Daudzi vai pat lielākā daļa, kas valodu referendumā nobalsoja pret krievu valodu kā otro valsts valodu, patiesībā nav krievu ienaidnieki un viņiem nav pretenziju pret krievu valodu, – “vienkārši šie cilvēki tika sazombēti”, – intervijā laikrakstam “Vesti Segodņa” savu pārliecību pauž Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs (SC).

Lasītākie

Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32

Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154

Kokteilis

Magnētiskās vētras 2024. gada aprīļa beigām – visbīstamākās dienas

Lasīt citas ziņas

Urbanovičs uzskata, ka vidējais latvietis, kurš referendumā nobalsoja pret, ir parasts inteliģents, kurš pēc referenduma paklausījās ziņas un pārslēdza televīzijas kanālu uz to, kur rāda krievu filmas un seriālus, jo “nekā cita jau Latvijas TV kanālos nav ko skatīties, izņemot ziņas un pāris diskusijas”.

Viņš ir pārliecināts, ka drīz eiforija pāries un visi par referendumu aizmirsīs, bet reālās problēmas paliks. Izņemot cīņu par valodu un latvisku Latviju cilvēkiem ir vajadzīgs arī darbs un iztikas līdzekļi, taču “valdība neko no tā iedot nevar un turpina tautu barot ar nacionālismu”.

Kokteilis

VIDEO. “Par šo jautājumu var piedot Kaimiņam visus grēkus.” Kaimiņš uzdod kultūras ministrei šī brīža kutelīgāko jautājumu

Kokteilis

VIDEO. Aktieris Kaspars Dumburs atklāj, vai gatavs spert nākamo soli attiecībās ar Sanktpēterburgā dzimušo draudzeni

Krimināls

Meitene pastāsta mātei, ko viņai nodarījis patēvs: sieviete nekavējoties izsauc policiju un izraida viņu no mājām

Urbanovičs uzskata, ka pašlaik notiek sīva divu nacionālistiski noskaņotu spēku cīņa – “Visu Latvijai! – TB/LNNK” un “Vienotības” sastāvā esošo Pilsonisko savienību (PS). Viņš gan norāda, ka faktiski šāda partija vairs neeksistē, taču tā turpina diktēt savu nacionālistisko politiku pārējai “Vienotībai”.

Ar šo partiju pūliņiem, pēc Urbanoviča teiktā, Saeimā arī tiekot bīdīts jautājums par izglītību bērnudārzos tikai latviešu valodā, par atvieglojumu atcelšanu Krievijas investoriem, par leģionāru pasludināšanu par nacionālajiem varoņiem un pabalstu piešķiršanu viņiem. “Kas tālāk? Izskatās, ka dibinās darba grupu pieminekļa uzstādīšanai Hitleram vai Gēbelsam. Es ne par ko vairs nebrīnītos,” stāsta politiķis.

Viņš esot pārliecināts, ka Saeimā varētu pieņemt likumprojektu par īpašā statusa noteikšanu leģionāriem, jo par to nobalsotu gan nacionālā apvienība, trūkstošās balsis no “Vienotības”, “pievilktos” arī Zaļo un zemnieku savienība.

Visvairāk Urbanoviču izbrīnot tas, ka par Latvijā notiekošo nekādas reakcijas neesot ne Eiropas Savienībā, “pēc tradīcijas klusē arī latviešu inteliģence, arī ASV izliekas, ka nekas nenotiek”.

“Es pat nezinu, ko darīt! ja nu vienīgi zvanīt visus zvanus, skaidrot latviešu sabiedrībai, ka nacionālisma kurināšana ir strupceļš valsts attīstībai, valsts nākotnei,” norāda Saeimas deputāts un piebilst, ka ne jau SC sevi ir iedzinuši stūrī, bet tieši Saeimas valdošās partijas pašas sevi tur ir iedzinušas. Un šādā koalīcijā, kāda ir pašlaik, SC neraujoties nokļūt.