Foto – Timurs Subhankulovs

Ušakovs: Esam kļuvuši viena no lielākajām latviešu partijām 101

“Latvijas Avīzē” viesojās “Saskaņas centra” partijas kongresā par priekšsēdētāju ievēlētais NILS UŠAKOVS. Ar viņu sarunājās Voldemārs Krustiņš, Māris Antonevičs un Egils Līcītis.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Lasīt citas ziņas

V. Krustiņš: – Ne velti šī saruna notiek pēc jūsu partijas kongresa, jo mūs interesē, kādas pārvērtības “Saskaņā” notikušas pēc šī pasākuma? Kāds ir jūsu summējums – vai viss notika, kā paredzēts?


N. Ušakovs: – Es neteiktu, ka kongress nesis pārmaiņas. Tas ir konstatējis jau notikušas pārmaiņas, kas saistās ar partiju, tās vietu un lomu. Es uzrunā runāju par trim notikušām lietām, kas jāņem vērā, arī nākotni plānojot. Pirmais, ka pēdējos četros piecos gados visas – arī labējās partijas – savā retorikā izmanto stāstu par sociālo taisnīgumu, kreisām vērtībām, un pat “Vienotība” gatava iet uz vēlēšanām ar nevienlīdzības mazināšanu un sociālām lietām, kaut vēl pirms pāris gadiem tā bija neiedomājama kombinācija attiecībā pret “Vienotību”. Lielā mērā tas noticis, pateicoties diezgan strikti definētai sociāldemokrātiskai “Saskaņas” ideoloģijai un tam, ka mums bija iespēja lietot ideoloģiju praktiskos darbos pašvaldībās, kurās strādājam. Pēc vēlēšanām pašvaldību skaits, kur “Saskaņa” ir valdošajā koalīcijā, palielinājās. Pavisam ir 24 tādas pašvaldības, un to teritorijā dzīvo 57% Latvijas iedzīvotāju. Otrs apstāklis, kā rāda vēlēšanu pieredze un SKDS pētījumi, ir tas, ka par mums kopā ar “GKR” nobalsoja vairāk latviešu nekā par “Vienotību” vai NA. Šis fakts padara “Saskaņu” par vienu no lielākajām latviskajām partijām, un, lai gan man nepatīk dalījums latviskās – krieviskās partijās, pašreiz ir tā, kā ir. Un par latviešu atbalsta pieaugumu liecina “SC” jauno biedru pieplūdums – nāk cilvēki, kuri grib stāties partijā, viņu vidū ļoti daudz latviešu. Un es, vēl pirms tiku ievēlēts par partijas vadītāju, jau sacīju un kongresā atkārtoju – tā kā esam kļuvuši viena no lielākajām latviešu partijām, tam jābūt atspoguļotam “Saskaņas” programmā, statūtos un attiecīgos darbos. Tas skar latviešu valodas nākotni, latviešu kultūras mantojuma glabāšanu un attīstību, un mums ir jāstrādā, lai te arī pēc 100 un 200 gadiem, un vienmēr pastāv neatkarīga Latvijas valsts. Trešā lieta, kas notikusi ap “Saskaņu” un politiskajā dzīvē, ka gan Rīgā, gan citās pašvaldībās, kur strādājam, izdevies ieviest citas politiskās kultūras standartus. Pašreiz ir divi modeļi, kā strādāt koalīcijās. Viens izteikti izpaužas valdības līmenī – ar nepārtrauktiem konfliktiem, un ir Rīgas piemērs. Kad koalīcija bez politiskās retorikas sadarbojas tik cieši, ka vēlēšanās startē ar vienu sarakstu. Valdībā, kā izskatās, katrai partijai galvenais ienaidnieks ir otrs partneris. Nerunāju, cik smuki vai nesmuki tas izskatās no malas. Runāju, vai no tās atmosfēras var vai nevar būt rezultāts, ja esi spiests laiku tērēt, apkarojot tuvākos koalīcijas partnerus. Vēl kongresā runājām par jauniem plāniem, ko gribam piedāvāt, ejot uz vēlēšanām un pēc vēlēšanām. Tas ir – pārdalīt funkcijas un finansējumu starp valdību un pašvaldībām. Vēsturiski redzam, ka pašvaldības ir stiprākas par valdību. Apliecinājums tam – daudzos novados, pilsētās vadītājus pārvēlē atkal un atkal. Bez tā tieši pašvaldības ir atbildīgas par iedzīvotāju vitālākajām vajadzībām. Tāpēc tām vajadzētu pārņemt vairāk funkciju tādās jomās kā, piemēram, kārtības no-drošināšana, veselības, izglītības sfēra, ceļu, ielu remonts. Atbilstoši jāpārdala finansējums. Pašvaldībām jāatdod daļa no PVN un daļa no uzņēmumu ienākuma nodokļa. Tas palīdzētu mazināt plaisu gan starp reģioniem, gan starp reģioniem un Rīgu. Pašreiz pašvaldības, izņemot Rīgu, lielā mērā atkarīgas no valdībā notiekošā. Ja ministrs ir no tavas partijas, tad novadam, pilsētai ir cerības dabūt papild-
finansējumu vai gabaliņu ES fondu pīrāga, bet, ja partijiskās piederības nesakrīt, tad rēķinies ar saviem spēkiem, gaidi, kad tava partija Saeimā tiks pie varas. Dodot lielāku naudu reģioniem, tiem nav jārēķinās, kas “centrā” ir pie varas, bet pieaug ekonomiskās un sociālā līmeņa nodrošināšanas iespējas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Runājot par politiskām lietām, “SC” pirmais uzdevums ir starts Eiroparlamenta vēlēšanās, kur viena no svarīgākajām interesēm ir mūsu attiecību stiprināšana ar ES sociāldemokrātiju. No tā izrietēja lēmums, ka neveidosim kopīgu sarakstu ar Alfrēda Rubika sociālistiem. Viņš Eiroparlamentā strādā ar saviem domubiedriem, nevis sociāldemokrātu grupā. Par Saeimas vēlēšanām ir skaidrs, ka iesim ar izteikti saimniecisku programmu. Būs tāpat kā Rīgā – vēlētājiem piedāvās valsts attīstības plānu no 2014. līdz 2018. gadam. Šai detalizētai vīzijai vērsīsim krietni lielāku uzmanību nekā priekšvēlēšanu kampaņai. Vēlētāji savlaicīgi jāiepazīstina – ko gribam izdarīt valsts līmenī. Tur nebūs tukšu runu, problēmu, ko nevaram atrisināt un kas novērš uzmanību no sociālekonomiskās problemātikas.

– Kā vērtējat koeksistenci ar saviem sociāldemokrātu radiem – LSDSP, kuru atjaunoja 90. gadu sākumā?


– Partijas, kas valkā “sociāldemokrātiju” nosaukumā, man šķiet, ir vairāk nekā divas. LSDSP nav veicies beidzamajās vēlēšanās – zinu tikai Olaini, kur viņiem ir lielāki panākumi, bet Saeimā viņi ilgu laiku nav pārstāvēti, un atbalsts reitingos ir starp 0 un 1 procentu. Līdz ar to, ja LSDSP gribētu ar mums sadarboties, esam atvērti – tāpat kā ar citiem.

– Vasarā Jānis Urbanovičs teicās sagaidīt, ka pie viņa atnākšot “racionālie” nacionālisti. Pacēlās atbalsta balsis. Bijušais Saeimas priekšsēdētājs Straume, Repšes partijas organizators Jaunups izrādīja zināmu pozitīvu reakciju. Tas izskatījās nopietns tuvināšanās mēģinājums. Bet viss noklusa. Rodas iespaids, ka Urbanoviča aicinājums nav guvis atsaucību paša partijā. Vai mēs to pareizi uztvērām? Tie bija nopietni nolūki kaut ko tuvināt?


– Es jau teicu, ka “SC” iestājušos latviešu īpatsvars pieaudzis. Tie ir cilvēki ar visvisādiem uzskatiem – arī nacionāli noskaņoti, kas papildina mūsu nākotnes vīziju.

E. Līcītis: – Tās ir “SC” “iekšlietas”, jautājums ir par to, vai un kā atsaucās citi politiskie spēki kā potenciālie sabiedrotie.


Reklāma
Reklāma

– Pašreiz parlamentā esošo spēku koalīcijā līdz nākamajām vēlēšanām “Saskaņa” nekādā gadījumā neiesaistīsies. Mums nav ilūziju, ka ar konkrēto sortimentu iespējams kaut ko paveikt un sastrādāties. Pēc Saeimas vēlēšanām ainava mainīsies, tiks ievēlētas jaunas partijas. Cik – nevaram prognozēt, tāpat kā nevaram zināt, cik “vecās” partijas būs pārstāvētas 12. Saeimā, izņemot reformistus, ar kuriem viss skaidrs. Pie apvāršņa ir Repšes un reģionu partijas, kam ir pa spēkam parādīt cienījamu rezultātu, nevar izslēgt citu spēku parādīšanos. Pašreiz, nemaz nezinot vēlēšanu dalībniekus, nevaru atbildēt, kas varētu būt mūsu partneri. Taču mums ir ļoti labas tradīcijas strādāt ar sabiedrotajiem, kā tas izdevies Rīgā, un tas jāpārceļ valsts līmenī. Meklēsim jaunus sabiedrotos, bet pagaidīsim, kas tie būs.

– Zīmīgi, ka pēdējam spēkam, kurš sacīja, ka turēsies kopā ar “SC” un pat ar tankiem šo savienību neizgaiņās, lietas beidzās gaužām bēdīgi. 


– Kā kuram. Reformistiem nekas labs nesanāca tāpēc, ka viņi ir “reformisti”. Citiem sadarbības partneriem ar mums kopā klājas ļoti labi.

V. Krustiņš: – Kad premjers bija “LA” intervijā, viņš atkārtoti apgalvoja, ka uzskatot Repšes partiju par jūsu satelītprojektu – vai varbūt meklēsiet citus sabiedrotos?


– Atturēšos komentēt, jo Repšes partija vēl pat nav dibināta! Ļausim izveidot to, tad spriedīsim, kāds būs partijas profils. Skaidrs, ka “Vienotība” Repšes organizāciju uzlūko kā tiešu konkurentu, tāpēc piekarina visvisādas birkas.

– Bet, objektīvi runājot, kas var iznākt no Repšes partijas dibināšanas?


– Domāju, ka potenciāls viņu idejām ir liels. Vai viņi realizēs idejas, lai būtu pienesums visai valstij, ir atkarīgs no cilvēkiem, kas veido šo komandu, un no tā, kā viņi to darīs.

– Viņi dēvējas par uzņēmēju partiju, kamēr jūs esat sociāldemokrāti. Varat būt vienā laivā?


– Varam, darba ņēmējiem nepieciešama sadarbība ar darba devējiem un otrādi.

– Kā sociāldemokrāti palīdzēs šķiras brāļiem, “Liepājas metalurga” atlaistajiem strādniekiem?


– Būtībā tas ir noziegums pret Latvijas rūpniecību un ekonomiku, kas notiek. Te nav stāsts par bankām un finansiālo sektoru, bet par vienu no nedaudziem lielajiem uzņēmumiem ražošanā, kas nodarbina tūkstošiem strādnieku, un tāpēc valstij vajadzēja iesaistīties, lai saglabātu rūpnīcu. Vai vēlāk izdosies pārdot vai neizdosies, bet primārais bija atbalstīt metalurgu uzņēmumu, nevis ieteikt strādniekiem braukt meklēt darbu Lietuvā.

E. Līcītis: – Par liepājniekiem runājot, jāpiemin, ka no “SC” aizgājis ievērojamais partijas biedrs Kravcovs. Tas nozīmē, ka jums atkrīt arī daudzas balsis no Liepājas?


– Redzēsim. Mums ir ļoti ambiciozs vicemērs Liepājā Jurijs Hadarovičs,
un tur atnākuši jauni cilvēki, kas var kaut ko reāli darīt. Nedomāju, ka daudz zaudēsim ar Kravcova aiziešanu.

– Kāpēc ceļi šķīrās?


– Kravcova kungs pieņēmis lēmumu izstāties no partijas un darboties kā nevalstisko organizāciju pārstāvis.

– Viņš jau ir tās vadītājs. Sakiet, kā tiks iedzīvinātas jūsu kongresa runā minētās nostādnes par latviešu valodas un vērtību glabāšanu?
Vai tiks rakstīta jauna “SC” programma?


– Partijas dokumenti tiks attīstīti uz jau esošās bāzes. Jo programmatiskie pamati mums ir ļoti labi.

– Pierakstīsiet preambulu?


– Var uzrakstīt jebkādu preambulu, bet tas nelīdzēs valstī celt IKP pieaugumu vai lielākas pensijas. Mēs konkrēti darīsim lietas, lai pildītu programmā ierakstīto.

V. Krustiņš: – Būsiet sociāldemokrātiskā “Saskaņas” partija, bet arī līdz šim pastāvējāt kā kreisa partija, kā tāda, kas pārstāv krievvalodīgo intereses. Vai šai ziņā – pēc pavērsiena uz sociāldemokrātiju – būs pārmaiņas? Gapoņenko minējis, ka jūs simulējot aktivitāti krievu interešu aizstāvēšanā. 


– Ja kāds domā, ka pārstāvēt Latvijā dzīvojošo krievu intereses nozīmē staigāt apkārt, velkot mugurā kazaku uniformu ar sporta biksēm, tie, es atvainojos, ir pilsētas āksti. No kurienes Baltijas kazaki? Kāds tam vēsturiskais sakars?

M. Antonevičs: – Bet kāda ir jūsu attieksme pret t. s. Nepilsoņu kongresu?


– Es iepriekš kādā intervijā teicu – kad viņi parādīs taustāmus rezultātus, varēšu pateikt, vai tas man šķiet labi vai slikti.

– Viņu aktīviste Elizabete Krivcova ir “Saskaņas” valdes locekle.


– Mūsu cilvēki strādā daudzās organizācijās. Tur arī citu partiju aktīvisti ir redzami.

– Kongresā runā no jūsu puses izskanēja tāds kā kara pieteikums nacionālismam. Kā tas izpaudīsies?


– Mans vēstījums bija, ka mums nevar būt pa ceļam ne ar latviešu, ne krievu nacionālistiem. Šīs abas puses ir ievērojami aktivizējušās. Vieni piedāvā nojaukt Uzvaras pieminekli, otriem citas aktivitātes, bet abējam šāda veida nacionālismam raksturīgi nevis strādāt savas tautas interesēs, bet apkarot citus. Man ir liela nepatika pret tiem latviešu nacionālistiem, kuri nevis grib, lai tauta kļūtu stiprāka, bet izpaužas kā rusofobi. Krievu nacionālisti savukārt aizņemti ar karošanu pret latviešu “fašistiem”. Tā nodarbošanās ir kā galvenais mērķis dzīvē, kas arī absolūti nav pieņemami. Ja gribi palīdzēt tiem, kas runā krieviski, dari ko citu, nevis karo pret latviešiem. Tamdēļ ne ar vieniem, ne ar otriem mums nekad nebūs kopēju mērķu un sadarbības iespēju. Man ir paziņas latvieši ar nacionāliem uzskatiem, bet tie nav salikti paralēli ar rusofobiju. Man nav problēmu saieties ar cilvēkiem, kam rūp savas tautas valoda un kuri grib, lai viņu tautai klātos labāk un 
labāk.

V. Krustiņš: – Man jautājums par N. Kabanovu. Spējīgs, informēts žurnālists, bet viņa produkciju nekādā ziņā nevar saukt par pozitīvu. Kongresā Kabanovs atvainojās partijas biedriem, kuri piedalījās Dziesmu svētku organizēšanā, bet ar savu rakstiņu viņš taču neaizvainoja partiju. Viņš aizvainoja latviešu sabiedrību un turpina aizvainot! Un par šo aizskārumu viņš neatvainojās. 


– Kabanovs atvainojās tādā formātā, kā bija spējīgs. Runāja latviešu valodā un ar Latvijas karogu pie žaketes. To visi dzirdējām. Kā viņš darbosies nākotnē, es varēšu vērtēt pēc tam, kad Kabanovs kaut ko darīs vai nedarīs. Pašreiz ir sperts pirmais solis, tālākais viņa rokās.

– Tomēr šajā gadījumā svarīgi – kāda ir partijas pozīcija? Pieļāvīga? Kongresā taču Kabanovam neteica – ar to ir par maz, ka tu atvainojies tikai mums.


– Kabanovs pieļāvis smagu kļūdu. Uz to norādīja viņa frakcijas biedri aiz slēgtām durvīm, bet es visu, ko domāju par Kabanova rakstu Dziesmu svētku sakarā, pateicu publiski. Un viņš izdarīja šo savu soli – spēja atzīt kļūdu partijas biedru acu priekšā un atvainojās. Tas mums ir pienākums ļaut Kabanovam pierādīt, ka tas nebija tikai pirmais solis un ka šādas kļūdas viņš vairs neatkārtos.

M. Antonevičs: – Sakiet, vai nākamgad 16. martā Rīgas dome novērsīs provokācijas, kādas piedzīvojām šogad, kad “antifašisti” iedarbināja skaņu signālus?


– Domei jāievēro likumdošana. Līdz šim tiesas atļāvušas visus pieteiktos 16. marta pasākumus – gan “Daugavas vanagiem”, gan “antifašistiem” un citiem vienā vietā un vienā laikā. Ja runājam par lielāko šoku izraisījušo mūzikas atskaņošanu, pašreiz likumdošanā skaņu decibelu līmenis netiek regulēts. Policijai nav likumīga spēka noteikt, cik skaļi sarīkojumā drīkst spēlēt vai kliegt megafonā. Par definīciju šajā ziņā būs jāapspriežas domes izpilddirekcijai ar policiju. Bet skaidrs, ka domei, Valsts policijai, drošības struktūrām ir pienākums sadalīt pretspēku dalībniekus, lai nerastos konflikti.