Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs ar dēlu Tomu nodod savu balsi pašvaldību vēlēšanās 10. pašvaldību vēlēšanu iecirknī Natālijas Draudziņas vidusskolā. Foto – LETA

Ušakovam prognozē “sirmus matus” 34

“Saskaņa” lielajās pilsētās varētu palīdzēt ZZS. Bet par kādu cenu?

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Valdošās koalīcijas partiju sniegums pašvaldību vēlēšanās krietni atpalicis no cerētā. Drūmākā aina ir Rīgā, kur ZZS, NA un “Vienotība” kopā spējušas piesaistīt vien nepilnus 19% vēlētāju. Tomēr pagaidām tas koalīcijas darbu īpaši neietekmēšot.

Zaudē Rīgā…

No valdošajām partijām lielāko atbalstu Rīgā saņēmusi Nacionālā apvienība (NA), kas, piesaistot 23 135 vēlētājus (9,25%), ieguvusi sešus mandātus. Tās līderis Raivis Dzintars uzskata, ka jābūt paškritiskiem: “Lielākais un galvenais uzdevums bija atstāt mazākumā pašreizējo Rīgas domes vadību. Tas nav izpildīts, un tādēļ ar rezultātiem nevaram būt apmierināti. Iespēja bija tik tuvu, bet mazliet tomēr pietrūka.” Viņaprāt, rezultāts būtu bijis labāks, ja latviskās partijas tomēr būtu spējušas vienoties par vienotu sarakstu, kā tas tika izdarīts Ventspilī, kur opozīcija pašlaik ir spēcīgāka nekā jebkad agrāk. NA līderis spriež, ka kopīgs saraksts motivētu rīdziniekus un būtu spējis piesaistīt vairāk vēlētāju.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Vienotība” Rīgas domē saņēmusi četrus mandātus, piesaistot 15 653 vēlētājus (6,26%). Partijas priekšsēdētājs Andris Piebalgs vakar pēc partijas valdes sēdes aģentūrai LETA sacīja, ka “Vienotība” kopumā esot apmierināta ar rezultātiem, jo pirms vēlēšanām “Latvijas faktu” aptauja uzrādīja, ka partija galvaspilsētā varētu pat nepārvarēt 5% barjeru.

Premjera partija – Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) – Rīgā pat nav pārvarējusi 5% barjeru, bet tās līderis un galvaspilsētas mēra kandidāts Armands Krauze nebūt neizklausījās noskumis: “Pašlaik mierīgi izbaudu svētdienu. Rīgā nekad neesam bijuši pārstāvēti, un rīdziniekam laikam zaļie zemnieki neasociējas ar galvaspilsētas politisko spēku. Turklāt mūsu vīzija un piedāvājums bija valstisks, paredzot, ka Rīgai jāpalīdz attīstīties pārējai Latvijai. Tas daļai rīdzinieku laikam nepatika.”

“Rezultāti parāda, ka pašreizējā Rīgas vadība nav tik mūžīga un nesatricināma, kā reizēm šķiet. Tikai daži mandāti to glāba no zaudējuma. Ja Ušakova oponenti būtu vēl nedaudz piestrādājuši, tad aina varētu būt pavisam cita,” galvaspilsētas kaislības vērtēja politologs Ivars Ījabs. Viņš arī paredz, ka Ušakovam vismaz nākamo gadu līdz Saeimas vēlēšanām mēra amatā klāsies grūti, jo pašreizējā opozīcija būs daudz agresīvāka un aktīvāka, krājot punktus 2018. gada nogalē gaidāmajām parlamenta vēlēšanām. “Pēdējā sasaukuma laikā Rīgas mērs pamatīgi nosirmojis. Paredzu, ka nākamā gada laikā viņam ne viens vien sirms mats nāks klāt,” prognozēja politologs.