Kā tikt pie ūdens? Vērtīgi padomi urbuma ierīkošanai 2
Latvijā urbumus atkarībā no ūdens izmantošanas vajadzībām (dzeramais vai tehniskais) ierīko to saturošos iežu slāņos – smiltī, grantī, kaļķakmenī, dolomītos un smilšakmeņos. Dziļums ir atkarīgs no pazemes ieguluma apstākļiem, iežu izplatības robežām un to dziļuma, kā arī no hidroģeoloģiskās situācijas.
Ko var sagaidīt?
Pazemes ūdens kvalitāte atkarīga no dažādiem faktoriem – šī horizonta aizsargātības no piesārņojuma, ūdeni saturošo iežu slāņu dziļuma un to ķīmiskā sastāva. Ministru kabineta noteiktās dzeramā ūdens nekaitīguma normas visbiežāk tiek pārsniegtas tādiem ķīmiskā sastāva rādītājiem, kā dzelzs, mangāns, sulfāti, hlorīdi un kopējā cietība, arī amonijs.
Lielākais bakterioloģiskā un ķīmiskā piesārņojuma risks pastāv urbumos, kur virs ekspluatējamā ūdens horizonta ir salīdzinoši plāna ūdensnecaurlaidīgo iežu kārta, vai arī tās nav vispār. Tāpēc, ierīkojot grodu akas un urbumus, vēlams tos izbūvēt drošā attālumā no potenciālā piesārņojuma avota (lopu novietnēm, kanalizācijas ūdens uzkrāšanas tvertnēm, attīrīšanas iekārtām, degvielas tvertnēm, minerālmēslu, ķīmisku vielu noliktavām), protams, ievērojot vides prasības, kā arī urbuma izveides tehnoloģiju.
Centralizētai ūdensapgādei, kur nepieciešams liels ūdens apjoms, urbumus parasti ierīko ūdeni saturošos smilšakmens horizontos. Latvijas teritorijas lielākajā daļā tiem raksturīga labāka dabiskā aizsargātība, filtrācijas īpašības, lielāka ūdens atdeve, kā arī ekspluatācijas krājumi.
Informāciju par hidroģeoloģiskajiem apstākļiem un ūdens ieguves iespējām (iežu sastāvu, dziļumu, biezumu, iespējamo ūdens kvalitāti, debitu jeb ražību un citiem rādītājiem) plānotā urbuma apkārtnē iespējams iegūt SIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”, kā arī pie pakalpojuma sniedzējiem šīs nozares uzņēmumos.
Kā uzsākt dialogu?
Kvalitatīvi un ar garantiju urbumus spēj ierīkot uzņēmumi, kuros strādā ne tikai pieredzējuši speciālisti, bet kam ir arī atbilstošs tehniskais aprīkojums. Iespējams, interesentam šī izvēle ir pati būtiskākā, jo lētākā cena ne vienmēr dod labāko rezultātu. Savukārt uzņēmējam dialogs ar iespējamo pasūtītāju sākas, noskaidrojot hidroģeoloģiskos apstākļus un ūdens ieguves iespējas plānotajā vietā, precizējot vēlamo patēriņu, apspriežot urbuma konstrukciju, materiālus utt.
Pašlaik urbumos izmanto melnā tērauda, nerūsējošā tērauda un plastmasas caurules. Materiālu un diametru visbiežāk izvēlas atbilstoši urbšanas un ekspluatācijas apstākļiem, kā arī tehniskajās specifikācijās un projektos minētajām prasībām. Piemēram, piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzekļus, dzeramajam ūdenim drīkst izmantot tikai plastmasas vai nerūsējošā tērauda caurules.
Kad informācija par ūdens ieguves iespējām noskaidrota, ar izvēlēto uzņēmēju jānoslēdz līgums par urbuma izbūvi, jebkurš cits variants ir pārāk riskants kaut vai garantiju dēļ. Ja ieguve plānota dziļāk par 20 metriem, jau izpildītājs veic urbuma vietas un potenciāli iespējamās aizsargjoslas saskaņošanu ar Veselības inspekciju (to var darīt arī pēc izbūves) un sagatavo urbšanas darbu programmu, ko iesniedz Valsts vides dienestā, pievienojot nepieciešamos dokumentus (līgumu ar pasūtītāju, Veselības inspekcijas atzinumu, Zemesgrāmatas apliecības un zemes robežplāna kopiju u.c.). Urbšanu drīkst uzsākt tikai pēc Valsts vides dienesta licences saņemšanas.
Kā tas notiek?
Urbumu izbūves laiks var būt ļoti dažāds, jo atkarīgs no apstākļiem. Piemēram, lai izbūvētu 100 metru dziļu urbumu, var būt nepieciešamas aptuveni septiņas dienas, protams, ja ievēro darbu tehnoloģiju, aizcauruļu cementāciju utt.
Urbumos, kuru dziļums pārsniedz 20 metrus, visbiežāk lieto rotācijas un skalošanas metodi. Procesa gaitā izurbto materiālu līdz virszemei paceļ ar īpašu sūkni, kurš uzstādīts uz urbšanas iekārtas, bet cirtnes sienas stiprina ar speciālu blīvu šķīdumu (māla duļķes u.c.). Kad sasniegts plānotais dziļums, ievada atbilstoša diametra caurules un veic cemntācijas darbus.
Pēc tam – skalošanas un sūknēšanas darbi. Skalošanas procesā ar gaisa spiedienu urbumu attīra no drupu materiāla, kā arī māla daļiņām, kuras gandrīz vienmēr tur atrodas. Šis process, kas, izmantojot kompresoru, parasti aizņem no dažām stundām līdz vairākām diennaktīm, ir svarīgs, lai urbuma ekspluatācija būtu pilnvērtīga. Sūknēšanai finālā izmanto dziļurbumu sūkni, kura jauda atkarīga no plānotā ekspluatācijas debita (iegūtais ūdens daudzums laika vienībā). Pirms tam fiksē ūdens statisko līmeni, bet dinamisko līmeni mēra procesa laikā. Lai urbumu pilnvērtīgi un kvalitatīvi attīrītu no nogulsnēm, sūknēšanu vēlams veikt vismaz diennakti. Ir gadījumi, kad tā prasa vairākas nedēļas vai pat mēnesi. Kad ūdens kļūst dzidrs un bez nogulsnēm, paņem paraugu tā laboratoriskai pārbaudei. Ja urbums izbūvēts līdz 20 metru dziļumam, ieteicams noteikt šādus ūdens kvalitātes pamatrādītājus: mikrobioloģija, pH, dzelzs, sulfāti, cietība, amonijs.
Urbumiem, kuriem nepieciešama pase, laboratorijā jāveic ūdens bakterioloģiskās analīzes, jānosaka elektrovadītspēja, PH, permanganāta indekss vai kopējais organiskais ogleklis, hidrogenkarbonāti, hlors, dzelzs, mangāns, kālijs, magnijs, nātrijs, kalcijs, amonijs, nitrāti, nitrīti, sulfāti.
Balstoties uz urbuma ģeoloģiskajiem un tehniskajiem datiem (iežu sastāvs, slāņu biezums, urbuma dziļums, cauruļu diametrs, materiāls, cementācija), kā arī ūdens līmeņu mērījumiem un laboratorijas pārskata rezultātiem, var sagatavot urbuma pasi un veikt aizsargjoslu aprēķinu. Abi šie dokumenti jāsaskaņo Valsts Ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā. Kad urbuma pase apstiprināta, to nodod pasūtītājam.
UZZIŅA
• SIA “Vides konsultāciju birojs” mazas metrāžas urbumus (spices) ierīko ar lielgabarīta iekārtu “Nordmeyer” uz smagās mašīnas “Iveco” bāzes, tāpēc iespējams uzstādīt caurules no 50 mm līdz 114 mm diametrā (plastmasa, melnais tērauds). Izmaksas šādam urbumam vidēji no 200 līdz 300 latiem (ārpus Rīgas jāpiemaksā par ceļa izdevumiem). Rīgā par urbumu, kura dziļums ir aptuveni 10 m, izmantojot 89 mm melnā tērauda caurules, cena svārstās starp 250–300 latiem.
• Privātpersonām, pasūtot artēziskās akas izbūvi un izmantojot melnā tērauda caurules (114,0 mm) vai plastmasas caurules (125,0 mm), viena metra cena svārstās robežās no 35 līdz 42 latiem (bez nodokļa) atkarībā no urbuma dziļuma, urbšanas specifikas un attāluma no Rīgas. Izvēloties nerūsējošā tērauda caurules (114,0 mm), jārēķinās ar 39 līdz 46 latiem par metru. Šajās cenās ietilpst visi darbi (urbšana, materiāli, dokumentācija).
• Juridiskajām personām atkarībā no materiālu izvēles un nepieciešamā debita cenas sākas no 35 latiem (bez nodokļa) par vienu ciešmetru. Latvijā izbūvē arī ūdens ieguves urbumus, kuru viena metra izmaksas sasniedz pat 100 latu un vairāk.
