Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
30. novembris, 2015
Drukāt

Ūsainis apdraud kokus! Ja tādu manāt, ziņojiet “augu policijai”! (6)

Foto - Somijas Pārtikas drošības dienests ELVIRAFoto - Somijas Pārtikas drošības dienests ELVIRA

Āzijas ūsainis

Liels, melns, ar garām ūsām – šāds kaitēklis, iespējams, mēģina iekļūt arī Latvijā. Tas ir Āzijas ūsainis, kura daži eksemplāri (atklātie) itin jauki jau iedzīvojušies Somijā.

Latvijas Dabas muzeja Zooloģijas nodaļā un Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD) apstiprināja, ka Āzijas ūsainis (Anoplophora glabripennis) Latvijā līdz šim nav manīts. Koksngrauzis ir karantīnas organisms, un tiek stingri kontrolēts, lai tas neiekļūtu mūsu valstī. VAAD sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Ūdre skaidro, ka kaitēklis nelegāli var ieceļot, piemēram, no Ķīnas ar preču iepakojuma koka paletēm. Somijā, 15 km no Helsinkiem, tas atklāts netālu no uzņēmuma, kas, izmantojot koka paletes, importē akmeņus. Somijas pārtikas drošības iestādes (EVIRA) publicētā informācija liecina, ka nejaucenis jau bija sācis savus posta darbus uzņēmuma tuvumā augošajos bērzos un pūpolvītolos. Tas invadējis aptuveni 40 koku un varētu tur būt mitinājies jau vairākus gadus.

Āzijas ūsainis pēc skata ir ļoti glīta vabole – apmēram 20–35 mm gara, 7–12 mm plata, spīdīgi melna ar baltiem plankumiem. Tai ir gari, posmaini taustekļi, kas līdzinās ūsām. Pieaudzis kāpurs ir līdz 50 mm garš, krēmbalts. Viena ūsaiņu paaudze attīstās 1–2 gadus.
 Tik milzīgus kāpurus Somijas un arī Latvijas mazputniņi nepazīst un pārtikā nelieto, tāpēc kaitēkļiem nav dabisko ienaidnieku. Iespējams, ūsaini var atklāt, arī strādājot meža darbus un zāģējot kokus, it īpaši tagad, kad nav lapu.

Āzijas ūsaiņu kāpuri grauž ejas stumbrā un zaros, zari nokalst, masveida savairošanās gadījumā augs aiziet bojā. Vizuāli koks izskatās kā sašauts, jo resnais radījums veido 9–11 mm diametra alas, izskreju caurumus mizā. Pieaugušās vaboles var aizlidot pat trīs kilometru attālumā.

Šis koksngrauzis ir sevišķi bīstams, jo tā darbības lauks ir dažādi lapu koki, kuru Latvijā netrūkst, – kļavas, bērzi, liepas, zirgkastaņas. Posta arī augļu dārzus, ieviešoties uz dzīvi ābelēs, bumbierēs. Ja kaitēkli atklāj, bojātie koki jāsadedzina. Tos nedrīkst izmantot ne dēļiem, ne malkai.

Dace Ūdre stāsta, ka šis koksngrauzis ir izplatīts Āzijas valstīs – ļoti plaši Ķīnā, bet sastopams arī Japānā, Korejā un atrasts ASV un Kanādā. Eiropas Savienības valstīs pēdējo gadu laikā arvien biežāk konstatē Āzijas ūsaiņa (koksngrauža) uzliesmojumus, un visos gadījumos tas saistīts ar akmeņu kravām, kas ievestas no Ķīnas, pārvadāšanā izmantojot koksnes iepakojamo materiālu. Koksngrauža radītie bojājumi konstatēti Austrijā, Vācijā, Francijā, Itālijā, Apvienotajā Karalistē.

Kaut gan Latvijā tas vēl nav manīts, modrību nedrīkst zaudēt, jo samērā nesen parādījās arī postīgā zirgkastaņu kode, pret kuru efektīvu metožu nav joprojām.

Ja šādu kukaini manāt, varat ziņot savai dzīvesvietai tuvākajai VAAD reģionālajai nodaļai vai zvanīt uz VAAD uzticības tālruni 67550944 (atbildēs automātiskais atbildētājs, savs sakāmais vienkārši jāierunā) vai Augu karantīnas departamentam pa tālruni 67550931.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Šādu briesmoni redzējām kopā ar sievu, oktobrī Salacgrīvas novadā Lauvu apkārtnē, rāpoja pa ārā esošu koka solu!!!Ķīna tikusi jau līdz Lauvām, brīnums nav, jo Lauvās ir koka palešu cehs.

  2. Vairākārt manīts pludmalē,kāpās un uz ceļa šāds kukainis…Kolkas pusē…

  3. Ventspils pusē jau gadus 10 tāds ir manīts..vasarā būs jānoķer!

  4. ŠOGAD TĀDS KAITĒKLIS TIKA JAU REDZĒTS MADONAS APKĀRTNĒ

  5. Liekas tādu kukaini redzēju vasarā Tukuma pusē

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+