Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
22. augusts, 2016
Drukāt

Ilze Kuzmina: Ušakova bailes (7)

Foto - Ieva Čīka/LETAFoto - Ieva Čīka/LETA

Nils Ušakovs

Šadurskis sācis cīņu pret latviešu skolām, Šadurskis atriebjas Rīgas latviešiem. Ar šādiem paziņojumiem presē plosās Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs. Viņa sašutums vērsts pret valdības lēmumu noteikt Rīgas skolās augstāku obligāto skolēnu un skolotāju proporciju nekā pārējās Latvijas skolās. Un Kārlis Šadurskis kā izglītības ministrs nu Ušakova acīs ir galvenais grēkāzis.

No 1. septembra galvaspilsētā tiks apmaksāta viena skolotāja darba likme uz 16,5 skolēniem, kamēr citās lielajās pilsētās uz 16 skolēniem. Neraugoties uz to, nākamajā mācību gadā valsts piešķirs Rīgai vairāk naudas skolotāju darba apmaksai (vecajā modelī bija 61 505 448 eiro, jaunajā modelī – 62 951 472 eiro). Tomēr Ušakovs žēlojas, ka galvaspilsētas skolotāji pelnīšot par 100 eiro mēnesī mazāk nekā pērn. Ja naudas algām būs vairāk, bet algas kļūs mazākas, kurā kabatā iekritīs nauda? Kārtējā caurumā, kuru Rīgas domes makā netrūkst? Mērs, šķiet, nav pamanījis, ka paša septiņus gadus pārvaldītajā pilsētā ir daudz vairāk skolu ar vairāk nekā 1000 skolēniem, daudz lielāks skolēnu skaits vidēji klasē nekā citās pilsētās. Nav pamanījis, ka Rīga ir lielāka, ar daudz lielāku iedzīvotāju un līdz ar to skolēnu skaitu nekā jebkura cita Latvijas “lielā” pilsēta. Pašsaprotami, ka šādos ap­stākļos Rīga var nodrošināt jaunās paaudzes izglītošanu ar mazākām izmaksām vidēji uz vienu skolēnu nekā tur, kur skolas un klases ir mazāk piepildītas. Kamēr citās Latvijas apdzīvotajās vietās skolotāji skolēnu trūkuma un skolu slēgšanas dēļ zaudē darbu, Rīgā ierasta lieta ir daudzās skolotāju vakances – augustā Rīgas skolās trūkst vairāk nekā 100 skolotāju.

Patiesībā ir daudz neizmantotu iespēju racionalizēt izglītības finansējuma izlietojumu un vienlaikus samazināt darbaspēka trūkumu: ir jāsakārto skolu tīkls galvaspilsētā. Līdztekus lielām skolām ar vairāk nekā 1000 skolēniem te ir skolas, kur pēdējos gados krasi krities skolēnu skaits un nav pat 200 skolēnu. Ir tikai normāli, ja ārpus pilsētām ir skola ar tik mazu skolēnu skaitu, jo iedzīvotāju un arī skolu blīvums laukos ir zems. Bet šādas skolas Rīgā liecina tikai un vienīgi par pašvaldības neizdarību! Piemēram, Rīgas Pļavnieku ģimnāzijā skolēnu skaits pēdējos desmit gados nokrities no 509 līdz 192. Tikai kilometra attālumā ir Rīgas 93. vidusskola, kurā arī samazinās skolēnu skaits un kuru būtu nepieciešams apvienot ar Pļavnieku ģimnāziju, taču nekāda pašvaldības rīcība nav sekojusi. Tāpat Rīgas Avotu vidusskolā skolēnu skaits sarucis no 656 līdz 190 skolēniem. Galvaspilsētas centrā, kur izglītības iestādes ir teju uz katra stūra, turpina darboties pustukša skola.

Krievu avīzē “Vesti segodņa” mērs žēlojas, ka valdības jaunās prasības visvairāk liks ciest mazākumtautību (lasi – krievu) skolām, bet aģentūrai LETA apgalvo, ka cietējas būs latviešu skolas. Kā tad ir patiesībā? Kaut manis minētās maz apmeklētās skolas tiešām ir latviešu, lielākas problēmas noturēt stabilu skolēnu skaitu ir tieši krievu skolām. Jo sevišķi vidusskolas posmā sekmīgākie krievu skolēni mēdz pāriet uz prestižākajām ģimnāzijām, kur mācības ir valsts valodā. Mazākā vispārizglītojošā skola (ja neskaita nacionālās ukraiņu, lietuviešu u. c. skolas) ir 37. vidusskola, kurā ir tikai 189 skolēni. Citās potenciāli apdraudētajās skolās skolēnu skaits arī ļoti strauji krītas.

Iespējams, tieši tāpēc uztraucas Ušakovs: viņš saprot, ka kādā brīdī nāksies samazināt krievu skolu skaitu, un baidās, ka viņa vēlētājs to nesapratīs.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Sava neizdariiba nav jaauzliek citiem

  2. atkal ušaks par to,ka viņu vēlētājs nesapratīs,liekulis,pie ”pieminekļa mostra iet piespiedu kārtā” tipa lai tik vēlētājs viņu saprot,nu nenosmieties:)))

  3. Jācer, ka latvieši šim nelietim par tramvaja biļeti vairs nepārdosies.

  4. Te skaidri pierādās ,ka āzis par dārznieku.

  5. Šī sarkanarmieša sperma ir īsts diegabikse.

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Tu nonāksi ellē!

Šonedēļ Latvijā ļoti mainīgi laika apstākļi, kad sals mijas ar atkusni un sniegs ar lietu.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (44)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+