Ušakovs neiebilst pret “Nākotnes namu” 9
Okupācijas muzeja pārstāvji aizvadītajā ceturtdienā tikās ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu un Rīgas Būvvaldes vadītāju Ingu Vircavu, kuri norādījuši, ka neiebilst pret muzeja paplašināšanas projektu, tātad arhitekta Gunāra Birkerta projektēto “Nākotnes namu”, kas bija izraisījis arhitektes Zaigas Gailes un pārdesmit viņu atbalstošo kolēģu protestus.
Okupācijas muzeja pārstāve Līga Strazda pavēstīja, ka tikšanās Rīgas domē ilgusi 10 – 15 minūtes un notikusi pēc muzeja darbinieku iniciatīvas. Ušakovs sarunā ar Okupācijas muzeja valdes priekšsēdētāju Valteru Nollendorfu un muzeja direktoru Gunāru Nāgelu apstiprinājis, ka vēlas pēc iespējas ātrāku muzeja pārbūves projekta realizāciju, jo tas ļautu sakārtot arī Latviešu strēlnieku laukumu, kur pagaidām nav vērts neko darīt, ja tur tāpat iecerēti būvdarbi. Vienlaikus Rīgas mērs gan uzsvēris, ka nevēlas iesaistīties publiskajās diskusijās, kuras ar savu atklāto vēstuli šā gada aprīlī aizsāka Zaiga Gaile un 20 arhitekti. Kā zināms, minētajā vēstulē kritizēta Birkerta projektētā un jau sen iecerētā muzeja piebūve – ”Nākotnes nams”, jo tas sabojāšot bijušo Sarkano strēlnieku muzeja ēku, kas atstājama bez izmaiņām kā modernisma arhitektūras piemineklis. 15. jūnijā arhitekte Daila Šēnberga turklāt izplatīja “arhitektu – pilsētbūvnieku grupas” lūgumu Kultūras ministrijai šo namu atzīt par aizsargājamu valsts nozīmes arhitektūras un kultūras pieminekli. Tiesa, agrākās ekspertīzes gan noteikušas, ka bijušais Sarkano strēlnieku muzejs tam nekvalificējas. Jūnija sākumā Rīgas pilsētas būvvaldes padome tāpat atlika Okupācijas muzeja ēkas rekonstrukcijas tehniskā projekta izskatīšanu, uzdodot to papildināt.
Līga Strazda atzina, ka Okupācijas muzeja ļaudīm nav īsti saprotams, kādēļ it kā no malas visu laiku rodas negaidīti sīki, tehniski šķēršļi, kas aizkavē “Nākotnes nama” īstenošanas sākšanu, kam bija jāsākas jau 2007. gadā. Tāpat neviens nekad nav gatavojies atstāt novārtā 1970. gadā uzbūvētās muzeja ēkas un Latviešu strēlnieku laukuma pagātni. Jaunajā muzeja iekārtojumā apmeklētāji varēšot iepazīties ar arhitektu Gunāra Lūša-Grīnberga, Dzintara Dribas un tēlnieka Valda Alberga projektētā Latviešu sarkano strēlnieku pieminekļa un muzeja–memoriāla vēsturi.
