Mobilā versija
+2.6°C
Agnese, Agnija, Agne
Sestdiena, 21. janvāris, 2017
9. aprīlis, 2015
Drukāt

Upīša muzejā atklās Aspazijai veltītu izstādi

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Piektdien, 10. aprīlī plkst. 16 Andreja Upīša memoriālajā muzejā Brīvības ielā 38–4 tiks atklāta izstāde “Dzīvoklis Nr. 16. Elza Rozenberga. Klauvēt!”, portālam LA.lv pastāstīja Memoriālo muzeju apvienības sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Zobena.

Izstāde ir cikla “Dzīves telpa. Nams Brīvības ielā 38 – ievērojamu personību mājvieta gadsimta šķērsgriezumā” turpinājums.

Rīgā, Brīvības ielas 38 (tolaik Brīvības iela 2)/Elizabetes ielas 57. nama 16. dzīvoklī no 1934. gada 20. marta līdz 1935. gada 6. oktobrim dzīvojusi izcilā latviešu dzejniece Aspazija. Tas ir maz zināms fakts, par ko liecina Valsts Arhīvā atrasts ieraksts Brīvības ielas 38/Elizabetes ielas 57 mājas grāmatā. Neskatoties uz to, ka citiem nama iedzīvotājiem ailē “Nodarbošanās” tā ir norādīta, iepretī Aspazijas vārdam ievilkta svītriņa.

Zobena stāsta, ka laikā, kad dzīvoja šajā dzīvoklī, dzejniece strādā pie dzejoļu krājuma “Kaisītās rozes”, kas publicēts 1936. gada otrajā pusē Valtera un Rapas akciju sabiedrības apgādā. Grāmatas titullapā norādīts, ka krājumā ievietoti no 1933. līdz 1935. gadam sarakstīti dzejoļi, taču šī norāde nav precīza – daļa darbu, galvenokārt epigrammas, periodikā parādījušies jau agrāk.

Krājuma pirmajā daļā ar nosaukumu “Ģēnija aicinājums” ievietoti dzejoļi, kas veltīti Kārlim Ulmanim. Krājums Aspaziju ierindo “galma dzejnieku ” pulkā – 1938. gadā viņa tiek apbalvota ar II šķiras “Atzinības krustu”, bet 1939. gadā saņem “Tēvzemes balvu”. Arī literatūras kritiķi šim dzejoļu krājumam veltījuši atzinīgus vārdus, tomēr interesants ir fakts, ka savos nepabeigtajos Kopotajos rakstos “Mana dzīve un darbi” (1931–1940) Aspazija šo dzejoļu krājumu nav ievietojusi.

Izstāde atvērta līdz 21. augustam.

Pievienot komentāru

Mēnešreizes mākslā – pārāk smags kumoss Latvijas sabiedrībai? (1)Ziņa par Ingrīdas Pičukānes izstādi "Sarkanā istaba", kurā viņa ataino ar mēnešreizēm saistīto personīgo pieredzi, zibenīgi uzkarsēja tīmekļa temperatūru līdz vairākiem simtiem komentāru. Gandrīz visi no tiem bija naidīgi, izsmējīgi un rupji. Vai menstruācija mākslā ir pārāk smags kumoss Latvijas sabiedrībai?
Draugiem Facebook Twitter Google+