Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Sestdiena, 3. decembris, 2016
12. novembris, 2012
Drukāt

Ušakova atbildes: globālās un konkrētās

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

“Latvijas Avīzē” viesojās Rīgas domes priekšsēdētājs NILS UŠAKOVS (“Saskaņas centrs”). Ar viņu sarunājās Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis. Runājam par Rīgas aktualitātēm.


 

V. Krustiņš: – Uzmanības centrā nokļuvis apkures jautājums. Viss būšot tik dārgi, rīdzinieki jau tagad nevarot samaksāt rēķinus.

N. Ušakovs: – 2009. gadā Krievijas gāze, kuru pērkam no uzņēmuma “Latvijas gāze”, maksāja 141 latu par 1000 kubikmetriem. Tagad tā maksās 256 latus. Pieaugums ir straujš, cenas kāpušas gandrīz divtik, un tas nevar neatspoguļoties apkures tarifos. Kaut mēs atlaistu visu “Rīgas siltuma” administrāciju un direktorus, tik un tā nekas nemainīsies, jo 85% no tarifa ir kurināmā cena. Pārējie izdevumi ir remontdarbi un ieguldījumi, kas nodrošina siltumenerģijas ražošanu no alternatīvajiem resursiem. Plānojam, ka līdz 2020. gadam jāpanāk situācija, lai 20% siltumenerģijas ražo ne no gāzes, taču tas ir ilgtermiņā un ne pārāk liels daudzums. Pašlaik ir gāze, to pērkam no “LG”, kura pa daļām pieder vāciešiem un krieviem, un mēs ietekmēt cenu nevaram. Līdz ar to šogad tarifi būs rekordaugsti. Jā, zemāki nekā Viļņā vai Tallinā, bet cilvēkiem no tā ziemā vieglāk nekļūs. Īstermiņā šajā apkures sezonā ir tikai pāris varianti, ko mēs varētu pasākt. Mūsu priekšlikums bija samazināt no 12 uz 5% gāzes pievienotās vērtības nodokli. Tas vidējai mājsaimniecībai ļautu samazināt izdevumus par 40 – 45 latiem sezonā. Tas nav daudz, tomēr ir taustāms ietaupījums.

Kā atceraties, gan PVN, gan akcīzes nodokli ievestajai gāzei palielināja tajā laikā, kad cīnījāmies ar krīzi. Ņemot vērā to, ka skaitās, ka krīze ir beigusies, tik svarīgām lietām ar sociālo nozīmi valdība varēja nodokļu apjomu atgriezt zemākā – pirmskrīzes – līmenī.

Valdība taču teicās panākt pretī iedzīvotājiem un par procentpunktu vasarā samazināja PVN likmi. Tomēr ne maizei, ne citām pirmās nepieciešamības precēm cena tamdēļ nemazinājās. Savukārt ierosinātais PVN samazinājums apkurei būtu absolūti loģisks un adekvāts solis, taču te sākās politika.

Pēc definīcijas opozīcijas priekšlikumus pieņemt nedrīkst. Tāpēc tos noraidīja ar dažbrīd dīvainu argumentāciju – piemēram, ekonomikas ministrs pateica trīs lietas, kas ir spalvas vērtībā. Viena – ja pēc likmes samazināšanas attiecīgi mazināsies tarifi apkurei, tas nozīmēšot, ka importēsim vairāk gāzes no Krievijas, kas neesot pareizi. Taču Rīgā nekurinās vairāk tāpēc, ka apkure kļūs lētāka. Tas ir absurds apgalvojums. Otra Pavļuta iebilde – pašvaldības slikti strādājot ar parādniekiem, nevēršoties tiesā pret nemaksātājiem. Mūsu izpratnē, ir cilvēki, kuri nespēj norēķināties par siltumu, un ir cilvēki, kuri varbūt varētu maksāt, taču tad viņiem klātos ļoti grūti. Dome meklē, kā viņiem atvieglot dzīvi, tikām ministrs piedāvā tiesāties aktīvāk, lai parādniekus izliktu no dzīvokļiem. Tas taču arī ir absurds! Uz ielas izliktam patiešām nevajag ne par ko maksāt.

Trešā atruna bija, ka par maz tiekot siltinātas Rīgas mājas. Ilgtermiņā tas ir vispareizākais risinājums, jo labi nosiltināts nams patērē mazāk siltumenerģijas, iedzīvotāji maksā lētāk, pat ja tarifi ir paaugstināti. Taču ministrs nesaprot vienu lietu.

Rīdziniekiem patlaban nav naudas, ko pielikt klāt 50%, ko māju siltināšanas programmā dotu Eiropa. Māju iedzīvotājiem nepietiek priekš tās otras puses. Nu – varētu ņemt kredītu, taču daudzi baidās no jebkāda ar nekustamo īpašumu saistīta kredīta pēc krīzē piedzīvotā. Pat vārds “kredīts” viņiem izraisa alerģiju.

Jā, Latvijā ir pilsētas, kur ēku siltināšana ritējusi sekmīgāk, bet Liepājā vai Valmierā tas bijis jau vairāku gadu process. Rīga tam pievērsusies, kopš pagājšgad nodibināts apvienotais uzņēmums “Rīgas namu pārvaldnieks” (“RNP”). Viņu speciālisti mudina iedzīvotājus nosiltināt namus, taču ir gan minētās grūtības ar naudu, gan apstāklis, ka ikkatrā mikrorajona daudzstāvu namā dzīvo daudz pensionāru. Viņi nemaz negrib pīties ar aizdevumu, un daudziem ir skeptiska attieksme pret visu. Vēl viena problēma, kas raksturīga Rīgai un nevis mazpilsētām, – dzīvokļos mīt īrnieki, nevis īpašnieki. Īrniekiem nav ne tiesību, ne vajadzības pieņemt lēmumu par ēkas rekonstrukciju. Līdz ar to namu siltināšana Rīgā prasīs laiku, kamēr cilvēki izjutīs ekonomiskās situācijas uzlabošanos pašu maciņā un kamēr viņus pārliecinās, ka siltināt ir pareizi un tālredzīgi.

Šoziem, tā kā Saeima PVN likmi nesamazināja, vienīgais, ko varēsim darīt, – mēģināsim juridiski korekti nokārtot, ka ziemā saņemtos rēķinus drīk­stēs sadalīt pa daļām. Tas ir – zināmu summu samaksāt vasaras mēnešos, un tas neskaitīsies parāds, par to neliks soda naudu. Un ko vēl vajadzētu atzīmēt – tas, ko dara “RNP”, – pieslēdz mājām apkuri, lai vai būtu parādi. Uzņēmums ņem overdraftus, samaksā “Rīgas siltumam” un ar parādniekiem strādā pēc tam. Privātajiem apsaimniekotājiem šādas iespējas nav.

– Ir vēl pāris jautājumi, par kuriem iedzīvotāji ļoti domās, pirms balsot pašvaldību vēlēšanās. Viens būs ziemas grūtību pārvarēšana, bet otrs – par nekustamā īpašuma nodokli. Vai tas tiks noturēts kā līdz šim? Tādi solījumi no domes puses dzirdēti.

– Nekustamā īpašuma nodokļa sakarā, vienkāršiem vārdiem sakot, parastam rīdziniekam nekas nemainīsies. Visu atstāsim kadastrālās vērtības pieauguma ietvaros, cik mājsaimniecība iepriekš maksāja, tik plus – mīnus robežās maksās. Būs ļoti ievērojamas atlaides daudzbērnu ģimenēm – 90% jau no 1. janvāra.

Valsts piedāvājumā tas stāsies spēkā tikai no 2014. gada, un tikai 50% atlaide. Mēs ieviesīsim ātrāk un lielākā apjomā. Budžeta plānošanā turēsim NĪN ieņēmumu prognozi iepriekšējā līmenī, tas nozīmē, ka iedzīvotājiem pa virsu neko neuzliksim. Starp citu, 90% atlaide pienāksies arī Rīgas Latviešu biedrības namam.

– Trešais jautājums – vietējo pašvaldību darbinieki nav apmierināti ar Rīgas izstāšanos no Latvijas Pašvaldību savienības. Vai esat pārdomājuši šo lietu?

– Mums nav un nevar būt pretenziju pret citām pašvaldībām. Rīga katru gadu maksā 50 miljonus latu izlīdzināšanas fondā, un tas ir pareizi un solidāri. To turpināsim darīt, tur nav ko protestēt. Otrkārt, ik gadu aizskaitām citām pašvaldībām ap 200 miljoniem latu, kas ir par Rīgā strādājošiem, bet citos novados deklarētiem iedzīvotājiem. Daudz saņem Pierīgas pašvaldības, taču ir arī cilvēki, kuri “vēsturiski” piedeklarēti no Liepājas un Ventspils līdz Daugavpilij, kaut gadiem ilgi strādā galvaspilsētā. Piemēram, Ventspilij Rīga katru gadu šādā veidā pārskaita trīs miljonus latu. Arī pret to nav pretenziju. Iebildumi ir, ka tie mēģinājumi, ko veica Pašvaldību savienība, lai aizstāvētu pašvaldību, toskait Rīgas intereses valdības priekšā, bija pagalam neveiksmīgi. Kad valdība samazināja iedzīvotāju ieņēmuma nodokļa proporciju pašvaldībām par sliktu, ieņēmumi, protams, kritās.

“Pateicoties” šiem un līdzīgiem robiem Rīga nākamgad nesaņems 14 miljonus latu. Tā ir liela nauda. To pieņēma tieši LPS sēdes laikā. Jā, vēlāk sāka pretoties, ieņemt stingru pozīciju, ka vajag pārdali proporcijā starp valsti un pašvaldību ieņēmumiem. Bet ko teica Dombrovskis? Kā, mēs taču visu sarunājām, ko jūs no jauna ceļat pretenzijas!

Esmu teicis – ja LPS, aktīvi cīnoties, izdosies pārsvērt svaru kausus kaut daļēji par labu pašvaldībām, tad atgriezīsimies ar ziediem un konfektēm.

– Kā no Rīgas puses raugāties uz pabalstu tiem tālo reģionu iedzīvotājiem, kuri vēlēsies pārcelties strādāt un dzīvot uz pilsētām?

– No vienas puses, iedzīvotāju skaitam ejot mazumā, cieš visa Latvija. Viens piemērs, kā tas traucē Rīgai. Padomju laikā būvētā ūdens apgādes sistēma ir paredzēta perspektīvai, ka Rīgā dzīvos 1,4 miljoni pilsētnieku. Pašlaik viņu ir 650 tūkstoši. Vienalga, cik klientu ir ūdensvada galā, jāmaksā par visas sistēmas uzturēšanu. Taču mans pirmais jautājums ir – vai cilvēkiem no bezdarba skartiem reģioniem, saņemot gaužām necilu pabalstu, vispār radīsies vēlme pārbraukt uz lielākiem centriem?

Nu, teiksim, no Latgales uz Rīgu. No otras puses, pat ja atbalstu uzskatītu par adekvātu, Rīga, protams, iegūtu no atbraucējiem. Cits jautājums – kas notiks ar “tālajām” pašvaldībām? Pēc būtības šāda pārcelšanās nozīmē daudzas pašvaldības “slēgt ciet”.

Man negribētos dzīvot bagātā, pārtikušā pašvaldībā, ja viscaur apkārtējos reģionos klājas pagalam slikti. Tāpēc, domāju, stiprāk jāpiedomā par reģionālo politiku. Nedrīkst visu pārcelt uz centru.

– Vai jums ir dzīvojamais fonds, ja, teiksim, desmit tūkstoši laucinieku gribētu pārbraukt uz Rīgu?

– Ne tik sen Rīgā dzīvoja 900 tūkstoši rīdzinieku. Tie bija drusku citi ap­stākļi, taču arī sabūvēts šajos gados ir pietiekami, un rezerve ir. Droši vien tirgū brīvo dzīvokļu skaits ir mērāms tūkstošos.

– Ko jūs kā Rīgas pilsētas galva teiksiet par bažām, ka ir pārāk liels pieplūdums ar uzturēšanās atļauju tīkotājiem no Krievijas, Kazahstānas, pat Ķīnas, kuri te iegādājas nekustamo īpašumu?

– Kaut ir diezgan daudz ārzemnieku, kuri pērk mājokļus apmaiņā pret uzturēšanās atļaujām, viņi tos neiegādājas mikrorajonos un nekādi neietekmē šo tirgus segmentu. Noliktā summa nozīmē, ka atbilstoši dzīvokļi iegādājami Vecrīgā, klusajā centrā. Tur neapmetīsies jauna rīdzinieku ģimene, tāpēc nevar teikt, ka bagātie no Maskavas, Kijevas vai Astanas, kas sapirkuši nekustamos īpašumus, padārdzina dzīvokļu tirgus cenas. Turklāt jābūt reālistiem. Pilsētas centrā ir gan pustukšas, gan pussabrukušas dzīvojamās ēkas. Āgenskalna, Čiekurkalna vai Pļavnieku iedzīvotāji daudzu gadu laikā masveidā nepārbrauks dzīvot uz centru. Šīs mājas paliks tālāk tukšas un turpinās brukt. Toties ārzemnieku investīcijas būtu ļoti liels potenciāls īpašumu sakārtošanā. Tas būtu vai vienīgais ceļš, lai mēs ne tikai saglabātu, bet arī izveidotu pilsētas centru normālā paskatā, ieskaitot slavenās jūgendstila ēkas. Nu nebūs nedz tik straujš, nedz tik ilgstošs ekonomikas uzplaukums, lai šejienieši izpirktu visus dzīvokļus Alberta ielā.

Līdz ar to uztraukumam nav pamata – dzīvokli neaizvedīs uz Maskavu, Astanu vai Ķīnu. Otrkārt, tie, kuri pērk mājokļus Latvijā, lielais vairums ir liberāli noskaņoti, pasaulei atvērti cilvēki, viņi šeit dzīvo dažus mēnešus gadā. Taču šajā laikā tērēs pietiekami lielu naudu, un tas ir tikai pluss.

– Viens no pirmsvēlēšanu pārmetumiem Ušakovam ir, ka viņš uzmanību centrē uz Maskavu, uz austrumu pusi, kamēr jūsu oponenti, kas tiecas ieņemt mēra posteni, būšot vairāk orientēti Rietumu vai ziemeļvalstu galvaspilsētu sadarbībā.

– Uzskatu, jāstrādā tajā virzienā, kas, no vienas puses ir problemātiskāks, no otras puses – ar lielāku potenciālu. Rietumos – sauksim lietas īstajos vārdos. Eiropas Savienības dalībvalstī Latvijā mūsu uzņēmējiem ir visas iespējas strādāt brīvā preču un kapitāla apmaiņas tirgū, kur barjeras nepastāv. Viss atkarīgs, ko, cik kvalitatīvi un par kādu cenu saražosiet. Bet, ja Londonā tikšos ar mēru Džonsonu, es nesarunāšu pozitīvo gaisotni, lai slavenā britu universālveikalu ķēdē atver stendu, kurā tirgos tieši “Made in Latvia” produktus. Tur tā nestrādā. Kad veido attiecības ar Krievijas reģioniem, tad gan tas nozīmē pavērt iespējas mūsu uzņēmējiem tirgot produkciju šajos tirgos. Līdz 2012. gada beigām jau 20 Maskavas un Piemaskavas veikalos atvērs paviljonus “Rižskij dvorik” (“Rīgas pagalmiņš”), kur pārdod tikai Latvijā ražotas pārtikas preces. Tas ir pozitīvo attiecību dēļ, kuras izveidotas tur, kur agrāk bija tukšums un kur mēs sākām strādāt un strādāsim, lai redzētu taustāmus rezultātus. Bet paralēli milzīgā apjomā notiek darbs ar Eiropu.

Galvenā mūsu prioritāte sadarbībā ar citām valstīm ir projekts Rīga – 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsēta. Tikai to jau uztver kā rutīnu – tās ir nesalīdzināmi piesātinātākas attiecības.

Gan tai sakarā, ka Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, gan daudzos citos virzienos. Redziet – ar Maskavu, ar Krieviju iepriekš neviens nemēģināja strādāt. Mums arī tā nav politika, bet ekonomika, kas dod rezultātu. Un tam pievērš uzmanību. Varu pirms vēlēšanām pateikt – jaunā sasaukumā darīsim to pašu, veidosim vēl labākas attiecības ar Krievijas Federācijas reģioniem, jo tas ir izdevīgi mūsu uzņēmējiem. Un Eiropas kultūras galvaspilsētas projektu 2014. gadā organizēsim vislabākajā līmenī.

– Sakarā ar vēlēšanām. Tiek uzdots jautājums, vai saskaņieši var paplašināt savu koalīciju, vai turēties ar Amerika “Gods kalpot Rīgai” vien?

– Tandēmā ar GKR mums ir veiksmīga kopā strādāšanas pieredze. Un mēs strādājam pie tā, lai vēlēšanās gūtu 51% un to arī dabūsim.

– Bet sakiet, cienījamais Ušakova kungs, kas dīdīja jūsu “Saskaņas centra” partiju balsot pret tautības ierakstu pasē? Nesaprotami! “Latviskā” puse, kura balsoja “pret”, kā izrādās, mūsu lasītāju acīs ir tā nogrēkojusies kā vēl nekad.

– Kolēģu balsojumu Saeimā nekomentēšu, bet man nav nekas pretī, ja pasē ieraksta tautību.

Es lepojos, ka manā Latvijas Republikas pasē ir minēta etniskā piederība “krievs”, un saprotu tos cilvēkus, kuri lepojas, ka viņu pasēs ir ierakstīta latvietība. Kad ņemšu jaunu pasi, ja būs iespēja, noteikti kaut vai “īpašās atzīmēs” pats pierakstīšu, ka esmu krievs.

E. Līcītis: – Vai uz pašvaldību vēlēšanām visi spēki, kas vēlas iekļūt Rīgas domē, jau ir sagrupējušies? Kādā noskaņojumā pats sagaidāt priekšvēlēšanas?

– Darba noskaņojumā. Kā studentam pirms eksāmena. Visu, ko paguvi semestrī iemācīties, to zini. Pēdējā naktī nesarausi. Visu cieņu Nacionālai apvienībai (NA), ka tā savlaicīgi izvirzījusi mēra kandidāti Baibu Broku, un lai viņai veicas vēlēšanās. Pārējie kavējas virzīt kandidātus. Nu – gaidīsim. Lai vismaz sākumā mēģina pateikt cilvēkiem, ko viņi grib Rīgā darīt. Pro­grammas jau var sarakstīt ideālas, bet galvenais ir spēt pārliecināt cilvēkus, ka tās tiks izpildītas. “Vienotība”, apsolījusi vienu, pēc 2009. gada vēlēšanām nākamajā dienā varēja nogriezt pensijas. Tā ticamība nerodas.

Nobalsojot par Reformu partiju, jāapzinās, ka tik un tā viņi nogulsies zem “Vienotības”, un tas būs “Vienotības” pasākums – tas arī jāņem vērā. Ja viņi tagad saka – padarīsim Rīgu rietumnieciskāku, ko tas pašvaldībai nozīmē? Caurules vilks uz Rietumiem no Austrumiem?

– Kāpēc tā? NA, piemēram, saka – padarīsim Rīgu latviskāku.

– Un vai tad caurules pārkrāsos sarkanbaltsarkanas?

– Par vēlēšanām jautāju tamdēļ, ka kolēģa “Gods kalpot Rīgai” kongresā uzstādamies, pro­gnozējāt vēl nepieredzēti asu, pat nežēlīgu priekšvēlēšanu cīņu. Vai pro­gnozes sāk piepildīties?

– Spriedze jau ir redzama – medijos, politiskajā vidē, un nekad nav bijis, ka tā parādījusies tik ātri pirms vēlēšanām. Ja premjerministrs ik pa brīdim iesaistās debatēs par to, kas notiek Rīgā un pat atsevišķos uzņēmumos, tas liecina, ka būs vēl trakāk.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+