Ušakovs: Latvijas krievvalodīgo problēma ir atstumtība no varas 2
Latvijas krievvalodīgo problēma ir atstumtība no varas, šādu viedokli intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” paudis “Saskaņas centra” (SC) līderis Nils Ušakovs.
Ušakovs atgādinājis, ka pēdējo 20 gadu laikā par ministriem valdībā bijuši tikai divi etniskie krievi. “Krievi par ministriem netiek, un tas ir ļoti spilgts atstumtības apliecinājums. Nepietiekama pārstāvniecība – tā ir ļoti liela problēma. Jo cilvēki saka – mēs maksājam nodokļus, bet lemt par to, kā tos tērēt – tādu tiesību mums nav. Nevis likumu līmenī, bet pēc fakta.”
Kā otru jautājumu, kas krieviem esot svarīgs, Ušakovs minējis izmaiņas Latvijas likumdošanā, kas ļautu iesniegt iesniegumus pašvaldībām komunālos jautājumos krievu valodā, piemēram, Rēzeknē, Daugavpilī un Rīgā.
“Tā būtu vienīgi esošās situācijas legalizācija, jo šobrīd mutiskā komunikācija ar pašvaldību jau tāpat notiek tajā valodā, ko cilvēks saprot. Bet, kad jāsniedz sūdzība rakstiski, tad viņam pašvaldības darbinieks to palīdz pārtulkot vai palīdz uzrakstīt. Kāpēc tā vajag? Var taču ļaut iesniegt krieviski, pievienot īsu tulkojumu un pēc tam visa lietvedība tāpat notiktu latviski. Tas būtu ļoti svarīgs psiholoģisks solis,” uzsvēris politiķis.
Savukārt trešais ļoti svarīgais solis pretī krievvalodīgajiem būtu pareizticīgo Ziemassvētku noteikšana par valsts svētkiem, uzskata Ušakovs. “Tas nav ne etnisks, ne lingvistisks solis, jo pareizticīgie ir gan krievi, gan latvieši, bet lielākais vairākums no pareizticīgajiem ir krieviski runājoši, un viņi to uztvertu ļoti pozitīvi, ja 6. un 7.janvāris būtu brīvdienas.”
Jautāts, kā viņš pēc referenduma iedomājas SC nokļūšanu pie varas, Ušakovs sacījis, ka vienīgais ceļš esot tāds, ka visi politiskie spēki pārvēstos par starpetniskiem politiskiem spēkiem, nevis latviešu un krievu partijām, kā šobrīd, taču esot grūti teikt, cik ilgā laikā šādas izmaiņas varētu notikt.
“Valsts līmenī – kāds ir partiju sadalījums Saeimā … nu tāds viņš ir. Inerce vēl noteikti kādu laiku traucēs aktīvam dialogam,” sacījis Ušakovs, “šobrīd koalīcija sastāv no “Vienotības”, kas pēc būtības ir Tautas partija nr.2, no zatleriešu pārpalikuma un nacionāļiem. Šādu koalīciju pastiprināt ar SC … tas būtu grūts darbs. Diez vai ir vērts šādā koalīcijā iesaistīties līdz 2014.gadam. Bet, nu… skatīsimies. Mums politikā bieži daudz kas notiek.”
Ušakovs domā, ka pēc strīdīgā referenduma SC atbalstītāju skaits latviešu vidū eventuāli nemainīšoties. “Par samazinājumu, es domāju, mums nav jābažījas. Vai būs atbalstītāju pieaugums – to redzēsim pēc kāda laika,” piebildis Rīgas mērs.
Savukārt vērtējot, vai ar referendumu SC nav panācis latviešu tuvināšanos “Visu Latvijai” ideoloģiskajām pozīcijām, Ušakovs paudis viedoklis, ka šāda virzība neesot vērojama. “Nekāda elektorāta krišana Dzintara un Parādnieka apskāvienos nav notikusi. Ja tā būtu bijis, tad nacionālajai apvienībai būtu pieaudzis reitings, bet viņu reitings stāv uz vietas. Tas nozīmē, ka cilvēki gāja aizstāvēt savu valodu, nevis tāpēc, ka politiķi aicināja to darīt. Nevis klausoties to, ko stāsta vislatvijieši, “Vienotība” vai zatlerieši, bet tāpēc, ka tas bija loģiski. Nekas cits arī nebija gaidāms.”
Ušakovs kategoriski noliedzis, ka referenduma dēļ SC varētu sašķelties, lai mazāk radikālā daļa varētu iekļauties valdībā. Pateicoties debatēm ap referendumu, SC esot kļuvis saliedētāks nekā jebkad, bet debates SC notiekot par taktiskām lietām, bet neesot domstarpību par lielajiem darbības virzieniem. Tādu SC aktīvistu kā Armands Strazds aiziešana partijai nenozīmējot vairāk kā zaudēt “divus, nu, labi, trīs vēlētājus”.
