Foto – Valdis Semjonovs

Ušakovs: ko neatdosim privātkompānijām 0

“Latvijas Avīzes” redakcijā viesojās Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (“Saskaņas centrs”). Viņu iztaujāja Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis.

Reklāma
Reklāma

 

VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Lasīt citas ziņas

V. Krustiņš: – Sakiet, kādi jaunumi ir no priekšvēlēšanu frontes? Brīvostā notiekot kas nelāgs?

N. Ušakovs: – Valsts kontroles atzinums par stāvokli brīvostā pēdējā variantā vēl nav pabeigts. Pašlaik varu komentēt tikai idejiska satura punktus, piemēram, par velkoņiem. Viens uzskats ir, ka velkoņiem jāpieder ostai, bet tam pretmetā – ka ir brīvā konkurence, daudz spēlētāju ar spēju sniegt velkoņu pakalpojumus un brīvosta lai tos pērk. Mana pieeja ir, ka ostai jāiegādājas savi velkoņi, jo ar privātajiem uzņēmējiem var gadīties visādas ķibeles. Kaut kādu iemeslu dēļ, teiksim, janvārī viņi var atteikt pakalpojumu; vēlāk par to, protams, viņus var sūdzēt tiesā, taču konkrētajā brīdī osta nespēs nodrošināt kuģu satiksmi un normālu funkcionēšanu. Pašiem savs velkoņu dienests Rīgas brīvostā nozīmē drošības izjūtu – vismaz pēc manas pārliecības. Citiem ir arguments, sak, privātais varbūt visu veiks lētāk. Par to var diskutēt, bet ostai nevar pārmest, ka tai pieder savi velkoņi un ka tas būtu nelietderīgs pirkums.

CITI ŠOBRĪD LASA

– Vai iebildes būs par to, ka osta nedrīkst piedalīties konkurencē?

– Tas atkal ir idejiskas pieejas jautājums. Reiz, tiekoties pie ministra Sprūdža, mums piedāvāja viņa kolēģa Pavļuta sagatavotu vīziju. Tā vēstīja, kas jādara ar pašvaldībai piederošiem uzņēmumiem. Minēja piemērus par mazajām pašvaldībām, kam īpašumā ir sauna vai atpūtas komplekss, un tas varbūt nav pareizi. Taču paralēli ieteica, ka arī tādus uzņēmumus kā “Rīgas satiksme”, “Rīgas namu pārvaldnieks” (“RNP”) jāprivatizē. Toreiz pastāvēja Ekonomikas ministrijas viedoklis, ka visi sabiedriskā transporta un namu apsaimniekošanas pakalpojumi jāpārkārto uz privātiem pamatiem. Neesmu sekojis, vai šis reformistu uzskats kaut kā evolucionējis, taču mana stingra pārliecība, ka to nedrīkst pieļaut nekādā gadījumā.

Privātie uzņēmumi lielākoties sniedz kvalitatīvus pakalpojumus māju apsaimniekošanas nozarē, taču tie strādā tikai ar tām mājām, kur nav maksātspējas problēmu, ar iedzīvotājiem, kas laikus spēj maksāt visus rēķinus, un tad apsaimniekotāji remontē kāpņu telpas, liek soliņus, sakopj ietves. Turpretī “RNP” strādā ar 4300 namiem, no kuriem pusei ir parādi, negatīva bilance.

Un tikai pašvaldības namu pārvaldes uzņēmums var atļauties iet uz banku, ņemt overdraftu, lai visām ēkām pieslēgtu apkuri. Privātais nemūžam to nedarīs. Un ir pat gadījumi, kad privātie, paņēmuši iedzīvotāju naudu par apkuri, paši izkūp. Nauda tutū, apsildes nav. Atdot 75% ēku, ko patlaban apkalpo pašvaldības uzņēmums, privātā apsaimniekošanā būtu pavisam bezatbildīgi. Arī “Rīgas satiksme” ir ne vien transportfirma, bet uzņēmums ar sociālu funkciju. Brīvbiļete pensionāram nozīmē, ka pilsēta par to samaksā. Tāpat skolēniem, invalīdiem. Ja vēlaties zināt, tad visās aptaujās rīdzinieki ar augstāko atzīmi vērtē tieši Rīgas sabiedrisko transportu starp citām jomām. Privātie var nodrošināt sabiedrisko transportu bez zaudējumiem pavisam vienkārši, tas ir – nost ar brīvbiļetēm, tarifs vismaz lats par braucienu un transports kursē, pelnīdams ar uzviju. Taču droši vien tikai tajos maršrutos un laikos, kad tas būs izdevīgi uzņēmuma īpašniekiem, nevis kad vajadzētu iedzīvotājiem – pa dienas vidu, vēlu vakaros; uz Bolderāju vai Jaunciemu transports nevedīs. Tā ka mums ir, no vienas puses, liberāļi, kuri reizēm liekas sajukuši prātā ar savām idejām vai vienkārši grib kaut ko noprivatizēt.

Reklāma
Reklāma

– Un no otras puses būtu kas? Jūs – kā plānveidīgi saimniekotāji pēc Krievijas parauga? Kā sociāldemokrāti?

– Mēs esam izteikti kreiss politiskais spēks. Četrus gadus esam nostrādājuši, pilnīgi pieturoties savām ideoloģiskajām nostādnēm. Man šis kreisums nāk vēl no laikiem, kad mācījos Dānijā, kur redzēju, ka kreisa politika ir gan laba iedzīvotājiem, gan izdevīga valstij.

Šai pašā Dānijā augstākajās mācību iestādēs var saņemt stipendiju septiņus gadus, kaut izglītības iegūšanai pietiek ar pieciem. Bet tā ir pretimnākšana studentiem, kuri pēc pāris gadiem atklāj, ka nav izvēlējušies piemērotu specialitāti, un maina studiju priekšmetu – lūk, cik sociāli dziļa politika.

Tāpēc dāņu darbaspēks ir augsti izglītots, kvalitatīvs, pēc prasmēm viens no labākajiem Eiropā, nodrošinot pirmklasīgu augstāko izglītību bez maksas saviem bērniem, Dānija nodrošina valsts nākotni. Tas ir pozitīvi gan jauniešiem un viņu vecākiem, kam nav jālauza galvu, kur ņemt skolasnaudu, gan noderīgi ilgtermiņa attīstībai. Tas pats – par pieejamo bezmaksas veselības aprūpi.

– Bet Dānija ir bagātāka, un, lai mēs nezin cik sociāldemokrātiskus ideālus izvirzītu, ja kabata tukša…

– Viņi ir kļuvuši bagāti tikai pēc kara, agrāk dāņi – zvejnieki, lauksaimnieki – neizcēlās kā lielas turības valsts. Taču pēckara gados viņos nostiprinājās ļoti izteikta komūnas (vai kopienas) izjūta – ka jāpalīdz kaimiņam. Kā mums ir vēl šobaltdien? Kad iedod braukšanu par velti arodskolēniem, daži uzreiz pārmet – un kāpēc ne studentiem arī? Būs cilvēki, kuri nopriecāsies – labi, ka skolēniem braukšana par brīvu. Bet būs arī tādi, kas paskatīsies caur prizmu – bet slikti, ka studentiem nav brīvbiļetes! Kad izdosies atrast līdzekļus arī studentiem, vienalga meklēs citus, kuri nav “apdāvināti”. Atkal slikti. Dāņi, pateicoties kopienas izjūtai, ir izvilkuši valsti un kļuvuši materiāli nodrošināti.

– Labi, esat sociāldemokrātiski orientēti, bet tad izriet nākamais jautājums – kāpēc atteicāt sadarbību Lindermana partijai? Vai tāpēc, ka tā neatbilst sociāldemokrātijas kreisajiem principiem, vai tāpēc, ka uzskatāt – sadarbība ar lindermaniešiem nekrāšņotu “Saskaņas centru”?

E. Līcītis: – Varbūt negribējāt iekrist specdienestu izmestos tīklos?

V. Krustiņš: – Jā, latviešiem svarīgi saprast šos iemeslus, un, ja teicāt, ka Lindermana partija ir “Vienotības” un specdienestu projekts – vai to rāda kādas aizdomas vai loģika, vai fakti? Kāpēc viņu tomēr aizraidījāt – krievu vidē diezgan populāru cilvēku?

– Populārs, nepopulārs – to redzēs 2. jūnijā pēc Rīgas domes vēlēšanu rezultātiem. Otrkārt, pašvaldību vēlēšanās balsos par cilvēkiem, kuri spēj risināt pašvaldību jautājumus. Šī nav vieta un reize, kur vajadzētu karot par demokrātiju Ziemeļkorejā vai pret diktatūru Āfrikā. Te jādomā par bedrēm, ceļiem, skolām, remontiem, sociālajiem pabalstiem – piezemētām lietām. Tām nav etniskas, lingvistiskas piegaršas.

Par komunālo pakalpojumu vienādi jāmaksā kā latviešiem, tā krieviem, bedre uz ielas ir slikti gan šoferim ar krievu dzimto valodu, gan autovadītājam ar latviešu valodu. Līdz ar to tiem, kurus ievēlēs pašvaldībā, būs jāiet, jādara pietiekami nepateicīgs darbs, kur nevar piesegties ar nacionālo retoriku.

Tas, runājot par visiem lindermaniem, ēlertēm, kas nevar piedāvāt sakarīgu vīziju par darāmo pilsētā, bet ķeras katrs no sava gala pie šīs retorikas. Savukārt, runājot ar “LA” auditoriju, man jānorāda uz radušos situāciju, ka Lindermans ir izdevīgākais sabiedrotais tieši “Vienotībai”. Šis politiskais spēks cer, ka ar Lindermana palīdzību viņi atraus kādas balsis “SC”, lai tas saņemtu nevis 51%, bet, piemēram, 49%. Tas ir viņu plāns. Un tāpēc daudzu notikumu dēļ, kas attīstījušies īpaši pēdējā gadā, mums nav pieņemami apsēsties pie viena galda ar “Vienotības” spici – mums nebūtu par ko runāt. Nevelku sarkanās līnijas, neesmu piekritējs dažādiem izteikumiem par ierakumiem un par tankiem – esmu reālists. Tāpat mums nekas nav runājams ar tiem politiskajiem spēkiem, kas mēģina palīdzēt “Vienotībai”. Un šajā situācijā “nē” Lindermanam ir vēl daudzu citu apsvērumu dēļ. Sākot ar to, ka domē jāstrādā visu rīdzinieku labā, nejaucot galvu par lietām, kas nav un nebūs šīs institūcijas kompetencē. Mēs turpināsim piedāvāt bezmaksas latviešu valodas kursus – lūk, vienīgā “lingvistiskā politika”. Bet ar “Vienotības” vadību – ar viņu liekulību, korupciju – mēs neplānojam runāt.

– Vai, sacīdams, ka atsakāties runāt ar vadību, pieļaujat, ka varētu runāt ar citiem no “Vienotības”?

– Kad runāju par konfliktu ar “Vienotības” vadību, to neattiecinu uz rīdziniekiem, kuri balso par šo partiju, “Visu Latvijai”, “Saskaņas centru” vai kādu citu partiju, jo strādājam visu rīdzinieku labā. Arī pašā “Vienotībā” ir godīgi, idejām apveltīti, darbīgi cilvēki, kurus pazīstu, taču tie ir ierindas biedri, kamēr vadītāji daudzreiz neņem vērā un neuzklausa šo ierindnieku domas. Man nav problēmu par komunālām lietām runāt ar daudziem “Vienotības” pārstāvjiem.

– Līdz šim brīdim gandrīz visas partijas jau parādījušas savus mēra kandidātus. Vismaz divas dāmas visu laiku drošina – ne pie kādiem apstākļiem mēs ar “Saskaņas centru” neiesim. Jūs arī – ar “Vienotības” vadoņiem nē, cauri un beigas! Ja patiešām, kā teicāt, pašvaldībā nodarbojaties ar komunālām lietām, kur ir tas grāvis vai līnija, sarkanā, zaļā vai zilā krāsā, kam nevarat pārkāpt un atrast kauč jel kādu kopēju valodu?

– Pašreiz Rīgā izdevies izveidot koalīciju, kur sēž kopā plaša uzskatu spektra cilvēki – sākot no tiem, kas ir Sociālistu partijā, līdz kādreizējiem “Latvijas ceļa” liberāļiem. Visi kopā aktīvi strādā rīdziniekiem.

– Jā, bet Beļēviča kungs vai Antānes kundze tāpat uzsvērs strādāšanu visiem rīdziniekiem, un striktas līnijas velk tikai divas dāmas. Ušakova kungs kā džentlmenis varbūt tomēr rod pretimnākšanu?

– Mums ir divi uzskatāmi piemēri, kā var kopā strādāt. No vienas puses, tā ir valdības koalīcija.

Negribu pārmest labējām partijām, bet katrā rīta avīzē izlasīsiet kaut ko no šīs sērijas – Zatlers pateicis, ka NA ir populisti, NA parādā nav palikuši, un “Vienotība” kārtējo reizi ir patraucējusi kādām zatleriešu pieteiktām reformām. Nepārtraukti kašķis visu Latvijas iedzīvotāju priekšā!

Šajās partijās, pārsvarā “Vienotībā”, notiek arī iekšēji konflikti, un, kad tad viņiem atliek laika strādāt un vai vispār to spēj, ir atklāts jautājums. Cits paraugs, kas izdevies Rīgas domei. Atkārtošu vēlreiz – komandā ir no sociālistiem līdz bijušajiem “LC” vadošiem cilvēkiem, kuri kopš 2009. gada ne reizi nav izcēluši asumus kādā avīzē vai internetā. Tā ir pilnīgi pretēja pieeja, un esam gatavi strādāt ar visiem, kuri savukārt gatavi ievērot šādu komandas stilu.

– No domes opozīcijas gan dzirdam – mūs nekur nelaiž, no mums visu slēpj, esam bezspēcīgi. Un uz vēlēšanām Ušakova pozīcijas rādās visai solīdas. Taču, ja kādas balss varbūt nepietiktu, iespējams, atradīsies spēki, kas ar jums sēdīsies pie viena galda. Vienmēr jau tik koncentrēta konfrontācija nevar arī turpināties, kaut kur, kaut kā – nezinu, kā, – tai jābeidzas? Lūk, piemēram, Liepājā vai citās pilsētās varot sanākt pretēji, ka vinnētāji būšot tie, kam “Saskaņas centrs” piemetīs balsis.

– Atkal par to – ar ko esam gatavi vai neesam gatavi strādāt. Mums uzdevums nr. 1, nr. 2, nr. 3, ejot uz vēlēšanām, ir dabūt 51% balsu – lai izmantotu vadīšanas stilu, ko četru gadu laikā saglabājām Rīgā. Negribam, ka uz mūsu komandu atnestu vīrusu, kas tik raksturīgs labējām partijām. To vienreiz ielaid iekšā – nedabūsi ārā ne ar kādu dezinfekciju. Tāpēc strādāsim, lai ar “Vienotību” un tamlīdzīgiem spēkiem nekad nevajadzētu iedziļināties nekādās sarunās. Piedāvāsim rīdziniekiem plānu, komandu un, galvenais, atskaiti par paveikto kā galveno apliecinājumu tam, ka to pašu varam paveikt arī nākamajos četros gados. Jo solīt jau var jebko, bet jābūt ierakstam no iepriekšējās dzīves, ko esi spējīgs izdarīt.

– Vai nebaidāties no lindermanisma vīrusa ieplūšanas “SC” rindās? Jums taču ir arī savi lindermanisti partijā?

– Rīgā, kuru vada mūsu cilvēki, parlamentā, kur ir “SC” frakcija, un vispār partijā viedokļu ir daudz.

Galvenā tēze, ko esmu teicis jūsu avīzē un ko man reizēm pēc tam pārmetuši: ka “Saskaņas centrs” nav etnisks politisks spēks, kas domāts tikai krieviem. Tā ir sociāldemokrātiska partija, kas strādā gan latviešiem, gan krieviem. Un, jā, ir pārmetumi no tiem, kas saka – ja neesat par krieviem, tas ir slikti.

No tiem, kam nepatīk, ka esam par visiem Latvijas iedzīvotājiem, lai kādā valodā tie runātu. Nu, ar tiem mums nav pa ceļam.

– Sakiet, vai Rīgas galva uztraucas par eiro ieviešanu?

– Eiro ieviešanas tehniskās izmaksas Rīgai ir ap 1,5 miljoniem latu, un tās jau ieplānotas budžetā. Ir pietiekami daudz tehnisku jautājumu, kaut vai par cenu noapaļošanu sabiedriskā transporta biļetēm.

E. Līcītis: – Pēc peripetijām ap eiro ieviešanu Saeimā “SC” frakcija no valdības puses it kā pat tika uzteikta par valstisku rīcību, neceļot iebildumus valdības eiro kursa plāniem. Vai tā ir, ka vairs neiebilstat pret eiro?

– Mana pozīcija ir, ka eiro Latvijai ir vajadzīgs. Kaut tāpēc, ka vēl vienas krīzes gadījumā labāk ir būt kopā ar Vāciju – tīri pragmatisku apsvērumu dēļ. Tas – no vienas puses, bet man paliek jautājums, vai ieviešanai tiešām jānotiek 2014. gadā un nevar pagaidīt, lai eirozona sakārtotos? Mums pietiek savu problēmu, lai vēl maksātu citām valstīm, piemēram, Grieķijai. Otra iebilde – manuprāt, tik svarīgā jautājumā tautas viedokli tomēr derēja uzzināt.

V. Krustiņš: – Vai jau tapis “SC” un “Gods kalpot Rīgai” domes vēlēšanu kandidātu saraksts? Kuri būs saskaņiešu vilcēji pozīcijā aiz jums? Kādā proporcijā ievietosiet divu Ušakova – Amerika partiju kandidātus?

– Lielākā daļa saraksta kandidātu ir zināmi, to skaitā vairākums jau esošo deputātu. Tāpat aiz manis tālāko līderu kopumu veidos tagadējie domes komiteju vadītāji – Vadims Baraņņiks, Vadims Jerošenko un Olga Veidiņa, “SC” frakcijas vadītājs Maksims Tolstojs, Rīgas Ziemeļu rajona izpilddirekcijas vadītājs Sergejs Hristoļubovs. Attiecībā uz proporciju – mēs veidojam sarakstu, izraugoties cilvēkus pēc profesionalitātes un strādīguma, mazāk pēc partijiskās piederības.