrojuma, monitorā parādās krustiņš un sānu kvadrātiņos raksturīgie lielumi. Pārbaudes gaitā divām kolonnām atklājās stiegrojuma nobīde virs normatīva.

“Tas ir celtniecības defekts, kuru novērst tiks uzticēts būvniekiem. Galvenais ir pārbaudīt, vai šī kļūda nav sistēmiska, vai tā neatkārtojas,” atzīmēja ekspertīzes nodaļas vadītājs Vadims Goremikins.

Latvijā 30. gados betonā būvētā Ķeguma HES savulaik tikusi ierindota starp trim labākajām betona būvēm pasaulē. Par betonētāju darba kvalitāti liecina izcilais betona piemineklis restorāns “Sēnīte”, kas neparko nesabrūk… Betona ēra nav beigusies, un elegantas ēkas rodas un rodas, bet to apmeklētāju jautājums tagad ir: “Vai tās ir drošas?”

Valsts būvinspektoru aprīkojums

Kā Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) spēj pārliecināties par tehnoloģisko procesu ievērošanu, kad tā inspektori būvniecības laikā nestāv klāt?

“Šādos gadījumos, kad nepieciešams operatīvi veikt mērījumus, tiek lietoti speciālie rīki,” “LA” stāsta Andris Vīnakmens, BVKB Kontroles departamenta inspekcijas nodaļas būvinspektors. “Piemēram, ceļus asfaltējot, ļoti svarīga ir pareiza asfalta temperatūra uz ceļa virsmas. To ar lāzera tālmēru var nomērīt no attāluma un pārliecināties, vai būvnieks ievēro pareizo tehnoloģiju.”

Lai kontrolētu telpiskos izmērus, platumu, augstumu un garumu, inspektori izmanto lāzera tālmēru, ar kuru ātri var nomērīt attālumu. Augstumu būtiski ir mērīt ekspluatācijas kontrolē. Piemēram, kontrolējot evakuācijas ceļu minimālo izmēru.

Tāpat ēku ekspluatācijā ir būtiski, lai nesošās metāla būvkonstrukcijas tiktu nodrošinātas ar pienācīgu pārklājumu atbilstoši attiecīgai ugunsdrošības klasei. Lai varētu saprast, vai būvnieks ir uzklājis pietiekami biezu aizsargpārklājuma kārtu, izmanto krāsu biezuma mērītāju, kas nosaka metāla pārklājuma slāņa biezumu.

Portatīva termokamera noder ugunsdrošības pārbaudei. Ar to var kontrolēt elektroinstalācijas temperatūru pie sadales skapjiem vai pie elektrības rozetēm, lai pārliecinātos, vai elektroinstalācija nav pārkarsusi. Termokameras cena varētu būt aptuveni tāda pati kā mobilajam telefonam, un šāda kamera būtu noderīga katram apsaimniekotājam.

Apsekojot būvi, šaurās vietās, kur nav iespējams veikt tiešu vizuālo kontroli, piemēram, kur ir iekārtie griesti, izmanto endoskopisko videokameru. Ir divu veidu kameras. Lielākā kamera aprīkota ar gaismu, savukārt mazākā ļauj aplūkot inženiertīklus vietās, kur nav iespējams piekļūt fiziski. BVKB Būvprakses departamentā ir atsevišķa ekspertīzes nodaļa, kuras darbinieku rīcībā ir speciālie instrumenti, kas var noteikt gan metāla sastāvu, gan savienojumos izmantoto skrūvju pievilkuma spēku.

Tehniskā ekspertīze būvobjektā

Spriežot pēc Latvijas Universitātes Zinātnes nama projekta, jaunajam objektam ir visas iespējas arhitektoniskajā pievilcībā apsteigt savu kaimiņu. Precīzi pēc iepriekš sastādīta plāna ne retāk kā reizi mēnesī BVKB inspektori un eksperti ierodas tur uz kārtējo inspekciju.

“Būves kontrolei jābūt profesionālai, stingrai, bet samērīgai, lai netraucētu celtniecības procesu. Tehniski nav iespējams pārbaudīt katru ēkas milimetru. Nav jēgas tērēt laiku un resursus, lai pārbaudītu, piemēram, sienas krāsojuma kvalitāti, no tās ēkas izturība un drošība nav atkarīga. Nepieciešamas profesionālas iemaņas un liela pieredze, lai būvē pārbaudītu tieši tās vietas, kas ir vissvarīgākās,” skaidro būvinspektors Nauris Asarītis.

“Nepieciešamības gadījumā arī no kolonnu demontāžas nav ko baidīties – reizēm tas ir labāk, nekā veikt garus mērījumus, pārbaudes un “pievilkt” rezultātus, tādējādi kavējot celtniecības procesu,” pārliecināts N. Asarītis.

Ēkas pamatelements ir dzelzsbetons, tādēļ pirmkārt tika pārbaudīta dzelzs-betona cietības atbilstība, tērauda stiegrojuma solis un betona aizsargkārtas biezums. Lai pārbaudītu spiedes stiprību uz nesen uzlietās sienas deviņos punktos ar ierīci, ko sauc “elektroniskais Šmita āmurs”, tika veikta mērījumu sērija. Ierīce ir elektromehāniska, tās belznis veic dozētu triecienu pret betona virsmu un atkarībā no virsmas cietības pakāpes veic noteiktu atsitienu skaitu. “Sasniegtie rezultāti ir apmierinoši, un vidējais rādītājs tuvu normatīvajam. Siena bija žuvusi tikai nedēļu un prognozēto cietību tā sasniedz tikai 28 dienās. Viss kārtībā!” komentēja vecākais eksperts Aldis Kuks.

Pagraba apskates laikā tika konstatēts, ka kopumā gan betona stiprība, gan stiegrojuma solis, gan sienu vertikalitāte atbilst normām. Pirmajā stāvā tika konstatēts, ka betona stingrība ir atbilstoša, sienu vertikālā nobīde normas robežās. Pārbaudot kolonnu vertikālo nobīdi, tika konstatēts, ka tā sasniedz 14 mm uz pieciem metriem, tas ir zemāk nekā pieļaujamais – 15 mm. Pāris vietās betona sienā bija izveidojušies notecējumi. Tie tiks laboti, piepildīti ar speciālo remonta masu, kurai ir lielāks blīvums nekā pamatmasai. Pēc būvinspekcijas veiktās pārbaudes tika operatīvi spriests, kas būtu darāms.

“BVKB inspekcijas laikā tika atrastas nobīdes kolonnu betona aizsargkārtas biezumā. Konstatējām, ka lietotie distanceri betona liešanas laikā ir sašķiebušies un tas arī radījis izmaiņas aizsargkārtas biezumā. Tika nolemts kolonnu turpmākajiem betonēšanas darbiem izmantot cita veida distancerus, kas neļautu šādām kļūdām atkārtoties. Konstatēto defektu novēršana tiks saskaņota ar būvkonstruktoru,” inspekcijas rezultātu komentē sertificēts būvuzraugs Arnis Minikovičs no pasūtītāja nolīgtās būvuzraudzības firmas “Forma 2”.

Eksaminatori un kontrolieri jau mazliet vienmēr biedē. Ka tik kaut ko neatrod! Tomēr visi – gan būvnieki, gan pasūtītāji, gan kontrolētāji, gan pilsoņi – sēž vienā laivā un tiem ir viena kopēja interese. Iegūt vēl vienu skaistu un ilglaicīgu ēku.

“Konstruktīva būvuzraudzība ir nepieciešama pēc būtības, lai izvairītos no kļūdām un nejaušībām, kas var iezagties būvniecības procesā, jo cilvēks ir tikai cilvēks. Tā ir papildu metode, kas, savlaicīgi uzrādot kļūdas, līdz minimumam samazina riskus. Lai arī pašai būvfirmai ir modernas kvalitātes kontroles ierīces, tās ir izkliedētas pa daudzajiem objektiem. BVKB inspektoru labais tehniskais arsenāls palīdz operatīvi veikt sarežģītas būvkonstrukciju pārbaudes,” rezumē Valdis Čerpokovskis, “LNK Industries” atbildīgais darbu vadītājs.

Būvniecības valsts kontroles birojs 

Kopš 2015. gada kontrolē būvdarbus un ekspluatāciju publiskajās ēkās, kurās vismaz puse telpu ir publiski pieejamas vai tajās paredzēts uzturēties vairāk nekā 100 cilvēkiem. Kā, piemēram, lielveikali, viesnīcas u. c.

BVKB veic būvdarbu kontroli pašvaldību būvēs, kuru līgumcena pārsniedz 1,5 miljonus eiro, un būvēs, kurām ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums.

Kopš oktobra birojam jāveic būvvaldes funkcijas Aizsardzības ministrijas objektos, tas nozīmē gan izsniegt būvatļaujas, gan kontrolēt būvdarbus.

Birojs veiks būvvaldes funkciju būvēm, kam noteikts nacionālo interešu objekta statuss. Tāds pašlaik ir augstsprieguma tīklu paplašināšanas otrās kārtas projekts – Kurzemes loka izbūve.

BVKB obligāto kontroli veic atbilstoši plānam vidēji reizi mēnesī.

Tāpat BVKB nodrošina publisku ēku ekspluatācijas uzraudzību un veic vēl veselu rindu specifisku, nozarei nepieciešamu darbību.

Avots: BVKB

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+